None of the Above ([info]artis) rakstīja,
@ 2020-02-15 22:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Sabats uz mūžu
[info]dienasgramata nesen minēja, ka atzīmē savdabīgu gadadienu—"gads bez darba". Kā var noprast, tas patiesībā nebija gluži brīvprātīgi, tāpēc novēlu pavisam drīz atrast piemērotu nākamo darba vietu! Par to pašu runājot—vērtīgi atzīmēt, ka daudziem "gads bez darba" drīzāk skan kā nerealizēts sapnis. Izplatīta sapņa versija skan ambiciozāk: "labi būtu, ja vairs nekad nebūtu jāstrādā!". Tādai domai (izteiktai skaļi vai tikai pie sevis), bieži sekos atcirtiens: "beidz sapņot!". To arī iztirzāsim šajā ierakstā.

Sapni var pārvērst par sasniedzamu—un galvenais—izmērāmu mērķi. Pieteiks ar pamatskolas aritmētiku. Skolā pratām risināt teksta uzdevumus, bet sapņu kalibrēšanai to izmantojam reti. Tam nav īsta attaisnojuma, tāpēc sāksim ar atbildi uz vienkāršu jautājumu: "Cik gadus varu atļauties nestrādāt?".

Pavisam vienkārši—saskaitot brīvos naudas līdzekļus, aptuveni prognozējot gada ienākumus no vērtspapīriem, nekustamo īpašumu izīrēšanas, autortiesību vai patentu atlīdzībām, dārgmetāla krājumu realizēšanas u.c., iegūstam skaitli, kas atbilst mūsu neto vērtībai (net worth). Viss mūsu saskaitītais atbilst pasīvo ienākumu kategorijai—tas nav maizes darbs, kur samaksa ir par nostrādāto laiku. Visu uzkrāto vērtību spēsim tirgū iemainīt, tā nodrošinot pamatvajadzības iztikai (īre, nodokļi, pārtika utml.). Formula ir vienkārša:

Neto vērtība ÷ Ikgadējā pamatvajadzību izmaksu summa = No algota darba brīvais laiks

Lai tas nebūtu tik abstrakti, iedomāsimies Ilzi, kura apzinīgi strādā par programmētāju. Vidējā nozares alga, pēc dažām aplēsēm, 2019. gadā Latvijā pārsniedz €2,000 mēnesī. Nedaudz vienkāršojot, pieņemsim, ka Ilzes darba stāžs ir 10 gadi, bet atalgojums—€30,000 neto, jeb €2,500 mēnesī. Par spīti salīdzinoši lielajai algai, Ilze turpina dzīvot kā studente—gadā tērējot vien €10,000. Tātad, katru gadu Ilze spēj iekrāt €20,000.

Ar 10 gadu stāžu, Ilzes iekrājumu summa būtu €20,000 × 10 = €200,000. Faktiski, ieguldījumu vērtība būtu augstāka, bet mēs neskaitīsim kapitāla pieaugumu, lai lieki nesarežģītu rēķinus. Tomēr godīgi arī pieņemt, ka karjeras sākumā atalgojums ir mazāks. Pieņemsim, ka tāpēc tīrie iekrājumi ir tikai €150,000. Cik ilgs var būt Ilzes bezalgas atvaļinājums? Izmantojot iepriekš minēto formulu: €150,000 (ietaupījumi) ÷ €10,000 (izdevumi) = 15 gadi. No vieniem pašiem ietaupījumiem vien, Ilze var iztikt 15 gadus. Pie nosacījuma, ka Ilze naudu ir ieguldījusi aktīvos, kas vidēji ienes 7% gadā (un tas ir visai konservatīvs pieņēmums) cauri visām lielajām depresijām, recesijām, tirgus bumiem un burbuļiem. Neieguldītu naudu lēnām apēdīs inflācija.

Izmantojot citu formulu, uzzināsim krātspēju:

Uzkrājumi gadā ÷ Ienākumi = Krātspējas procents.

