Ir daudzi filozofi, kurus nemaz neinteresē empīriskā pētniecība, jo viņi uzskata par pasauli un esamību empīriskā pētniecība kā metode neko būtisku un filozofiski relevantu pateikt nevar.

Nezinu par tevi, es katru dienu redzu Dievu un viņa darbus. Tu savukārt redzi progresu, ko es atkal neredzu. Tu redzi-empīriski novēro reliģiskos fanātiķus, es tādus neredzu. Utt. Tāpat kā, piemēram, es redzu mīlestību vai līdzcietību vai varu - neviens no minētajiem lielumiem nav empīriski konstaējams kaut kādos sūda mēraparātos.
Šie cilvēki jau nedomā par kaut kādu abstraktu Dievu, bet kristietības gadījumā par konkrētu personisku Dievu, kāds runā vai nolasās bībelē, un kas kļuvis par cilvēku Jēzu Kristu. Kristieši nedomā par jēdzienu "Dievs" apejot Jēzu Kristu. Nedz viņi vienkārši izdomā šādu jēdzienu un tad par to domā - viņi par Dievu ir dzirdējuši no citiem cilvēkiem.