ублюдок ([info]racoon) rakstīja,
@ 2011-01-14 00:36:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par nepastāvību
Šovakar braucot mājās pārdomāju viskautko. Es iedomājos kaut ko līdzīgu anonīmo cietēju (ieliekam atkarību pēc izvēles) klubam, kur katrs pieceļas un pasaka - kāpēc Es esmu šeit. Un ja man būtu jāatbild, kāpēc šovakar es atrodos tur kur atrodos, man būtu grūti izsmeļoši atbildēt.

Teiksim tā, es meklēju formulu tam, kas dara "uz mūžu". Uz patstāvību, uz pilnīgu skaidrību par to , ko tu gribi darīt līdz nāve Tevi no vaļasprieka šķirs.
No sākta gala. 98 gadā nopirku trīs Panonijas (tāds čigānu mocis) un metodom naučnovo vtika saliku vienu. Bet tiešām, man tas izdevās pat aizdomīgi labi. Nu tad tur dragāju šurp turp ar visādiem brīnumiem, līdz ap 2003 vai 4 nopirku Yamaha, kurš jau gadus divus guļ garāžā un godīgi sakot, man vienalga. Es zinu, ka kādudien izvilkšu kaut aiz skopuma, lai nepūst skauģiem pa prieku.
Ap 2000 gadu iestājos korporācijā. Mūža organizācija. Tagad esmu "atslēgts", jo neapmeklēju, nav entuziasma, bet zinu, ka atgriezīšos. Tur tomēr man daudz labu cilvēku ir un tā. Muļķīgi, ka veidojas no manas puses attieksme - gribēšu iešu, gribēšu neiešu. Tagad varbūt pat gribu, bet kaut kā neaizeju... Kaut kā mazinājusies aktualitāte. Un es jūtos vainīgs.
Ap laikam 2001 pamēģināju slēpot. Pirms vēl trim gadiem sezonā uz kalnu braucu reizes trīs. Tagad varētu braukt, varētu nebraukt. It kā gribas, it kā nē. TE paniekojos vietējos mačos ar mainīgiem rezultātiem, TUR uz kalna būšu nulle, bet melno moguli nobraukšu tā pat. Negribas... forša izklaide, ja eksprontom, tad okej, ja plānot. Nū nafig.
Vēl laidu pa ūdeņiem. Pat laiva bija. Nu izārdījos vasaras divas, nu ja ne apnika, tad laivu točno vairs atļauties nevarēju. Šad tad var aizbraukt pie paziņām uzslēpot, bet lai lauztos katru brīvu brīdi? Nē... slinkums, apnika.

Un tā vēl ar vairākām citām lietām, nodarbēm, kas daudziem ir dzīvesveids un ticība. Es tik apgrābstu, pagaršoju un pametu.

Nu ja. Par šodienu. Šaudījies jau esmu sen. Pa buņdžām un tā. Tagad gribās tā pieaugušāk un ar smagāku. Jau kādu laiku apmeklēju mednieku kursus un drīz būs eksāmens, pēc kā es kļūšu par pilntiesīgu zvēru bendi. Un šovakar, braucot mājās no tiem pašiem kursiem aizdomājos - cik ilgi? Līdz pirmajiem ragiem? Nu vedīsi tu cukurbietes, naglosi tornīšus, būsi aktīvais. Dabūsi kaut kādus puskoklēcēj ragus, kurus kārtīgi veči pat par trofeju nesauc un Tev apniksies. Viss basta! Atkal tikai tēriņi, jo būs nopirkts seifs, stobrs un ancuks. Un tas tā pat kā viss pārējais pēc gadiem pieciem noguls garāžas dzīlēs.


Jautājums ir, kā cilvēki nonāk līdz tam, ka visu mūžu krāj markas, spēlē šahu pa telefonu, brauc ar gaisa baloniem, nirst (jā, btw, es arī daivinga kursus izgāju, tikai apliecības nav) un sazin ko vēl, bet visas dzīves garumā. Kā viņi zin, ka tas ir tas, kas viņiem vajadzīgs?


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]snorke
2011-01-14 01:17 (saite)
a es visu muuzu mekleeju viirieti. Atbilde ir: uz beigaam iepatiikas !

(Atbildēt uz šo)


[info]sin
2011-01-14 02:00 (saite)
Tu esi uz pareizā ceļa! mēģini visu pēc kārtas, iespējams atradīsi to kas uz mūžu aizraus..