Attiecinot to uz Ilzes piemēru: (€20,000 ÷ €30,000) × 100 ≈ 66%. Citiem vārdiem, Ilze spēj neiztērēt 66% no ienākumiem. Zinot krātspēju, varam noteikt, cik ilgi jāturpina strādāt algotu darbu. Kad sakrātā un ieguldītā summa spēs nodrošināt pamatvajadzības, algotu darbu var arī neturpināt.

Ilzes gadījumā, pateicoties augstajam krātspējas procentam, šis stāvoklis būs sasniegts pēc nedaudz vairāk kā 14 gadu darba. Tātad, var teikt, ka pateicoties savai apzinībai, neatlaidībai un krātspējai, Ilze varēs labprātīgi pārtraukt darba attiecības uz mūžu jau pēc apmēram 4,4 gadiem.

Pieņemot, ka Ilze darba gaitas sāka 23 gadu vecumā, finansiālu neatkarību viņa sasniegs ≈ 36 gadu vecumā. Trīsdesmit gadus agrāk kā ierasts, ar kopējo darba stāžu, kas tikai nedaudz pārsniedz 14 gadus—no sākuma līdz beigām. Protams, jābūt drošiem, ka izdevumu ailīte paliks stabila—labāk būtu iekrāt arī rezervei un nebaltai dienai, tomēr kopumā aritmētika nemelo:



Finansiālās neatkarības formulu var izteikt un vienkāršot arī šādi:

Ikgadējā pamatvajadzību izmaksu summa × 25 = Nepieciešamais ieguldījumu apjoms

Skaitlis 25 ir konstante, kas atvasināta no t.s. "4% likuma". Turpinot izmantot Ilzes piemēru: €10,000 (gada izmaksas) × 25 = €250,000 (nepieciešamā ieguldījumu summa). Citiem vārdiem, Ilzes maģiskais finansiālās neatkarības skaitlis jeb "the position of Fuck You" ir vienāds ar €250,000. Tās ir tīrās izmaksas, bet jāpieskaita arī kapitāla pieauguma nodokli, kas šobrīd ir 20%. Ir paredzēti arī zināmi atvieglojumi, bet šis ieraksts nav par nodokļu optimizāciju—vienkāršības labad pieņemsim, ka tas padārdzina izmaksas un Ilzei pavisam jāsakrāj tieši €300,000. Iztrūkst vien puse no nepieciešamās summas, jo €150,000 Ilzei jau ir ķešā. Tas faktiski neizmaina Ilzes laika skalu—līdz neatkarībai paliek aptuveni 4,4 gadi:



Šādi var rēķināt arī no otras puses—cik dienas, mēnēšus vai gadus no atalgota darba stāža var nogriezt, ja proporcionāli samazina izdevumus. Katrs vienmēr ir izvēles priekšā—cik un ko atļauties patērēt—samērojot to ar savu vēlmi turpināt strādāt algotu darbu. No otras monētas puses iespējams arī rēķināt kā plānotais algas pieaugums samazinās nepieciešamo laika sprīdi līdz finansiālajai neatkarībai. Nosacītais mērķis ir sasniegts, kad dzīves izdevumi ir pilnībā nosegti ar ienākumiem no ieguldījumiem. Ilustrācijai par izmaksām:



Anglosakšu valstīs, ņemot šādu aritmētiku par pamatu, izveidojusies kustība, kuru dēvē par "FIRE (Financial Independence, Retire Early)" — Finansiāla Neatkarība, Priekšlaicīga Pensija. Šādas atziņas, protams, sastopamas jau krietni agrāk, vairākos atveidos. Arī šoreiz igauņi ir aizsteigušies priekšā—viņu grupā ar nosaukumu "finansiāli svabadi" šobrīd ir vairāk kā 23 tūkstoši dalībnieku, kas ir visai iespaidīgs rādītājs. Cik man zināms, tā ir lielākā per capita grupa Eiropā.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krishjaanis2
2020-02-16 00:45 (saite)
Bet ne visi LV ir programmētāji, uzņēmēji sakarīgos uzņēmumos vai augsta ranga ierēdņi, pēc līdzvērtīgām algšm spriežot. Pie cik mazas algas FIRE vēl ir jēgpilni? 1000 eiro, divreiz ilgāk kā Ilzei, un tad atvaļināties uz laukiem?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 01:14 (saite)
Nav svarīgs absolūtais ienākumu daudzums, bet gan ienākumu apjoms attiecībā pret izdevumiem. Svarīgs ir ietaupījumu procents, samērojot ar izdevumiem. Jo mazāki izdevumi, jo vairāk var ietaupīt. Jo augstāks ietaupījumu procents (krātspēja), jo īsāks ceļš ejams līdz finansiālai neatkarībai—tabula par ietaupījumu procentu pret ienākumiem attiecās uz pilnīgi visiem bez izņēmuma—arī uz tiem, kuru alga ir mazāka par Ilzi.

