Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-09-08 13:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
No Konstantinova raksta par pusaudžu terapiju:

Ir tādi bērnu namu audzēkņi, kuriem risperidons ir kļuvis par metaforu visam sliktajam, ko pieaugušie jebkad viņiem nodarījuši. Daži, ieraugot brūno etiķeti vien, var eksplodēt histērijā – man reiz bija zvans no audžuģimenes, kur tikko uzņemtais pusaudzis bija izskrējis no mājas un aizbraucis ar audžutēva mašīnu nezināmā virzienā, ieraugot mammas iepirkumu maisiņā labi domāto un psihiatra nozīmēto medikamentu. Risperidons ir antipsihotiķis, kuru lieto šizofrēnijas ārstēšanai, bet tas diezgan labi nomierina arī nepaklausīgus pusaudžus. Latvijā plaši lietots uzvedības traucējumu ārstēšanai. Protams, ir arī mīnusi. Pusaudži mēdz palikt galīgi slābani, siekaloties, gulēt pa divdesmit stundām un blenzt tukšām acīm kaut kur tālumā. Vēl viens blakusefekts, par kuru psihiatri, visticamāk, vizītes laikā nestāstīs, ja esat vienkārši dumpīgs un nepaklausīgs pusaudzis, kura pienākums ir ārstēties, nevis uzdot jautājumus, – zēniem no tā reizēm sāk augt krūtis. Kad viņi to pamana, tas uzvedību īpaši neuzlabo.
Pagājušajā gadā risperidona ražotājam "Johnson & Johnson" tiesa piesprieda vēsturiski rekordlielu 8 miljardu dolāru sodu par nepamatotu medikamenta mārketēšanu lietošanai pusaudžiem un blakusefektu slēpšanu. Nav dzirdēts, ka Latvijā no tā būtu kādas atskaņas vai furors.

https://satori.lv/article/bruknas-terapijas-plans


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2020-09-08 18:10 (saite)
/Bet varbūt viņu garīgā veselība bija daudz labāka nekā mūsdienās, kad teju vai katram vajag antidepresantus utml./

analoģiski:

varbūt viņu fiziskā veselība bija labāka nekā mūsdienās kad katram drudža slimniekam vajag temperatūru pazeminošos un katram infekcijas slimniekam - ntibakteriālās un pretvīrusu zāles

Ugu toreiz bija labāk - tāpat nomira ar visām infekcijām, depresiju utt, pie kam ātrāk. Baigi labi bija

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-08 18:17 (saite)
Nē. Kopš mēs esam sākušu uzturēt precīzus datus par slimības, ir slimības, kuras ir ievērojami mazinājušās (infekcijas slimības pamatā), un slimības, kuras ir pieaugušas (piemēram, autoimūnās). Tās nav tikai diagnostikas vai ārstēšanas atšķirības.

Tāpēc pieņēmums, ka slimības visos laikos ir apmēram vienādā līmenī, ir aplams. Par mentālām problēmām mēs varam tikai aptuveni vērtēt, jo tās principā grūti padodas definīcijām. Varbūt šizofrēnija ir bijusi diezgan nemainīga, bet visumā šķiet, ka depresija un trauksme ir daudz lielāka un ievērojami pieaugusi mūsdienās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-09-08 18:21 (saite)
Nevaram izslēgt ka senāk tam vienkārši nepievērsa uzmanību. Nu tipa saskumis? Ar kāju pa pakkkaļu un strādāt. Nevar? Nomirs badā. Un viss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-08 18:24 (saite)
Neko nevar izslēgt, bet tas netiek uzskatīts par diez ko iespējamu versiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-09-08 18:24 (saite)
Kāpēc?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-08 18:54 (saite)
Tāpēc ka depresija bija labi zināma pagātnē un citām kultūrām. Viņi sauca citos vārdos, bet skaidrs, ka tas bija apmēram tas pats. Nebija tā, ka ar kāju pa pakaļu un mirsti nost. Tāpēc liecības par tās izplatības apmēriem arī var būt apmēram nosakāmas, un šķiet, ka tā bija mazāka nekā šodien.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-09-08 22:56 (saite)
Depresijas jēdziena nebija, jo nebija izgudroti "antidepresanti", aka snake oil, ar kur "ārstēt" viltus diagnōzi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-09 00:44 (saite)
To sauca par dvēseles tumšo nakti vai vienkārši dzīvesprieka zudumu utt.
Diagnozes jēdziens arī tagad psihiatrijā nav īpaši noderīgs, jo tās nav slimības, kuras varam objektīvi pierādīt ar analīzēm vai tamlīdzīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]avralavral
2020-09-09 18:59 (saite)
Zini par patokenozes teoriju?
https://en.wikipedia.org/wiki/Mirko_Grmek#Pathocenosis

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-09 19:04 (saite)
Izlasīju, bet nespēju izlobīt tā jēgu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2020-09-09 19:17 (saite)
balstoties uz to, kas zināms par slimībām antīkajā pasaulē (šādi tādi dati ir: hipokratiskie teksti, Galēns u.tml.) un nesenākā vēsturē, viņam izskatās, ka nāvējošas un/vai ļoti infekciozas un bīstamas slimības ir ar *dinamiskām* savstarpējām attiecībām: lielais slepkavotājs +/- noslēgtā vidē vienmēr ir viens; atrodot zāles pret to, tā vietā nāk jauna bīstama slimība. piem., "baku epidēmijas laikā dizentēriju grūti saķert", apmēram tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-09 19:45 (saite)
Hipokrāts galvenais ieguldījums medicīnā ir, ka viņš uzskatīja, ka slimībām ir dabiski cēloņi. Savukārt viņa idejas par četriem elementiem nav bijušas noderīgas.

Mirko ideja ir ļoti nesakarīgi izklāstīta – sākumā tur teikts, ka slimības tiek sauktas par faktiem (kāpēc? ar ko tas vairo skaidrību?) Un tad ir tāda tukša filozofēšana:

Vai arī tāds teikums: He believes that diseases are not bodily phenomena, but ideas.

Manuprāt, slimības ir ķermeņa izpausme. Un arī ideja, jo cilvēku prāts operē ar idejām. Kopumā šādi teksti ir neko nepasakoši, lai gan izklausās virspusēji gudri. Tā apmēram šodien raksta arī GTP-3.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2020-09-15 10:09 (saite)
Vēsturiskais novērojums varētu būt patiess, līdzīgi kā šobrīd novērojama gripas saslimšanas gadījumu mazināšanās COVID laikā, un tā cēļonis ir nevis šo slimību konkurence, bet drīzāk pastiprinātas uzmanības pievēršana higiēnai un izolācijai, kas saistīta ar varbūtīgāk letālu epidēmiju klātbūtni. Kaut gan, ko gan mēs zinām par vīrusiem un sēnēm mūsos?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?