(Atbildēt uz šo)


[info]teja
2011-01-14 02:07 (saite)
kā cilveki nonāk līdz tam, ka visu mūžu dzīvo ar vienu pārīti

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kruts
2011-01-14 12:45 (saite)
ar vienu pārīti zeķu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]indulgence
2011-01-14 06:12 (saite)
Ar ko vienu ņemas tie, kam pietrūkst redzesloka plašuma saskatīt un interesēties par visas pasaules daudzveidību. Tipa kurmītis visu mūžu rok alas, jo pat iedomāties nespēj spārnus audzēt. :))

Zini, saimnieciskā ziņā laba nodarbe. Ļoti nopietni ietaupi, ja pēc kumpja aizej uz mežu, nevis uz tirgu, pēdējās kupjūras miklā roķelē burzīdams. Aber ja tas kļūst nesvarīgi - saeļļots stobrs jumtaugšā aiz spāres saimniecībā noder vienmēr. Nekad jau nezini, kad zombiji nāks.

(Atbildēt uz šo)


[info]up
2011-01-14 08:54 (saite)
ja tu uzzini atbildi - dod zināt man ar...
es vienmēr skatos uz savu veco un brīnos, vot KĀ cilvēku var interesēt tikai tā viena viņa nodarbe, nu jau 51.gadu, kopš pirmā take-offa.

(Atbildēt uz šo)


[info]black_data
2011-01-14 10:06 (saite)
Renesances personas tips -http://en.wikipedia.org/wiki/Jack_of_all_trades,_master_of_none

Un tās mantas stāv rokas stiepiena attālumā, lai saglabātu iluzoru cerību, ka tu pie tās lietas atgriezīsies, lai gan skaidri zini, ka vieglāk būs sākt kaut ko jaunu, nevis vilkt ārā savus izkaltušos laurus, jo pa lielam tu tāpat atkal būsi "ņūbis".

(Atbildēt uz šo)


[info]antuanete
2011-01-14 10:13 (saite)
The same here, visā krāšņumā :) Man hobijam aktīvais dzīves cikls ir kādi 3 gadi, pēc tam it kā velku, bet vairs ne līmenī un sāku izkrist no aprites. Man šķiet, ka pareizā atbilde ir - paliek tie, kas ir gatavi pārvarēt grūtības, pārkāpt pāri savam "ai, šodien nevaru" un veikt kvalitatīvu lēcienu attīstībā. Jo sākumā jau viss ir forši, progress acīm redzams, jūties tāds augošs un perspektīvs - bet vienā brīdī, lai progresētu, ir jāpiepūlas un jāiziet no komforta zonas, un tad arī daudzi atbirst. Tev gan šādām rakstura iezīmēm vajadzētu būt, ja reiz ar tādu buldoga tvērienu būvē bērnu rotaļlaukumus :)
Vēl, protams, var hobiju pārvērst par darbu, un tad atkāpties nav kur :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]eermaniitis
2011-01-14 11:11 (saite)
imho

iemācīties labi un pareizi ieņemt virāžu nav tas pats, kas katru dienu vienu un to pašu virāžu drillēt

te jāmeklē tādas aizraušanās, kur pat iestājoties rutīnai, katru dienu sniedz ko jaunu atklāt un pie kam lai tas arī šķistu interesants, nevis tikai apgūšanas process

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]lavendera
2011-01-14 13:45 (saite)
nu, tā ir, ja es kādā profilā uzskaitu savas intereses, tad pavisam skaidrs, ka turpmāk man tas nebūs aktuāli... toties būs aktuāls pavisam kas cits, tur neminēts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kruts
2011-01-14 12:44 (saite)
galvenais, kas to nosaka ir enthusiasm vs. excitement. Excitement atnāk, pārņem Tevi, un tad noplok. Bet entuziasms, tad kad tas ir atrasts, ir pastāvīgs un dzens uz priekšu. Nu tas tā - virspusēji.

(Atbildēt uz šo)


[info]merkela
2011-01-14 19:11 (saite)
Teniss. 6 gadi dažas reizes nedēļā.
Asins garša, samočījot spēles partneri (naidnieku), nav zaudējusi asumu. Nav nozimes investiciju apmeram inventaraa vai laika apstakliem; visu izkir tavu kaju atrums, reakcija un domasana soli ieprieks.
Bet jaa, aretu but, ka apniks kaut kad.

(Atbildēt uz šo)

offtopaaaaaa
[info]baltaistrusis
2011-01-30 05:55 (saite)
old school
http://twitter.com/Dzherijs/status/31558156064661504

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?