Protams, ar mazu algu vienkārši nebūs iespējams ietaupīt 66%. Tas nav reāli. Tad jāsaprot, cik var—15% ir labāk kā tikai 5%. Stāstu par finansiālu neatkarību nevar skatīt nošķirti no ilgtermiņa plānošanas. Ilgtermiņa plānošana nozīmē arī piemērošanos darba tirgum—apgūt labi atalgotas prasmes, ja ir vēlme iegūt ātru neatkarību. Iespējams pārkvalificēties, celt kvalifikāciju. Galu galā, nav teikts, ka viss darba mūžs jāpavada Latvijā—to var pavadīt arī augstāk atalgotā zemē (piemēram, Norvēģijā)—Latvijā atgriežoties jau tad, kad tas ir sasniegts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2020-02-16 01:49 (saite)
Arī ģimenes, kur katrs ģimenes loceklis individuāli nepelna €30,000, var panākt to pašu efektu, ja viņu kopējais ieņēmumu apjoms (household income) ir līdzvērtīgs Ilzei. Tas skaidrojams ar to, ka izmaksas nepieaug linēari—dzīvojot kopā, izmaksas uz vienu cilvēku arī mēdz samazināties. Spējam iedomāties ģimeni, kur katra puse pelna €15,000. Tādā gadījumā, ceteris paribus, iznākums būs identisks Ilzei. Atrast darbu ar atalgojumu €15,000 gadā Latvijā nevajadzētu būt ļoti grūti—tie ir €1,250 neto mēnesī. Latvijā pērn vidējā alga pārsniedza €1,091 mēnesī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]degeneralis
2020-02-16 15:21 (saite)
...un viss aprēķins lido miskastē, kad piedzimst bērni. :D

Lai vai kā, koncepts kā tāds, protams, ir interesants, tomēr iet pensijā ar 300 000 EUR un uzskatīt to par finansiālo neatkarību šķiet, khem... vai nu naivi pārakajā pakāpē, vai nereāli optimistiski. Tas nozīmē 9000-15000 EUR gadā. 20% nost - 7200 līdz 12000 jeb 600-1000 EUR mēnesī.

Nav ne vainas... pie nosacījuma, ka cilvēkam nav kredītu, bērnu un pieder dzīvesvieta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 16:23 (saite)
Iebildums par bērniem vai neparedzētiem izdevumiem ir vietā, bet neiekritīsim galējībās. Bērni prasa papildu līdzekļus, un, ja ģimene plāno bērnus, to ir arī jāiekļauj budžeta izdevumos, bet tas nav pārmērīgs sadārdzinājums. Risinājums ir vienkāršs—sarēķināt, par cik bērna izdevumi sadārdzinās ģimenes budžetu un ievadīt to formulā—modelis spēs paredzēt, cik ilgāk tādā gadījumā būtu jākrāj. Ilzei, piemēram, tas neprasītu sevišķi ilgu laiku. Piekrītu, ka nevajadzētu paļauties uz pārāk optimistiskām prognozēm, bet te vietā atzīmēt, ka absolūtu piesardzību prasītu vien tāds scenārijs, kurā cilvēks plāno nestrādāt vairs nemaz. Patiesībā ir tā, ka daudzi iegūstot finansiālo neatkarību turpina strādāt, vien jaunā kvalitātē—ne vairs pilna laika algotu darbu, bet sāk konsultāciju biznesu vai strādā nenormēti (pāris reizes nedēļā vai gadā).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]degeneralis
2020-02-16 15:23 (saite)
Bet koncepts kā tāds, protams, ir interesants. Tieši pirms redzēju tavu ierakstu spriedēlēju, cik labi būtu, ja būtu 2 miljoni EUR, jo tad varētu vienkārši čillot visu atlikušo mūžu un triekt naudu uz nebēdu. Bet ieraksta rezultātā paskatījos uz šo visu drusku reālāk - principā jau tik daudz nevajag. Pietiek iekrāt ap 1000 EUR/mēn 20 gadus, un pensija ir nodrošināta. Ja vēl pieskaita klāt, ko valsts dos, cipars sanāk visai normāls, vismaz ja nav nekādu kredītu.

