![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Dārgie zinātniekbotāniķcibiņi, cienījamie juristcibiņi un citi! Ko jūs domājat par šo?
http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latv
Kaut kā tas mani grauž un neliek mierā.
Es sevi par ekspertu nozarē neuzskatu, vispr esmu ļoti tālu aizgājusi no visa, ko kādrez darīju, kur piedalījos, bet kaut kā šķiet, ka priedes atjaunošanās te aiz matiem pievilkta. Pēc manas saprašanas priede neatjaunosies arī kailcirtē, ja to nekops.
Un tad vēl šāds kungs.
http://m.delfi.lv/versijas/article.p
http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latv
Kaut kā tas mani grauž un neliek mierā.
Es sevi par ekspertu nozarē neuzskatu, vispr esmu ļoti tālu aizgājusi no visa, ko kādrez darīju, kur piedalījos, bet kaut kā šķiet, ka priedes atjaunošanās te aiz matiem pievilkta. Pēc manas saprašanas priede neatjaunosies arī kailcirtē, ja to nekops.
Un tad vēl šāds kungs.
http://m.delfi.lv/versijas/article.p
treškārt - tu saki, ka neatjaunosies kailcirtē - nu tur tak ir čupa noteikumu. ja tu esi gabalu izcirtis, tad tev nākamo neļauj cirst, kamēr mežuvecis nav atradis, ka iepriekšējā ir atjaunota un atbilst noteiktiem cipariem. kailcirtes atjaunošana tiek uzraudzīta.
kāpu staigāšanu ar hektāra izrubīšanu nekādi nevar ierosināt. senā kāpu staigāšana sākās pēc plašas izciršanas (tagad cirsmas lielums ir regulēts) kombinācijā ar sekojošiem ugunsgrēkiem. neliela kāpu kustēšanās (smilšu pārpūšana kaut vai dažos metros) ir daudzām retām sugām ļoti vajadzīga.
protams, dabai veselīgāka būtu nevis kaiciršana, bet kārtīga nodedzināšana. vai vismaz izciršana komplektā ar kārtīgu zemsedzes nošķūrēšanu. bet tas tā starp mums meitenēm runājot. tagad būtu jāskatās, kur var cirst un kur nē, un kādās platībās, un paveras lielas duļķainu ūdeņu iespējas.
Man šķiet, ka ar likumiem mums viss kārtībā, bet problēmas varētu būt ar to duļķaino realizāciju.
Tēvs ststa, ka viņa medību iecirknī nemaz tik raiti nesokas ar apmežošanu pēc kailcirtēm, tā arī
aizaug ar krūmiem.
kad brauc no rīgas ārā uz austrumiem, tur gar šoseju ir tādas dīvainas kailcirtes ir svītrās nošķūrētu zemi. izskatās baisi, bet priedes kāri atjaunojas pašas no sevis, un uz zemsedzes paliekām aug nepamanīti plakanstaipekņi (ja būtu pamanīti, tad šāda apsaimniekošana tiktu noliegta un plakanstaipekņi atdotu galus). un tur grūti atrast kaut ko pļaujamu.
nurmāla kāpu meža kailcirte nav jāpļauj. ja tur ir jāpļauj, tad jau ir smaga eitrofikācija (korintes utt) un tas ir cits gadījums.
tu laikam aizgāji no nozares sen, pirms te ieviesās lielā vajadzība pēc dabisko traucējumu atdarināšanas. mežus vajag dedzināt lielās platībās, pelēkās kāpas pēc iespējas vairāk izbraukāt, visas citas kāpas izbradāt (nost ar laipām), visu krasta kāpu aizsargjoslu piedzīt ar kāpurķēžu tankiem.
ciršanai ir ne tikai apakšējais, bet augšējais limits - ka virs kaut kāda vecuma nedrīkst cirst. tas netiek mainīts?
nu, daudz kas no tā, ko nepaspēja izrubīt, būs jau virs tā vecuma. savukārt ja kāds grib izcirst vienādvecuma jaunaudzi, tad lai cērt laimīgs.
(es necērtu un nelemju, maniem vārdiem nav nekāda svara, un pēc paraduma es visu bezatbildīgi pārspīlēju.)
Skatos, ka Priednieks par šo plosās tomēr.
Cūkas jau gan šito dara par baltu velti.
tagad iesaka: ciršanas atliekas likt platās kaudzēs un tad dedzināt, lai ugunskuri būtu pēc iespējas plaši un pēc iespējas lielākas platības nosviltu;
nošķūrēt zemsedzi un kaut kur nobāzt (gadījumos, ja to ķērpju sen vairs nav, bet gribas);
plānotu dedzināšanu ugunsdzēsāju uzraudzībā.
ciršanas atliekas - neiesaka atstāt, ja nu vienīgi tur koku stumbri arī ir iekšā.
Jā, nu tās modes atnāk un pāriet, bet atstāj joprojām tās ciršanas atliekas, kāju var nolauzt.
tā droši vien nebija jaunaudze, kuru gribēja svilināt. vecu, sausu priežu mežu nosvilināt ir diezgan grūti; uguns izskrien cauri, resno koku stumbrus tikai palaizīdams. esi droši vien redzējusi tādu mežu ar melniem, bet dzīviem stumbriem.
Un visādi lēnie zvēri tak var sadegt, eži, visādi susuri.
- dedzina ziemas beigās, kad zeme sasalusi un zvēreļi nekādi nevar nodegt, jo ir dziļāk vai citur (bet neviens tad nededzina, jo tad ne vella nedeg);
- nededzina katru gadu. šis pasākums būtu ieteicams kā pamestas pļavas atjaunošanas sākums. pēc tam vairs nē. nodedzina un tad turpina ar pļaušanu un ganīšanu.
urlāns lai dabū atļauju no dabas aizsardzības pārvaldes, saskaņojumus ar to un to, un saskaņo ar ugunsdzēsējiem. varbūt šim sanāks.
Koroče, viss ir dzīvē mainījies, es vairs neko nesaprotu, klabinu tikai protēzes un saku: " Tā ja...tā ja!" :D