Božena Chodunska

pa manam, galvenais ir nepieļaut zemes transformāciju jeb, kā tagad saka, atmežošanu. tas ir, nociršanu ar sekojošu apbūvi. nociršana ar sekojošu jaunaudzi - kāpēc ne. jaunaudzes arī ir svarīgas. vismaz kaut kāda ugunsgrēka seku imitācija. otrkārt, dabisko mežu biotopi (kas aizņem lielu daļu jūras aizsargjoslas un it īpaši pie populārajām atpūtas vietām) jau tiek sargāti atsevišķi, tos neizrubīs.

treškārt - tu saki, ka neatjaunosies kailcirtē - nu tur tak ir čupa noteikumu. ja tu esi gabalu izcirtis, tad tev nākamo neļauj cirst, kamēr mežuvecis nav atradis, ka iepriekšējā ir atjaunota un atbilst noteiktiem cipariem. kailcirtes atjaunošana tiek uzraudzīta.

kāpu staigāšanu ar hektāra izrubīšanu nekādi nevar ierosināt. senā kāpu staigāšana sākās pēc plašas izciršanas (tagad cirsmas lielums ir regulēts) kombinācijā ar sekojošiem ugunsgrēkiem. neliela kāpu kustēšanās (smilšu pārpūšana kaut vai dažos metros) ir daudzām retām sugām ļoti vajadzīga.

protams, dabai veselīgāka būtu nevis kaiciršana, bet kārtīga nodedzināšana. vai vismaz izciršana komplektā ar kārtīgu zemsedzes nošķūrēšanu. bet tas tā starp mums meitenēm runājot. tagad būtu jāskatās, kur var cirst un kur nē, un kādās platībās, un paveras lielas duļķainu ūdeņu iespējas.