Un jo vairāk iekrāj, jo lielāka peļņa no dividendēm u.t.t.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 16:24 (saite)
> Pietiek iekrāt ap 1000 EUR/mēn 20 gadus, un pensija ir nodrošināt

Precīzi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]degeneralis
2020-02-16 08:15 (saite)
Viens ļoti būtisks trūkums tavam piemēram (un līdzigiem aprēķiniem), manuprāt, ir, ka tie tiek bāzēti uz pašreizējo iztikas skaitli. Kā pats raksti - Ilze dzīvo kā studente un iztiek ar 10 000 EUR gadā. Tomēr, vai nav tā, ka visa tā jēga ar early retirement ir, ka tad, kad esi pensijā, vari baudīt sava darba augļus un dzīvot krietni zaļāk? Mērķis taču nav visu mūžu knapināties, bet nestrādāt? Turklāt daļu no kapitāla pieauguma apēdīs inflācija un ja ilze Gadā 0 mierīgi iztika ar 10 000 EUR gadā, tad pēc Gada 14 šī summa varētu būt krietni lielāka, attiecīgi tie jau vairs nebūs 300 000, bet drīzāk 350 000.

Protams, agresīvi krāt ir labi, tomēr bieži izskan visai optimistiski cipari, kas balstās uz pārāk optimistiskiem aprēķiniem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 11:55 (saite)
Labs iebildums. Atbilde ir tāda, ka tas ir atkarīgs no katra individuālajām vēlmēm—ja ir vēlme tērēt vairāk, tad to var attiecīgi plānot. Turpinot piemēru—pamatvajadzību (€10,000) apmierināšanai, Ilze strādās vēl 5 gadus. Ja Ilzei šķiet, ka pensijā viņa tērēs divreiz vairāk—ne vairs €10,000, bet gan €20,000—Ilzei būs jāstrādā apmēram 5 gadus ilgāk. Tāda iespēja Ilzei ir. Tikai der atcerēties, ka daudzām izdevumu kategorijām ar laiku ir tieksme samazināties, ne palielināties: "The data shows that average annual total spending declined as households aged. Indeed, those aged 75 or older were spending on average a third less than those aged 50–64. At the same time, not all spending decreased; while spending on housing, transportation, and food, for example, decreased with age, the share of household budget occupied by health care spending increased with age." Tavs iebildums ir faktiski jau zināmais nodalījums pašā "FIRE" kopienā—tā nosacīti dalās starp tiem, kas izvēlās tā saukto leanFIRE vs. fatFIRE. Katra ieskati šeit var būt individuāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]degeneralis
2020-02-16 15:27 (saite)
Un par to average spending jau diezgan loģiski. Pieņemu, ka dati ir par Rietumeiropu. Average cilvēks kaut kur pie 35 beigs dzemdēt, attiecīgi pēc 55-60 sāksies brīdis, kad vairs nav bērni jāatbalsta finansiāli. Un average cilvēks ņems hipotekāro ap tiem pašiem 30-35, un līdz tiem pašiem 55-65 būs nomaksājis. Un tad aktrīt divi milzīgi izdevumu posteņi - bērni un mājoklis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 16:27 (saite)
Dati patiesībā ir par amerikāņiem, bet kā jau Tu norādi—faktiski izdevumi ir ar tendenci samazināties, jo lielie pirkumi ir jau izdarīti. Amerikāņus bremzē tieši lielā nedrošība attiecībā uz veselības aprūpi, kas Eiropiešiem lielus līdzekļus neprasa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2020-02-16 10:03 (saite)
Cilvēkiem ir dažāda pieeja. Citiem atkal patīk darbs, ko viņi dara, un aizejot pensijā dzīve tikai kļūst mazāk interesanta un sliktāka. Dažreiz varbūt ir labāk nestrādāt tik daudz, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, pat ja samaksa ir attiecīgi mazāka.

