Tas ir labs iebildums. Tikai vajadzētu atcerēties, ka bērnu neievieš viens cilvēks viens. Ilzes gadījumā, ja arī viņa plānotu bērnu, tad tas būtu ar radniecīgu dvēseli. To dēvē par t.s. "Assortative Mating" jeb "tāds tādu atrod". Visticamāk, ka Ilzes bērna tēvs būs ar līdzīgiem vai pat lielākiem ienākumiem—te vietā mana atbilde krishjaanis2 augstāk—ienākumi sākot kopdzīvi nepieaug linēari, tiem drīzāk ir tendence samazināties. Ir iespējams optimizēt lietas—vairs nav nepieciešami divi gludekļi, divas virtuves iekārtas utt. Jā, bērni ir izmaksas, bet tas neizmaina faktisko finansiālās neatkarības aritmētiku—to vienkārši ir attiecīgi jāieplāno.

Pat pie vissliktākā varianta, Ilze būtu daudz labāk nodrošinājusies bērna gadījuma—iespējams, ka viņas ieguldījumu nenosegtu visas izmaksas pilnībā. Pieņemsim, ka bērna tēvs viņu pamet, nemaksā alimentus utt. Tādā gadījumā, izdevumiem pieaugot, tos vairs nevarētu pilnībā nosegt ieguldījumi. Pieņemsim, ka viņas izdevumi tagad ir nosegti tikai 65% apmērā. Arī tā ir daudz labāka situācija par absolūto vairumu cilvēku—tas piemēram nozīmē, ka, lai arī viņai jāturpina algotu darbu, nosedzot izdevumu un ieguldījumu starpību (35%), Ilze var atļauties strādāt nepilnu laiku—tikai trīs dienas nedēļā, tā vairāk pavadot laiku ar bērnu.