Kāpēc pukstēt pret AES?
Man te cibiņš uzdeva jautājumu, kāpēc es vispār rakstot par AES, ja jau man nepatīk?

TLDR - kodolindustrija ir melīga un vēsturiski neefektīva enerģētikas nozare. Pat Latvijā pastāv risks ieklausīties viņu melos, un pazaudēt būtiskus resursus.

Man liekas, ka šodien visiem būtu ļoti svarīgi apzināties enerģētikas reālijas. Sakarā ar to, ka politiskais lēmums virzīties uz "carbon neutral" ekonomiku ir pieņemts gandrīz vienbalsīgi, jautājums par "kā" ir palicis ļoti aktuāls. Tā kā iet runa par ļoti lielu resursu pārdali, tad ir ļoti daudz ieinteresēto personu un dezinformācijas:

- Naftinieki un ogļinieki cenšas izbīdīt "carbon capture and storage" (nozīmētu - nedarīt neko)
- Gāzinieki bīda "blue" un citu krāsu ūdeņraža ieguvi
- Tiek gudrotas visādas ekonomiskas shēmas, kas pārliek monētas no vienām kabatām citās (REDD, carbon credits, utt) tiešā veidā neko nerisinot

Nu un kodolindustrija arī šajā laikā redz iespējas atgūt daļu agrākās spozmes. Pretstatā gāzes/naftas kompāniju gājieniem, kas, manuprāt, ir pilnīgi caurspīdīgi, šie ir viltīgāki, un ir spējuši iefiltrēties pat dažādos zaļos naratīvos. Darīts tas tiek kā vienmēr izmantojot daudz melus un PR trikus. Tāpēc vienkārši cenšos pie katras iespējas atgādināt:

1) šī ir viena no negodprātīgākajām industrijām - viņu "projekti" un "plāni" un "aprēķini" nav vērti neko. Līdz ar to arī jēga ir tikai skatīties uz vēsturiskiem datiem, un tie parāda - kodolenerģija ir neizdevīga (neviens AES nav iespējams bez dažādu veidu subsīdijām), un nekādu pastāvīgu "bāzes slodzi" nenodrošina (tāpēc, ka AES ir ļoti sarežģītas, un līdz ar to - neuzticamas).

2) nav tā, ka "neviens vairs neceļ AES dēļ zaļajiem". Tās neceļ, jo industrijai ir tik bēdīga slava, ka politiķi nespēj šo pārdot sabiedrībai, un baidās uzņemties atbildību. Šobrīd rietumeiropā (cik atrodu) tiek celtas 3 AES:
- UK Hinkley Point C, ko sāka būvēt tikai 5 gadus atpakaļ, kurai jau (for now) ir izsludināti 2 gadi pie termiņa un 50% sadārdzinājums
- Francijā Flamanville trešais reaktors, ko bija plānots pabeigt 2012. gadā, kas savu budžetu ir pārtērējis vairāk nekā 5x, un kura pabeigšana šogad kārtējo reizi atlikta - šoreiz uz "2024" gadu
- Slovākijā Mochovce 3&4 - "3" bija plānots palaist 2016. gadā. Pagājušā gada beigās tā beidzot palaista testa režīmā, par budžetu grūti kaut ko atrast angļu valodīgā presē, bet redzēju interviju no tālā 2014. gada par to, ka "jā, izmaksas palielinājušās, bet atbilst citiem projektiem, bla bla bla". So, yeah.

3) Šī industrija šobrīd ir uzsākusi agresīvu kampaņu tieši mazāk attīstītās un pieredzējušās valstīs - pat Latvijas presē ir redzami kodolenerģiju slavinoši raksti. Šis ir galvenais risks, kam jābūt gataviem - kāds te mēģinās iepārdot "baltijas reaktora" megaprojektu, kas rožaino bildīšu iespaidā tiks nopirkts, un novedīs pie tautsaimniecības enkura 20 gadu garumā. Poļi, piemēram, jau ir braši pacēluši kāju virs grābekļa zariem. Tieši tādiem kā mums cenšas iepārdot nepārbaudītas "SMR" tehnoloģijas, par kurām ekspertiem ir nopietnas šaubas - vismaz neviens neko ekonomiski pamatotu un strādājošu nekur nav demonstrējis. Ir taču iemesls, kāpēc pat Ķīna vai Krievija šos neievieš?

P.S. Un nē, nav "bet Ķīnās piemērs pierāda" - tur arī šie projekti kavējas (kaut gan grūtāk novērtēt ekonomisko ietekmi, protams) - "As of September 2022, China operates a total of 53 nuclear reactors, with a total capacity of 55.6 gigawatt (GW). This was short of the previous target of 58GW of installed capacity by 2020." Šodien tie ir tikai 5% no kopējā Ķīnas enerģijas patēriņa. Ar Ķīnu vispār vienmēr jāpatur prātā mērogs. AES atbalstītāji vienmēr piesauc viņu ambīcijas uzstādīt 150 reaktorus un 200 GW jaudas līdz 2035. gadam kā kaut kādu pierādījumu, ka kodolenerģija var būt nākotne. Tad lūk - tā pati Ķīna līdz 2030. gadam plāno 1200GW saules/vēja enerģijas. Un atšķirībā no kodolenerģijas, kas iepaliek salīdzinot ar plāniem, šobrīd izskatās ka saules/vēja uz to 2030. gadu realitātē būšot jau ap 1500GW. Tā kā AES Ķīnas gadījumā arī ir tikai tāds neliels plāns B.