Bija raksts, ka UK pieaug aizvietotājārstu (locum) skaits. Komentāros bija izteiktas bažas, ka šie aizvietotājārsti strādā tikai 2 vai 3 dienas nedēļā, un ka tas nav optimāli, ņemot vērā to, cik ilgi ārstam ir jāmācās un jāpraktizējas, lai iegūtu licenci. Es atkal padomāju, ka tieši tāpēc ir vērts tik ilgi mācīties, lai pēc tam dzīvē tu varētu brīvi izvēlēties savu darba laiku.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 11:35 (saite)
Pat ja patīk darbs, ko dara, ir labi sagatavoties nebaltai dienai. Nevajadzētu arī vienādot "finansiālo neatkarību" un "aiziešanu pensijā", ko parasti ilustrē ar "nekā nedarīšanu". Neatkarība vienkārši paver iespējas darīt sirds darbu. Ja tas sakrīt ar faktisko un pašreizējo—nekādas izmaiņas nav nepieciešamas un var turpināt iesākto.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2020-02-16 10:09 (saite)
Galnais Ilzei nebūt durai un neapbērnoties, tad gan ir dirsā ;)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 11:28 (saite)
Tas ir labs iebildums. Tikai vajadzētu atcerēties, ka bērnu neievieš viens cilvēks viens. Ilzes gadījumā, ja arī viņa plānotu bērnu, tad tas būtu ar radniecīgu dvēseli. To dēvē par t.s. "Assortative Mating" jeb "tāds tādu atrod". Visticamāk, ka Ilzes bērna tēvs būs ar līdzīgiem vai pat lielākiem ienākumiem—te vietā mana atbilde [info]krishjaanis2 augstāk—ienākumi sākot kopdzīvi nepieaug linēari, tiem drīzāk ir tendence samazināties. Ir iespējams optimizēt lietas—vairs nav nepieciešami divi gludekļi, divas virtuves iekārtas utt. Jā, bērni ir izmaksas, bet tas neizmaina faktisko finansiālās neatkarības aritmētiku—to vienkārši ir attiecīgi jāieplāno.

Pat pie vissliktākā varianta, Ilze būtu daudz labāk nodrošinājusies bērna gadījuma—iespējams, ka viņas ieguldījumu nenosegtu visas izmaksas pilnībā. Pieņemsim, ka bērna tēvs viņu pamet, nemaksā alimentus utt. Tādā gadījumā, izdevumiem pieaugot, tos vairs nevarētu pilnībā nosegt ieguldījumi. Pieņemsim, ka viņas izdevumi tagad ir nosegti tikai 65% apmērā. Arī tā ir daudz labāka situācija par absolūto vairumu cilvēku—tas piemēram nozīmē, ka, lai arī viņai jāturpina algotu darbu, nosedzot izdevumu un ieguldījumu starpību (35%), Ilze var atļauties strādāt nepilnu laiku—tikai trīs dienas nedēļā, tā vairāk pavadot laiku ar bērnu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2020-02-16 11:43 (saite)
Pieņemot, ka Ilze apbērnojas 36 gadu vecumā, neiet dekrētā un nepavada pirmo gadu ar bērnu, kā arī bērnu audzina "kā studente", neskatoties uz to, ka var atļauties labāku izglītību+interešu izglītību+fun fun fun? Yeah, šito mans tēvs ar mani izdarīja, reāli daudz naudas kapā līdzi paņēma, lai viņam mīksta gulēšana.

