Ideja, manuprāt, ir lieliska un īstenojama, tikai būtiski uzdot jautajumu: kas ir tas, ko katrs indivīds "ziedo" uzkrājuma labad. Ir iespējams atteikties no viena vai otra kaitīga ieraduma, pārvietoties ar velosipēdu un sabiedrisko transportu, ceļojot meklēt lētākās opcijas u.tt. Lielāko problēmu es saskatītu tajā, ka cilvēkam – īpaši intelektuāli augstāk attīstītam – šķiet, pašam priekš sevis ir vēlme 1) būt noderīgam sabiedrībai un kopienai; un 2) izkopt meistarību kādā mākslā. Šeit laikam atbilde būtu brīvprātīgais darbs. Man vienkārši liekas, ka ir cilvēki, kuri – pat varēdami kādā punktā pārtraukt strādāt – to nedara, jo baidās no garlaicības un tā, ka smadzenes pārstās mācīties. Un ka varbūt – izdarot pareizās izvēles – programmētāja Ilze, kura programmēšanas vietā izvēlētos ko savai dvēselei derīgāku un jēgpilnāku – nejustu vēlmi veidot milzu iekrājumus, lai kādā brīdī pārstātu strādāt vispār. Ja nu Ilzei tik ļoti nepatīk programmēšanas darbs, varbūt vienkārši ar to vispār nevajag sākt un jāmeklē citi talanti. Varbūt kapitāla krāšana tieši ir viņējais. Katrā ziņā - interesanti!