Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-01-26 19:55:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Irākas karš (backstage view)
Meklējot kaut ko citu, gandrīz nejauši izlasīju kādas amerikāņu žurnālistes grāmatu; viņa mēģināja izmeklēt veidu, kā ASV armija izmeklē slepkavības savu karavīru un veterānu vidū
(Cilla McCain, Murder in Baker Company)
Uzzināju daudz jauna par Irākas karu no armijas iekšpuses:
1 Armijai bija nopietnas problēmas ar rekrutēšanu, attiecīgi uz karadarbības zonu tika nosūtīti cilvēki no tipa meksikāņu ielu bandām, t.i., cilvēki, kuriem nevajadzētu vispār atrasties armijā, kur nu vēl saņemt ieroci un doties misijā (citētas liecības, kā Vjetnamas kara veterāni bijuši šokēti par to, cik zemu nolaisti psihiskās veselības, rakstura noturības, cilvēka ētisko standartu u.tml. kritēriji, pēc kuriem rekrutē aktīvai karadarbībai)
2 Narkotikas Austrumos; endēmiska smago narkotiku lietošana un dīlošana militārajās bāzēs
3 Kareivjiem pirms misijas profilaksei tika izsniegtas pretmalārijas zāles, ar instrukciju, kas norāda, ka tās jālieto precīzi reizi nedēļā noteiktā dienā; uzskata, ka daudzi karavīri nespēja ievērot šo precīzo lietošanas kārtību, iedzēra zāles tad, kad atcerējās, un tad arī ierāva divas, bieži pārdozēja. bet pretmalārijas zāļu psihotiskās blaknes ir ļoti labi zināmas un tās ir nozīmīgas. ir teorija, ka augstais agresijas līmenis pašu ASV karavīru vidū varētu būt saistīts ar šo zāļu izsauktām blaknēm, t.i., armijas vadība pati pie tā negribot bija vainīga.
4 Sabiedrisko iepirkumu problēma! ēdināšanas uzņēmums, kas uzvarēja konkursā (iespējams, korumpētā veidā) par visas Irākas misijas dalībnieku apgādi ar pārtiku, esot piegādājis ārkārtīgi sliktas ēdiena kastītes. krāpšanās ar olbaltumvielu daudzumu, ar porciju izmēru, ēdiens pretīgs un negaršīgs u.tml. attiecīgi karavīri nebija paēduši un bija izteikta tendence vazāties ārā no bāzēm, meklēt ciematos ēdienu; no kā arī izrietēja dažādas jauna veida problēmas.
5 Un, protams: tā kā pati misija un pats Irākas karš sabiedrībā un ASV politiskajā ārēnā bija tik strīdīgs un šaubīgs, armija burtiski darīja visu iespējamo, lai pretotos godprātīgai šo problēmu un savu kļūdu izmeklēšanai, godīgai noslepkavoto karavīru piederīgo informēšanai utt. Melīgu izziņu par nāves cēloni izrakstīšana esot bijusi norma. ģenerālštābs vainu noliedza, no preses baidījās kā no uguns, visu paslaucīja zem paklāja.
Un šī skaitās pasaules jaudīgākā armija.
Arī šāds atgādinājums: tā sauktais "cilvēciskais faktors", cilvēku sagatavotība, disciplīna, organizācija, ētiskie standarti ir daudz, daudz nozīmīgāki par finansiālajiem resursiem, karaspēka skaitlisko izmēru un pieejamajām tehnoloģijām. (Un tas viss stāv vēl pirms debates par to, vai konkrēta militāra misija vispār ir vajadzīga un taisnīga.)


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]smejmoon
2020-01-26 20:47 (saite)
Es palasot literatūru un parunājot ar cilvēkiem sapratu, ka armija nevar nebūt psiholoģiski briesmīga. (ar izņēmumiem, protams)

Tas izdienas princips kombinācijā ar milzīgu varu.

Sakarīgie cilvēki pakāpeniski notinas un paliek daudzi no tiem, kas nevarētu/negribētu izdzīvot civilajā dzīvē. Ar laiku viņi iegūst lielāku varu un traumē jauniņos. Kas savukārt veicina to notīšanos.

ASV ir tā, ka pēc dienesta apmaksā augstāko izglītību. Attiecīgi nabadzīgi, bet gudri bērni caur armiju un floti var izglītoties. Un tad neatgriezties.
+ nepotisms, seksuālā vardarbība, bezjēdzība, valsts budžeta iestāžu trūkumi, utt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-01-26 22:38 (saite)
Lol, armija un militāra audzināšana būtu viens no veidiem, kā dekadentiem atjaunot sajēgu par ko labu, par disciplīnu, kalpošanu, ētosu, bet, re, nekā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-01-26 22:48 (saite)
Armija vienmēr atspoguļos valsts morālo stāvokli kopumā, tāpēc dekadentā valstī armija vairāk līdzināsies bandītu un kingpinu tusiņam, nevis godājamai kšatriju organizācijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-01-27 01:39 (saite)
Armija attēlos tikai to, cik tālu pakaļā lielvaras atkal ir aizdzinušas cilvēci. Kā jau šeit kopsavilkts – kad situācija tāda, ka sāk rekrutēt pirmie, kas pagadās pa rokai, sākas bandītu tusiņš. Vispār neviens saprātīgi domājošs brīvprātīgi karot neies. Tur nav nekā patīkama. Un ja ir, un sirsniņa ietrīsas domājot par to, kā kādam dos pa muti, kaut kas ir dziļi nepareizi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-01-27 01:51 (saite)
Bet šī ieraksta autorei paldies par šāda tipa saturu. Jālasa vairāk, citādi liekas, ka citi to izdara mūsu vietā, un ir par sprīdi pāri savās zināšanās un spējā ja ne prognozēt, tad vismaz skaidrot cilvēces sāpīgākos laikus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2020-01-27 02:03 (saite)
Nabaga cilvēk, karš i r, tas ir fakts, brīvprātīgi vai nebrīvprātīgi, cilvēki karo, un bieži vien - jo viņu dzimtenei, "tēva novadiņam" kāds uzbrūk un aizsargāt savus tuvākos ir morāls pienākums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]brr
2020-01-27 12:46 (saite)
Kad karš ir aizstāvības tas ir morāls pienākums, bet kad uzbrukuma tad?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-01-27 14:25 (saite)
Nav taisnīga un morāli attaisnojama uzbrukuma/agresijas kara, ja nu atkal tikai preventīvas pašaizsardzības nolūkos, bet mēs zinām, cik ļoti neskaidrs un stiepjams ir šis "preventīvais karš".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2020-01-29 11:09 (saite)
Iespējams, to var novērst caur globalizāciju

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-01-30 00:05 (saite)
Globalizācija ir diktatūra, kas karo pret visām nācijām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2020-01-27 10:44 (saite)
Teorija, ka lielā vardarbība ir pretmārijas zāļu izraisītās blaknes, manuprāt ir diezgan mazticama. Jā, blaknes ir, bet nav zināms, ka tik smagas izpausmes būtu pārāk biežas.

(Atbildēt uz šo)


[info]strazds
2020-01-30 22:43 (saite)
atgādina PSRS 70. gadu beigās un Afganistānu?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2020-01-31 09:16 (saite)
varbūt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?