Es neesmu pret šo principu as such, tas tikai ir drusku debīls, ja to mēģina piemērot nevis sev, bet kaut kādai abstraktai Ilzei

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 12:13 (saite)
Dzīvo "kā studente" ir drīzāk pārspīlējums un tēlainās izteiksmes līdzeklis. Nav daudz studentu Latvijā, kas tērē €10,000 gadā. Tas ir vairāk kā tērē liela daļa Latvijas vidusšķiras. Vidējā bruto alga 2019. gada trešajā ceturksnī Latvijā sasniedza €1,091. Tie ir €836.13 mēnesī, jeb €10,033.56. Tērējot €10,000, Ilze faktiski dzīvo daudz labāk kā Latvijas vidusšķira. Tā nav studenta dzīve.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2020-02-16 12:56 (saite)
Vidējā alga lol. Kamōn, vai tev tiešām būtu jāskaidro atšķirība starp vidējo un mediānu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 13:05 (saite)
Mediānā alga tikai pastiprina manis teikto, ka Ilze nedzīvo "kā studente". "Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka bruto darba samaksas mediāna 2019.gads pirmajā ceturksnī bija €799." Ar vienu apgādājamo, tie ir €653.26 mēnesī, jeb €7,839.12‬ gadā. Tātad, Ilze dzīvo daudz labāk par mediānās algas saņēmēju—ar iespēju tērēt €2,160.88‬ vairāk kā šīs algas saņēmējs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2020-02-16 13:15 (saite)
Es tbh nesaprotu, ko tu tagad mēģini pateikt. Kā fucking bieza Ilze var atļauties 36 g.v. dabūt pirmo bērnu un pēc tam strādāt uz pusslodzi? Nu ja tu atrodi to Ilzi, padalies ar info, viņa noteikti būs pateicīga, ka esi sarēķinājis viņas vietā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 13:38 (saite)
> Ilze var atļauties 36 g.v. dabūt pirmo bērnu un pēc tam strādāt uz pusslodzi

Jā, to arī vēlējos pateikt. Tu jau ieviesi korekciju Ilzes plānos—mans sākotnējais scenārijs pat neparedzēja bērnu. Mūsu saruna šeit labi ilustrē, ka scenārijs patiesībā ir viegli adaptējams visādiem gadījumiem un notikumu attīstībai. Tādu pašu scenāriju varētu uzrakstīt nevis par "biezo Ilzi", bet, piemēram, par "viduvējo Ansi", kura ienākumi ir vien mediānā alga. Tādā gadījumā, Ansis noteikti nevarēs kļūt neatkarīgs tik ātri kā Ilze. Ievadot modelī aptuvenus datus par Ansi, iegūstam prognozi:
Initial savings rate: 25% (spending: €5,899, income: €7,836)
Fire Target: 176,970 (25x expected retirement spending)
Stock/Bond returns: 7.0% / 2.4%
You can retire in 24 years at age 47

Ja pieņemam, ka pensijas vecums Latvijā vīriešiem ir 65 gadi, Ansis varēs iet pensijā jau 47 gadu vecumā—18 gadus priekšlaicīgi. Protams, tas nav tik iespaidīgi kā teicamnieces Ilzes gadījumā, bet tas norāda, ka arī viduvējais Ansis var sasniegt apmierinošu rezultātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2020-02-16 13:46 (saite)
Nu, precīzāk, 47 g.v., kad viņa slimā māte būs nomirusi vientulībā, jo mediānais Ansis krāj apriekšlaicīgai pensijai, viņš varēs atļauties pirmo bērnu un strādāt uz pusslodzi? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 13:56 (saite)
Nesaprotu, kāds sakars krātspējas procentam ar to, vai Anša māte ir vientuļa vai nav? Ja Ansis krās tikai 10%, ne vairs 25%, no saviem ienākumiem, vai māte kļūs mazāk vientuļa? Tas ir nonsenss. Par bērniem runājot: vai vēlies teikt, ka mediānā atalgojuma saņēmēji Latvijā nevar atļauties bērnus? Pat bez īpašas piepūles cilvēki Latvijā ietaupa 6.34% no saviem ienākumiem. Gribi apgalvot, ka tie, kas tam pieietu mērķtiecīgi (nevis pavirši—kā vairākums patlaban), nevarētu būtiski paaugstināt ietaupījumu apjomu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2020-02-16 14:01 (saite)
Protams, varētu, ja veltītu tam vairāk laika un uzmanības nekā tādām lietām kā ģimene, draugi, svarīgas un bagātinošas pieredzes etc. (kas, piezīmēsim, lielākoties arī prasa naudas ieguldījumus bez paredzamas atdeves!)

