 sagruzītas pusdienas ar hrestomātisku vientulību | 23. Mar 2005 @ 14:24  |
|---|
Stāvēju pie letes un pasūtīju zandartu ar dārzeņiem.
- Ei, es atvainojos, jā, jā es ar tevi mēģinu sarunāties!- man no muguras tādā skumji lēnīgā balsī saka vīrietis melnā ādās jakā un biksēs. Mati viņam nedaudz sirmi, acis bēdīgas un gadi apmēram 35.
- Šitas ir kas, ukraiņu krogs kaut kāds? - viņš turpina.
- Nē, te ir ēdnīca - atbildu un mēģinu viņu neredzēt, bet puisis ir neatlaidīgs.
- Nu paga, negriezies prom, es jau tikai parunāt gribu. Klau, Tu gadījumā neesi tādā aktīvo cilvēku klubā, ne? Nu tu izskaties tāda. Jūrmalā viņiem esot klubs. Tu taču esi aktīva, vai ne? Es to redzu. Tev ir, ko darīt dzīvē - tas arī skaidri redzams. Pilnīgi noteikti Tu neesi no tiem, kas peld pa straumi. Ir taču man taisnība, vai ne? Es arī gribētu tai klubā - biedrunauda nav problēma. Nauda vispār nav problēma.
Es esmu tikmēr dabūjusi savu šķīvīti un apsēžos. Vīrietis turpina savu monologu manā virzienā.
- Nu tu paklausies, paklausies. Es jau neko sliktu. Es vienkārši kompāniju meklēju un nemaz neesmu tik vecs kā izskatos. Man vēl daudz spēka. Tikai kompānijas nav. Nu ir jau it kā draugi, bet viņiem ģimenes, mājas sacēluši, bērni. Tādi pašapmierināti palikuši, aizrijušies ar tiem saviem labumiem. Laika viņiem nekad nav. Man, piemēram, abonemets uz baigi kruto pirti. Nu, a ko es tur viens iešu? Nu, nāc līdzi. Es par visu maksāju. Nauda tā nav problēma. Ko, a? Es nopietni. Tātad rīt mums ir randiņš. Davai pirms darba. Cikos Tev jābūt darbā. Desmitos? Nu vari pirms tam piecelties. Nevari? Nu jā. A pusdienlaiks cikos? Davai pusdienlaikā. Saproti, es jau tikai draugus meklēju. Kompāniju. Man daudz nevajag. Es tajā kompānijā varētu arī maliņā pasēdēt, lai citi tur vada un tā. Man jau viss ir normāli. Patiešām normāli - nu tur nauda, māja, mašīna. Baigi normāli. Bet man vajag cilvēkus. Man tevi vajag. Un kaut ko ekstrēmu arī gribās.
Es tikmēr ātri ēdu un mēģināju būt pieklājīga - zini, - es viņam saku -nesaki, ka tev kādu vajag, jo tad gribas bēgt prom. Un piedod, bet nevarēšu es uz to pirti...
Piecēlos un vainīgi devos prom.
Varbūt vajadzēja ieteikt Cibu? Vai, lai uzceļ draugu māju - nu kā Čeburaška cēla, kad viņam bija līdzīga problēma.
Bet vīrietis palika pie tukša galdiņa. Kad gāju prom, viņš mēģināja sarunu sākt atkal no jauna - jau ar citiem cilvēkiem.
Patiesi nejauki un bēdīgi palika. |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/31529/2392) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) wowow |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 14:51 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nāc labāk ar mani pusdienās :))
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/38996/905) |
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 14:53 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
nākamreiz noteikti :))
otrdien vai trešdien, ja?
|
| From: | wowow |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 14:57 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Okej, otrdien :))
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:58 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
satrunāts :)
atkal tāda sajūta, ka visi kaut ko saprot, pamāj ar galvu un atkal sasmaidās un dodas tālāk
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 14:55 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
nu bet šitā taču to arī nevar izdarīt :)
(čau!)
čau, es gribu kaut ko no tā visa saprast, es tikai redzu stāstu, bet sanāk laikam apmēram tāpat kā prasīt anekdoti izskaidrot
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:30 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
mani pārsteidza
1) viņa gļēvulība un fantāzijas trūkums
2) tas, ka es viņu tomēr neizmantoju atropoloģiskiem pētījumiem
vot es gribu par 1), es neko par to nesaprotu, kā cilvēki nonāk tādā stāvoklī, kā no tā izkļūst, un kāds cibai ar to visu sakars, un vispār, es gribu pārgājienā, kur var atslēgt to gribu saprast
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:59 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
nu tad pārgājienā arī parunāsim par šito, ja? :))
jāsāk tik riktēties. Svētdien? :) ar olu kaujām!
