un tagad vēl viens vingrinājums. arī, par Poršiņiem
Plkst. 12:45, Dzirnavu iela, iepretī VairākSaules. "Kaukāza vai varbūt romu izcelsmes" neliela auguma vīrietis ar pelēku, blāvu seju, brūnā ādas jakā, ar akcentu krievu valodā uzrunā mani - "meitenīt, smaržiņas nevajag? es tās tikko Stockmanī nozagu. Esmu narkomāns, zogu katru dienu, pārdošu par 20 latiem, vienai devai pietiks, rīt iešu atkal zagt, mani tur meitenes pazīst. Nebaidieties, uz ielas es nezogu, redzu kāds jums telefons, nezagšu. Kāpēc jūs baidaties? Par piecpadsmit ņemsiet? Man heroīnam vajag, nu labi, par desmit un rāda man Chanel Chance lielo buteli, Ls 75 un Stockmann uzlīme. Desmit? Ņemsiet?
Nē, nē paldies - es saku.
Man tās nepatīk, nepatīk nemaz, nav manas. (nezkāpēc pirmais rāvās laukā powerpoints par to, ka Chanel zīmola vērtības neatbilst manējām, tas ir senils un pārspīlēti uzbāzīgs un šo smaržo astotā nots, ja....)
"Bet draudzenei?" Nē, arī viņai nepatiks un paldies. Un diemžēl, es vienkārši nepirkšu zagtas smaržas, par kurām kāds nopirks narkotikas.
- Nu meitenīt, taču nebaidies, oriģinālās. Desmit?
Un aizgāja viņš pie nākamās meitenītes.
Arī jau, priekšzīmīga iespēja "ietaupīt", vai uzzināt kosmosa noslēpumus par zemāku cenu, turklāt, nolaupot "budžiem, buržujiem un citiem kretīniem."