Ko es jau norādīju, katrs pats sev šito var darīt un tas ir fine, bet spriest par citiem, izejot no premisas "viņi ir gatavi upurēt visu, lai x gados varētu nestrādāt", ir reāli jokaini :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 14:13 (saite)
Protams, ka katram jāpiemēro modelis savai situācijai. Citādi nevar būt. Vai tad es teicu, ka visiem jāseko tieši Ilzes piemēram un jātaupa 66% no visiem ienākumiem? Protams, ka nē. Es tikai dalos ar rīkiem—katrs šo modeli var piemērot savai individuālajai situācijai. Galu galā, šādu plānu izpildīs tikai absolūtais mazākums—lielākā cilvēku daļa to vienkārši nespēs realizēt, jo tas prasa ilgtermiņa plānošanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nelietotajs
2020-02-16 10:46 (saite)
Ideja, manuprāt, ir lieliska un īstenojama, tikai būtiski uzdot jautajumu: kas ir tas, ko katrs indivīds "ziedo" uzkrājuma labad. Ir iespējams atteikties no viena vai otra kaitīga ieraduma, pārvietoties ar velosipēdu un sabiedrisko transportu, ceļojot meklēt lētākās opcijas u.tt. Lielāko problēmu es saskatītu tajā, ka cilvēkam – īpaši intelektuāli augstāk attīstītam – šķiet, pašam priekš sevis ir vēlme 1) būt noderīgam sabiedrībai un kopienai; un 2) izkopt meistarību kādā mākslā. Šeit laikam atbilde būtu brīvprātīgais darbs. Man vienkārši liekas, ka ir cilvēki, kuri – pat varēdami kādā punktā pārtraukt strādāt – to nedara, jo baidās no garlaicības un tā, ka smadzenes pārstās mācīties. Un ka varbūt – izdarot pareizās izvēles – programmētāja Ilze, kura programmēšanas vietā izvēlētos ko savai dvēselei derīgāku un jēgpilnāku – nejustu vēlmi veidot milzu iekrājumus, lai kādā brīdī pārstātu strādāt vispār. Ja nu Ilzei tik ļoti nepatīk programmēšanas darbs, varbūt vienkārši ar to vispār nevajag sākt un jāmeklē citi talanti. Varbūt kapitāla krāšana tieši ir viņējais. Katrā ziņā - interesanti!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 11:30 (saite)
> atbilde būtu brīvprātīgais darbs