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:05 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Mja...tā laikam patiešām ir adekvātākā reakcija.
Nu ja, ja Jūs abi krogā vienā kompānijā sēdētu vai jams caur i-netu Tev atrakstītu, būtu mazliet citādi... Bet tā...
Vispār ļoti bēdīgi, un pilns ar tādiem cilvēkiem.
Bet, biedri, kas tad ir ciba, ja ne bēgšana no vientulības? Tādas dvēseles vientulības, kuru nespēj dziedēt nedz vīrs/sieva vai pieci bērni, mamma/tētis, kaimiņu Jānis, kolēga pie pretējā galda... Te jau ar' veidojas aktīvu, mazāk aktīvu, pokemonu un citādi domājošo biedrības... Un tik ļoti gribas, lai tevi piefrendo/komentē/atsaucas komentaram kāds, kura tekstos saskati to, ko tā meklē - sauciet to kaut vai par radniecīgu dvēseli
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 16:20 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
viss mainās, tici man.
sākumā varbūt arī Ciba ir bēgļu no vienatnes oāze, bet tad te visi sadraudzējas un pēc tam Ciba ir kā uzcelta draugu māja, kurā vienkārši dzīvoties kopā ar tiem, kas tuvāki :)
Nu, un ko tu ar viņu tā kā ar tādu spitālīgo? Vientulība - tā ir slimība vai kroplība? Spēja pateikt, ka esi vientuļš? Nespēja to izdarīt pierastākā veidā?
Un kam tad šī slimība/kroplība nepiemīt?
nu, tiem, kam piemīt "pašpietiekamība", vientulība ir vienatne, un tikai.
Bet tā ir tikai normāla reakcija! Ja Tev piepeši viens tik aktīvi un neatlaidīgi mācās virsū, loģiski, ka ielīdīsi kokonā... VISI nevar apmīļot katru ubagotāju un pacietīgi uzklausīt katra klātpiesēdušās vientuļnieka dzīvesstāstu.
Lielākā daļa to nevar pat ar tuviniekiem, kur nu vēl ar galīgi svešiem.
normāli, loģiski, lielākā daļa to nevar, jā. so fuckin what? ļoti daudz kas no tā, kas ir "normāli", "loģiski" un "lielākajai daļai vienīgais, ko viņi spēj", ir nežēlīgi. šo te varbūt nevar gluži saukt par Nežēlību ar lielo burtu, bet es neredzu tavos argumentos kaut kādu pamatojumu par to, ka šī rīcība būtu pareiza.
Vārdu "pareizi" arī var likt vienā rindā ar "loģiski", "normāli"... Viss atkarīgs no subjektīvās uztveres.
Neesi nu tik pikta;)
hb vienkārši patīk dirsties un demonstrēt cik viņa ir savādāka :))
Es pat "savādāka" vieta liktu "pārāka";DD
P.S. Es arī savlaik esmu bijusi tikpat jauna un lecīga, tadēļ ar īpaši nesatraukājos;)
nuuu, šoreiz tā ir tava subjektīvā uztvere, kas mani uztvēra kā "piktu" ;) un tas, ko tu nosauci par "subjektīvo uztveri", droši vien ir tas pats, ko es saucu par "iekšējo ētikas kodeksu", un jā, tev ir taisnība, lielākajai daļai cilvēku šis kodekss ir vienāds (un tāpēc normāli=pareizi). baidos, ka tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku vienkārši nav piedomājuši pie šī jautājuma un vienkārši iet pašplūsmā.
Un Tu nepieļauj domu, ka daļa cilvēku IR piedomājusi pie šī kodeksa un pieņēmusi viņu tieši šādu sev par labu esam?;)
Tas, ka viņi prātošanas procesā nespārda mēbeles un neizkliedz kaujas saukļus, nenozīmē, ka viņi nedomā;)
no kurienes tu izrāvi, ka es nepieļauju iespēju? protams, ne tikai pieļauju, bet pieņemu kā faktu, ka daudzu iekšējais, paša izveidotais ētikas kodekss sakrīt ar sabiedrībā radušos. "lielākā daļa, kas nepiedomā", bija domāts kā "lielākā daļa no lielākās daļas", nevis "visi, kas rīkojas pēc vispārpieņemtajām ētikas normām".
un, starp citu, nepiedomāt pie sava ētikas kodeksa izstrādāšanas ir loģiski, normāli, racionāli un veselīgi egoistiski, jo dzīvot var arī tāpat - nepiedomājot, un nekādās lielās ķēpās neiekulsies, tad kāpēc domāt un riskēt ar to, ka sajāsi savas smadzenes?
