Irākas karš (backstage view)
Meklējot kaut ko citu, gandrīz nejauši izlasīju kādas amerikāņu žurnālistes grāmatu; viņa mēģināja izmeklēt veidu, kā ASV armija izmeklē slepkavības savu karavīru un veterānu vidū
(Cilla McCain, Murder in Baker Company)
Uzzināju daudz jauna par Irākas karu no armijas iekšpuses:
1 Armijai bija nopietnas problēmas ar rekrutēšanu, attiecīgi uz karadarbības zonu tika nosūtīti cilvēki no tipa meksikāņu ielu bandām, t.i., cilvēki, kuriem nevajadzētu vispār atrasties armijā, kur nu vēl saņemt ieroci un doties misijā (citētas liecības, kā Vjetnamas kara veterāni bijuši šokēti par to, cik zemu nolaisti psihiskās veselības, rakstura noturības, cilvēka ētisko standartu u.tml. kritēriji, pēc kuriem rekrutē aktīvai karadarbībai)
2 Narkotikas Austrumos; endēmiska smago narkotiku lietošana un dīlošana militārajās bāzēs
3 Kareivjiem pirms misijas profilaksei tika izsniegtas pretmalārijas zāles, ar instrukciju, kas norāda, ka tās jālieto precīzi reizi nedēļā noteiktā dienā; uzskata, ka daudzi karavīri nespēja ievērot šo precīzo lietošanas kārtību, iedzēra zāles tad, kad atcerējās, un tad arī ierāva divas, bieži pārdozēja. bet pretmalārijas zāļu psihotiskās blaknes ir ļoti labi zināmas un tās ir nozīmīgas. ir teorija, ka augstais agresijas līmenis pašu ASV karavīru vidū varētu būt saistīts ar šo zāļu izsauktām blaknēm, t.i., armijas vadība pati pie tā negribot bija vainīga.
4 Sabiedrisko iepirkumu problēma! ēdināšanas uzņēmums, kas uzvarēja konkursā (iespējams, korumpētā veidā) par visas Irākas misijas dalībnieku apgādi ar pārtiku, esot piegādājis ārkārtīgi sliktas ēdiena kastītes. krāpšanās ar olbaltumvielu daudzumu, ar porciju izmēru, ēdiens pretīgs un negaršīgs u.tml. attiecīgi karavīri nebija paēduši un bija izteikta tendence vazāties ārā no bāzēm, meklēt ciematos ēdienu; no kā arī izrietēja dažādas jauna veida problēmas.
5 Un, protams: tā kā pati misija un pats Irākas karš sabiedrībā un ASV politiskajā ārēnā bija tik strīdīgs un šaubīgs, armija burtiski darīja visu iespējamo, lai pretotos godprātīgai šo problēmu un savu kļūdu izmeklēšanai, godīgai noslepkavoto karavīru piederīgo informēšanai utt. Melīgu izziņu par nāves cēloni izrakstīšana esot bijusi norma. ģenerālštābs vainu noliedza, no preses baidījās kā no uguns, visu paslaucīja zem paklāja.
Un šī skaitās pasaules jaudīgākā armija.
Arī šāds atgādinājums: tā sauktais "cilvēciskais faktors", cilvēku sagatavotība, disciplīna, organizācija, ētiskie standarti ir daudz, daudz nozīmīgāki par finansiālajiem resursiem, karaspēka skaitlisko izmēru un pieejamajām tehnoloģijām. (Un tas viss stāv vēl pirms debates par to, vai konkrēta militāra misija vispār ir vajadzīga un taisnīga.)