Tieši tā. Finansiāla neatkarība nozīmē vienīgi to, ka cilvēkam ir iespēja pārtraukt algotu darbu. Tas nenozīmē, ka būtu "jāiet pensijā", kas parasti tiek ilustrēts ar nekā nedarīšanu. Brīvprātīgs darbs, uzņemējdarbība (start-up izveide), tālākizglītība utt. —tas vienkārši ir veids kā darīt tikai to, ko sirds liek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nelietotajs
2020-02-16 11:49 (saite)
Ļoti daudzi to tā neredz un par vienīgo pilnveidi uzskata to, ko var iegūt, kāpjot pa karjeras kāpnēm. Vienlaikus vēlos norādīt, ka, piemēram, fiziskas aktivitātes, dažādi interešu pulciņi (piemēram, valodu apmācība, kursi) Latvijā nereti joprojām izmaksā diezgan sālīti. Lielākās kopienās jau var redzēt, kā cilvēki pašorganizējas, lai šo mūžizglītības aspektu cits citam nodrošinātu, apejot vajadzību pēc monetāras atlīdzības (dažādi workshopi, valodu tandēmi etc.), bet tas prasa pašdisciplīnu, kuras bieži vien – ja nav iesaistīta nauda – mēdz iztrūkt. Runa ir par prioritātēm un motivāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2020-02-16 13:35 (saite)
Hmm.. ja cilvēkam ir liela alga (Ilze ir tuvu 1% priekš Latvijas mēroga), spēja un vēlme skrupulozi taupīt un krāt, tad var relatīvi ātri iekrāt labu džunguru (šo pašu formulu varētu piemērot 'Kā 30 gadu vecumā sakrāt kruīzu jahtai, ja alga ir x'). Kas to būtu domājis.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 13:45 (saite)
Es jau atbildēju [info]honeybee, ka scenārijs ir viegli adaptējams. Nav jābūt teicamniecei Ilzei, lai modelis turpinātu strādāt. Arī "viduvējais Ansis" sasniegs rezultātu (proporcionāli savām spējām). Jā, Ansim, iepretī Ilzei, tas aizņems daudz vairāk laika (ja vien viņš nekad neplāno pelnīt vairāk), bet arī "viduvējais Ansis" tikai iegūtu pielietojot šādu metodi. Anša gadījumā, spēja ietaupīt 25% no saviem ienākumiem nozīmētu 18 gadus īsāku darba mūžu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-02-16 13:57 (saite)
Bet vai priekš efektīvas taupības vajag specifiskas formulas? Man liekas, ka vairumam cilvēku lielākā problēma ir vispār psiholoģiskā nespēja būt taupīgiem un tas pat neattiecas tikai uz vieglprātīgiem šķērdētājiem vai atkarīgajiem. Labāk nopirkt jau šodien, aizbraukt ceļojumā jau šovasar vai uzlabot savu māju tuvāko divu gadu laikā, nevis gaidīt līdz arbitrārai demarkācijas līnijai, kad to visu varēs atļauties pa īstam. Un vai maz varēs? Cik saprotu šis uzkrājums domāts tikai savai privātajai pensijai, kas der ikdienas tēriņiem, nevis, teiksim, kapitālajam remontam vai jauna auto iegādei.
Imo tie, kas jau pēc sava rakstura un temperamenta ir tendēti uz striktu finansiālo disciplīnu, paši no sevis ātri sasniedz potenciālu materiālo neatkarību, bet tie kam tas nav dots, ne ar kādām formulām līdz tam nenonāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2020-02-16 14:16 (saite)
Kopumā piekrītu, bet finansiālo izglītību vajadzētu veicināt, jo ne visi, kuriem ir pareizais temperaments zina kā pareizi ieguldīt ilgtermiņam utt. Kā jau tikko atbildēju [info]honeybee, viņa var būt absolūti mierīga—šis plāns ir izpildāms tikai tad, ja cilvēkam ir, kā tu saki, "pareizais raksturs".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2020-02-16 15:55 (saite)
"Pareizais raksturs": protestantu darba ētika + frugality + vācu ētoss/shrewdness = 19.gs. 2. puses latviešu veiksmes stāsts divu, trīs paaudžu laikā no knapi izpirktām saimniecībām līdz valstsvīriem, zinātniekiem, Rīgas būvuzņēmējiem, namturiem un rūpniekiem a la Augusts Dombrovskis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2020-02-16 14:32 (saite)
Jāpiebilst, ka tā nav arī "visu vai neko" situācija. Pat cilvēki, kas plānu neizpildīs par visiem 100%, ir daudz brīvāki un gatavāki ārkārtas situācijām kā tie, kuriem ir tikai niecīgi iekrājumi. Tāpēc sāku ierakstu ar atsauci uz "gads bez darba"—nav jābūt fanātiskam krājējam, lai spētu iekrāt tik daudz, ka "gads bez darba" nav nekas ārkārtējs, tik vien tāds small blip on the radar.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?