No Taviem tekstiem;) Ja negribi, lai Tevi pārprot, raksti precīzāk.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka nepiedomāt pie sava ētikas kodeksa izstrādāšanas nav ne loģiski, ne racionāli, ne arī veselīgi;)
gh. ja negribi pārprast, tad lasi to, kas ir uzrakstīts, nevis to, ko tu iedomājies esam uzrakstītu.
un vai tiešām tu uzskati, ka sabiedrība, kas ir izveidojusi standarta ētikas kodeksu, kas ir darboties spējīgs un tiek ieaudzināts praktiski katram jaunam sabiedrības loceklim, būtu tik stulba, ka šis ētikas kodekss obligāti būtu jāpārdomā? ja lielākā daļa cilvēku ir kaut ko pieņēmuši par pareizu, tad kāpēc gan nepieņemt, ka tas ir gana labs arī tev? vai arī tu uzskati, ka lielākā daļa cilvēku ir stulbi un nejēdz pat tik daudz kā radīt normālu ētikas kodeksu?
Nu es neuzskatu, ka lielākā daļa cilvēku ir stulbi - tam man iedomības par maz.;)
Nenoliedzu, ka acīmredzot pati esmu dura, jo domāju, kad veidoju savu kodeksu. Tādēļ tas arī nav absolūti nokopēts no manu vecāku, skolotāju un tml. kodeksiem.
man liekas, jūs sapināties, jaunā dāma. pirms brīža tak apgalvojāt, ka nedomāt, veidojot savu kodeksu, nav ne loģiski, ne veselīgi. bet tagad apgalvojat, ka domāšana, veidojot savu kodeksu, liecina, ka cilvēks ir "dura" :)
tad kā tad galu galā ir? :)
Es tikai atbildēju uz Tavu tekstu.
Arī dura domā;)
nē, ziniet, jūsu teksti šobrīd ir tik pretrunīgi, ka par duru jūs laikam tomēr nenosaukt. bet lai nu tā būtu, lai nu tā būtu. pietiks spamot mayas žurnālā.
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:33 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
zini, to sauc par racionalitāti un veselīgu egoismu, kuru iegūst ar pieredzi, saprotot, ka ir situācijas, kurās spēku vajag ieguldīt un ir situācijas, kurās tas ir lieki.
hm
tad kāpēc tavs ieraksts bija tik neapmierināts? būtu tak paklapējusi sev pa plecu ar tekstu "es esmu tik racionāla un tik veselīgi egoistiska, man ir pieredzi, es saprotu, kas tā par situāciju - blablabla" :P
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:58 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
nepamierinātība no tā, ka šādas situācijas lieliski noliek pie vietas tik cilvēcisko lepnību par to, ka vari VIENMĒR palīdzēt un esi supermens.
savas bezspēcības apzināšanās, iespējams.
vēl mani neapmierināja tas, ka es ar viņu kārtīgi neaprunājos, jo saskaitīju savus neizdarītos darbus, jau negulētās naktis un minūtes līdz nākamajam mītiņam.
bet man patika tas, ka es neļāvu viņam sevi izmantot. tas man patiešām patika. varbūt tāpēc, ka tagad tikai mācos šo neļaušanos.
aha. nu tad gan jā. da es jau šajās situācijās arī bieži vien rīkojos līdzīgi. man tikai izklausījās, ka tu raksti nevis par to, ka "man būtu vajadzējis varēt palīdzēt, es sapratu, ka nevaru, tāpēc nepalīdzēju" (vai kaut kā tamlīdzīgi - un tas būtu pilnīgi OK), bet drīzāk "bāc, piesienas te visādi frīki vientuļnieki, izčakarē manas pusdienas un vēl liek man justies par to vainīgai!"
uztveres atšķirības, es pieļauju.
