![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nē, nesapratīšu, jo man nebūs bērni, jo man tie radījumi tiešām riebjas, tāpat kā daudziem citiem riebjas zirnekļi vai suņi, vai vardes, man riebjas bērni.
mazi viņi nelāgi ož un izdod daudz trokšņa, paaugoties viņi arī vēl ne tikai trokšņo, bet arī lec virsū un visādi citādi ielaužas manā personīgajā telpā.
un mūsdienās viņi ir tik neaudzināti.
un kāpēc visiem ir jāsacepas no tam,ka man viņi nepatīk? es taču neliedzu jums vairoties.
un es esmu labā tante, kas atbild uz jautājumiem un spēlējas un velta uzmanību, es taču saprotu,ka viņi nav vainīgi, nedz arī spējīgi saprast,kapēc viņi man nepatīk un kā sabiedrības apzinīgs loceklis es nevaru traumēt jauno paaudzi.
es tikai gribu maksimāli minimizēt iespējamību man atrasties vienā telpā ar viņiem. tāpēc pie draugiem,kam ir bērni,es eju ciemos reizi gadā. vai retāk.
bet nu kas tik abnormāls ir tajā,ja pasaku,ka man viņi nepatīk? tiešām katra māte ķer pie sirds un jūtas aizskarta un domā,ka tas tieši par viņējo jeb kur ir problēma? nu nav visiem cilvēkiem jāreproducējas, priekš tam ir ķīnieši!
mazi viņi nelāgi ož un izdod daudz trokšņa, paaugoties viņi arī vēl ne tikai trokšņo, bet arī lec virsū un visādi citādi ielaužas manā personīgajā telpā.
un mūsdienās viņi ir tik neaudzināti.
un kāpēc visiem ir jāsacepas no tam,ka man viņi nepatīk? es taču neliedzu jums vairoties.
un es esmu labā tante, kas atbild uz jautājumiem un spēlējas un velta uzmanību, es taču saprotu,ka viņi nav vainīgi, nedz arī spējīgi saprast,kapēc viņi man nepatīk un kā sabiedrības apzinīgs loceklis es nevaru traumēt jauno paaudzi.
es tikai gribu maksimāli minimizēt iespējamību man atrasties vienā telpā ar viņiem. tāpēc pie draugiem,kam ir bērni,es eju ciemos reizi gadā. vai retāk.
bet nu kas tik abnormāls ir tajā,ja pasaku,ka man viņi nepatīk? tiešām katra māte ķer pie sirds un jūtas aizskarta un domā,ka tas tieši par viņējo jeb kur ir problēma? nu nav visiem cilvēkiem jāreproducējas, priekš tam ir ķīnieši!
nu, ir viena lieta teikt, ka negribi, un tad kaut kā tomēr ņemt un neizlemt par labu abortam, ja.
es negribu bērnus, man viņi ne īpaši patīk, bet uz kādu mirklīti viņi ir pat gluži jauki, un ir patīkami, ja svešs bērns tev pieķeras. bet es negribu neko dzemdēt, man tas nafig nav vajadzīgs!
pēc šitās toč gribas uzšaut
ģan jau,ka kādam tas tiešām tā strādā. vnk man gribas,lai savu olekti man citi nebāž klāt, jo manā izpratnē, bērnu ir jāgrib man pašai. mūsdienās gan laulības institūcija, gan vīrieši atbildības līmenis ir tāds,ka es uzskatu,ka sievietei gribot bērnu jārēķinās tikai un vienīgi pašai ar sevi, savu gribēšanu un savu varēšanu.
savukārt tas,vai es dzemdēju vai nē, nezkāpēc tiek uzskatīts par jautājumu, kurā jebkura drīkst man piesieties, kas man nešķiet gluži adekvāti.
nav nekāda tāda pienākuma vai obligātuma laist pasaulē dzīvību, tā ir egoistiska iegriba,manuprāt.
kā es šitā pārteicos :)
just fire away.
Vienkārši APLAUSI!!
Jei bogu, Tu burtiski nocēli tēmu, par kuru man arī laiku pa laikam gribas ietroļļot.
- kad tev būs bērni..
- a, bļe, kā es varu zināt, vai man būs bērni?!!
Tas nav visu obligātais pienākums sevi bioloģiski atražot. 7 miljardi, un neviens pat i nedomā bremzēt.
protams, visām manām draudznēm ir bērni, un viņas manu attieksmi pieņem. un tas ir tik dīvaini, jo tie sasodītie bērni pie manis līp kā mušas pie līmlentas - labākās draudzenes meita (viņi nav LV) ir paziņojusi,ka ,kad atbrauks, dzīvos pie mums.
bet es tieši par svešākiem cilvēkiem - man vnk liekas,tik nenormāli netaktiski no visiem,kas piesienas tam,ka man nav bērnu - jo,johaidī,mož man nevar būt?!