The same here, visā krāšņumā :) Man hobijam aktīvais dzīves cikls ir kādi 3 gadi, pēc tam it kā velku, bet vairs ne līmenī un sāku izkrist no aprites. Man šķiet, ka pareizā atbilde ir - paliek tie, kas ir gatavi pārvarēt grūtības, pārkāpt pāri savam "ai, šodien nevaru" un veikt kvalitatīvu lēcienu attīstībā. Jo sākumā jau viss ir forši, progress acīm redzams, jūties tāds augošs un perspektīvs - bet vienā brīdī, lai progresētu, ir jāpiepūlas un jāiziet no komforta zonas, un tad arī daudzi atbirst. Tev gan šādām rakstura iezīmēm vajadzētu būt, ja reiz ar tādu buldoga tvērienu būvē bērnu rotaļlaukumus :)
Vēl, protams, var hobiju pārvērst par darbu, un tad atkāpties nav kur :)