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:27 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
vispār jau es centos ar viņu tā priecīgi un uzmundrināt, bet tad sevis žēl palika uzreiz.
man jau draugiem laika nepietiek un sev nepietiek un vispār bļin, zini, tas vīrietis bija tik gļēvs
manī laikam vairs nav iecietības pret visiem
tak es jau nesaku, ka tev ar viņu uz pirti vajadzēja iet :D
vienkārši zinu šito sajūtu, kad tev kāds piesienas, un tu īsti nezini, kā reaģēt, un pirmais impulss ir - norakstīt viņu kā galīgi garām. otrais impulss ir citāds (un bieži vien arī negatīvs).
katrā ziņā šitais nav tas gadījums, kad man vajadzētu kaut ko pīkstēt, ar svecīti jau klāt nestāvēju. un, ja tas izklausījās kaut kā ne tā, tad neņem pierē.
tas ir tik tik neparasti...a varbūt parasti...gar u/v Centru šad tad klīst nedaudz čigānisku vaibstu vīrs ar spieķīti un viņš vienmēr sauc "meitenīt, meitenīt, tik uz trīs minūtiņām..." parasti vainīgi atraucu, ka nav laika
Tas vīrs cenšas pārdot kaut kādas vecas lupatas. Tā ka vainas sajūtai nav nekāda īsta pamatojuma.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/29450/3511) |
| From: | magda |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:10 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Vot bļin.
Es laikam aizietu ar to cilvēku uz pirti. Un pēc tam vēl mēģinātu. Var būt izdodas. Ieksutināt. Iestumt viņu atpakaļ.
Bet var būt tomēr nevajag. Var būt ļaut, lai klusi nomirst tur maliņā. Ir cilvēki, kuriem nedrīkst palīdzēt. Karmas likumi.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/46592/484) |
| From: | skuka |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:22 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Es uz pirti neietu, bet parunātos laikam gan. Varbūt pusdienās aizietu. Es nezinu, tiešām - visticamāk - Cibu ieteiktu, jā.
kā nu ne, terapeitiskais efekts nav noliedzams
Ciba nepalīdz?
Man palīdz, vismaz pagaidām. Varbūt tādēļ, ka esmu šeit tik neilgu laiku.
Pirms cibas man sāka likties, ka nezinu nevienu interesantu cilvēku, visi tuvumā esošie bija kļuvuši garlaicīgi... bet interesantajiem - nu tak nevarēju es tā kā tas puisis ēdnīcā pieiet..., zināju, ka atšūs...
Bet te - vari mēģināt runāties ar interesantajiem, ja atšuj, t.i., neatbild, arī mazāk sāpīgi, jo te tas notiek tā maigi - neatbild un viss...
|
| From: | skuka |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:37 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Bet kas palīdz?...
Ītsenībā es arī zinu vienu skumju stāstu. Kas varbūt var liecināt par to, ka labāk pat nemēģināt palīdzēt, nedot cerības, ja neesi gatavs šīs saistības, kuras rodas jau pirmās pretimpanāksānas brīdī, stiept gadiem, varbūt visu mūžu.
Es reiz iepazinos ar invalīdu. Nu, cilvēks kā cilvēks. Vīrišķīgs ļoti, no tiem, kuri par spīti savai invaliditātei iespēj lietas, ko neiespēj "normāli" cilvēki. Kāpj kalnos un tml. Darbojas aktīvi visādās tur biedrībās. Un ir ārprātīgi, ārprātīgi vientuļš. Jo tas viss, šī darbošanās, ekstrēmisms, mūžīgā atrašanās cilvēkos, nespēj aizpildīt to briesmīgo tukšumu. Draugu trūkumu. Sievietes trūkumu.
Mēs sākām drusku sarakstīties. Dažas reizes viņš aizveda mani un manu puiku ekskursijās uz dīvainām Latvijas vietām, kuras nezina neviens cits. Tomēr, man nebija īstas garīgas tuvības ar to vīrieti - nu, tādas, lai varētu pieņemt viņu par savu draugu, nevis tikai vienkārši gadījuma paziņu. Pārāk daudz atšķirīga pasaules uztverē.
Jā, vienu reizi es pat biju gatava ar viņu pārgulēt. Bet viņš nobijās, nokautrējās no savas fiziskās kroplības. Un tagad es domāju - labi, ka tā. Tas būtu bijis tik pazemojošs žēlsirdības akts. Vai arī vēl sliktāk - tādas perversas ziņkāres sakairināta tuvība. Un pēc tam - vēl briesmīgāks tukšums. Viņam. Jo nekas jau nesekotu.
Jā, tā ka ar līdzjūtību jābūt uzmanīgiem. To nevar daļāt pa labi, pa kreisi. Jo tu pats paliec parādnieks uz mūžu katram, kam esi iedevis.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/40096/2365) |
| From: | blond |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:44 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ne tikai.
|
| From: | magda |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 16:07 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ai, kā man viņi patīk.
Pa naktīm pa ielām esmu klīdusi. Ofisā sēdējusi. Braukusi uz jūru. Bijusi ciemos uz mājām.
