pat ne tas, ka ciba ir kļuvusi ahūna ļaunāka, glupāka or smth, bet gan tas, ka tā visaktīvāk stimulē tieši visādus sračus, barojot tos un stiprinot. nu, tas ir tas, kas cilvēkus interesē visvairāk. par kurmjiem dārzā, velotripu vai jaunākajām filmām runāt lol, nav vērc (par filmām vēl var, ja analizē tās no visādu ismu perspektīvas), savukārt virtuāli izkauties - samoje to. citreiz ir sajūta, ka cilvēki visu dienu grauž semuškas un refrešo internetus, lai tik beidzot mestos cīņā.

es nespēju īsti piemeklēt vārdus, kas raksturotu atbilstošu iekšējo sajūtu. ne īsti nelaimīgums, ne garlaikotība. kkādu lielo pozitīvo stimulu iztrūkums? atceros, kā gandrīz sāku drukāt tekstu, ko noteikti kāda labilāka persona uzskatītu par aizvainojošu un veltītu pārdesmit komentārus, lai pārliecinātu mani, ka man nav taisnība internetā, bet tai pat brīdī man ieripoja darba e-pasts, kas darīja mani absolūti ekstātisku, un motivācija cibot bija zudusi.