Bet nav jau tādas vienas filozofijas, kurai Dieva priekšā jāatkāpjas, ir tikai saraustīti cilvēku mēģinājumi kaut ko izdomāt bez Dieva, un labākās filozofijas ir tās, kuras apzinās cilvēka spēju - tai skaitā filozofijas - drausmīgo ierobežotību, un prot nošķirt starp momentiem, kad filozofija der, un momentiem, kad tā runā nevietā. Jo filozofijai jau var teikt, ka "viss ir jāapšauba un kritiski jāizvērtē", taču tad jābūt konsekventiem un jāapšauba arī pats šis izteikums, kas arī ļauj pazemīgāk raudīties uz pasauli, dzīvi un lietām.

Neviens normāls ticīgais nedomā par Dievu kā par jēdzienu. Dievs nav jēdziens, bet gan persona. Nav tādas lietas kā "jēdziens Jēzus Kristus".