Nav svarīgs absolūtais ienākumu daudzums, bet gan ienākumu apjoms attiecībā pret izdevumiem. Svarīgs ir ietaupījumu procents, samērojot ar izdevumiem. Jo mazāki izdevumi, jo vairāk var ietaupīt. Jo augstāks ietaupījumu procents (krātspēja), jo īsāks ceļš ejams līdz finansiālai neatkarībai—tabula par ietaupījumu procentu pret ienākumiem attiecās uz pilnīgi visiem bez izņēmuma—arī uz tiem, kuru alga ir mazāka par Ilzi.

Protams, ar mazu algu vienkārši nebūs iespējams ietaupīt 66%. Tas nav reāli. Tad jāsaprot, cik var—15% ir labāk kā tikai 5%. Stāstu par finansiālu neatkarību nevar skatīt nošķirti no ilgtermiņa plānošanas. Ilgtermiņa plānošana nozīmē arī piemērošanos darba tirgum—apgūt labi atalgotas prasmes, ja ir vēlme iegūt ātru neatkarību. Iespējams pārkvalificēties, celt kvalifikāciju. Galu galā, nav teikts, ka viss darba mūžs jāpavada Latvijā—to var pavadīt arī augstāk atalgotā zemē (piemēram, Norvēģijā)—Latvijā atgriežoties jau tad, kad tas ir sasniegts.