lai priede augtu, vajag ne tikai sauli, bet arī zemsedzes traucējumus. izlases cirtes gadījumā un ja tas nav sils, zemsedzē paliek Pleurozium schreberi, kas ar ķīmiskiem paņēmieniem nozūmē priežu dīgstus (par to ir daudz pētījumu). saudzīgi izlascirstā mētrājā priedei nav gandrīz nekādu cerību.
kad brauc no rīgas ārā uz austrumiem, tur gar šoseju ir tādas dīvainas kailcirtes ir svītrās nošķūrētu zemi. izskatās baisi, bet priedes kāri atjaunojas pašas no sevis, un uz zemsedzes paliekām aug nepamanīti plakanstaipekņi (ja būtu pamanīti, tad šāda apsaimniekošana tiktu noliegta un plakanstaipekņi atdotu galus). un tur grūti atrast kaut ko pļaujamu.
nurmāla kāpu meža kailcirte nav jāpļauj. ja tur ir jāpļauj, tad jau ir smaga eitrofikācija (korintes utt) un tas ir cits gadījums.
tu laikam aizgāji no nozares sen, pirms te ieviesās lielā vajadzība pēc dabisko traucējumu atdarināšanas. mežus vajag dedzināt lielās platībās, pelēkās kāpas pēc iespējas vairāk izbraukāt, visas citas kāpas izbradāt (nost ar laipām), visu krasta kāpu aizsargjoslu piedzīt ar kāpurķēžu tankiem.
kad brauc no rīgas ārā uz austrumiem, tur gar šoseju ir tādas dīvainas kailcirtes ir svītrās nošķūrētu zemi. izskatās baisi, bet priedes kāri atjaunojas pašas no sevis, un uz zemsedzes paliekām aug nepamanīti plakanstaipekņi (ja būtu pamanīti, tad šāda apsaimniekošana tiktu noliegta un plakanstaipekņi atdotu galus). un tur grūti atrast kaut ko pļaujamu.
nurmāla kāpu meža kailcirte nav jāpļauj. ja tur ir jāpļauj, tad jau ir smaga eitrofikācija (korintes utt) un tas ir cits gadījums.
tu laikam aizgāji no nozares sen, pirms te ieviesās lielā vajadzība pēc dabisko traucējumu atdarināšanas. mežus vajag dedzināt lielās platībās, pelēkās kāpas pēc iespējas vairāk izbraukāt, visas citas kāpas izbradāt (nost ar laipām), visu krasta kāpu aizsargjoslu piedzīt ar kāpurķēžu tankiem.