Sākumā jau ir tā mazliet bailīgi. Bet tad atkla...
... un tad Tu aizej ar viņu uz pirti, un saproti, ka vispār jau viņš ir jauks cilvēks, tikai tāds mazliet garlaicīgi-apnicīgs. Un viņš ir priecīgs, ka ir beidzot kāds, kuram var stāstīt savu dzīvi, runāt, runāt, runāt. Ka ir kāds, kas klausās. Un viņš ir gatavs Tev un Taviem draugiem uzsaukt pirti. Jūs tusējaties kā parasti, Jums ir jautri. Un viena brīdī, kad ir diezgan daudz dzerts, viņš "atliec pirkstiņus" un kliedz, ka Viņš_Taču_Visu_Ir_Apmaksājis un Vispār... Jūs izklīstat, jūtoties vainīgi. Iespējams, ka mēģināt atkārtot, jo viņš neatlaidīgi zvana, atvainojas un lūdz atkārtojumu. Viss atkārtojas s točnostju do milimetra... Un beigās Tu nolādi to dienu, kad esi visā šajā iesaistījusies...
Viss ir bijis...
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:34 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
jā, tieši tā
kāpēc mani nepamet sajūta, ka visi nostājas aplītī un rāda ar pirkstiem, bet, bļin, es bieži jūtos tāpat kā tas vīrietis
;) Nu es nerādu ar pirkstu uz apļa vidu, bet tikai uzlieku maya uz pleca roku.
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:49 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
:DDDDD
kūmiņ, žetons
|
| From: | magda |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 16:06 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Tāpēc vienmēr piesakos maksāt daļu, lai neparko nav jājūtas vainīgai.
Pie manis vienu laiku pat uz darbu nāca. Viens dīvains cilvēks. Sākumā nāca ar biznesa piedāvājumu. Tad vienkārši tāpat. Un tad es sēdēju un klausījos.
Visvairāk mani viņos piesaista tā vientulība. Viņi daudz interesantu lietu stāsta. Mani dīvaiņi parasti ir tādi, kuriem nafig nekādus tusiņus nevajag. Pat nepatīk. Bet vienkārši tas, ka kāds ir ar ko parunāt. Mani vientuļnieki ir ceļojuši, mīlējuši, nežēlīgi daudz lasījuši.
Ik pa brīdim ar tādu dzīvi saskaros. Tad griežos, griežos valsī. Tad skatos, jau griežos valsī ar nākamo dīvaino dzīvi... Nekad nezinu, kas ar viņiem notiek pēc tam. Tikai šat tad uz ielas pūlī pavīd pazīstama seja.
Ik pa brīdim manī gan pavīd doma, ka es neesmu īsti normāla, bet tad atakal - kas ir vērtēšanas kritēriji?
Tā dzīvoju - ik pa laikam pavisam citās paralēlēs iepeldot. Un tad atkal. Kad jau liekas, ka dienas rit vienādas. Tad atkal. Es viņus par eņģeļiem uzskatu. Tos savus vientuļniekus, dīvaiņus. Man liekas, ka Dievs viņus te atsūta. Un tad viņi staigā tādi, neviena nesaprasti.
Par pirmo teikumu: absolūti solidarizējos!
Ja viņi "vampīrē" tikai mani (tb tikai grib runāties, stāstīt utt.), tas ir viens, bet ja viņi sāk pieprasīt "izklaidēšanu", tas ir kas cits - tas liek saausīties - tātad viņu vientulībai ir kāds ne visai jauks iemesls, kas slēpts pašā cilvēkā. Bija viens personāžs-vientuļnieks tepat cibā, kas man nezēlīgi "uzpisās" (es atvainojos, bet negribu meklēt citu vārdu!) - rakstīja desmitiem komentāru manos pukstos, meklēja un komentēja manus tekstus draugu pukstos... Beidzās ar to, ka viņš sāka pārmest man manu dzīvi, uzskatus, rupji uzbraukt... un tas vairs nebija interesanti.
|
| From: | magda |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 16:21 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ir, ir tādi visādi.
Bet interesanti. Vai ne? :)
Dzīve vispār ir ļoti interesanta! Un visu laiku kaut kas notiek. Kaut kas labs, pat ja pirmā brīdī tā neizskatās:)
|
| From: | magda |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 16:30 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
:)
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/172579/808) |
| From: | wu |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:14 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
vampīrs enerģētiskais (nu, tas vīrietis)
:))))))))
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:35 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
nu nedomāju, ka tik ļauni, bet caurais siets pavisam noteikti.
(sen neesi redzēts. čau! :) )
| From: | nijo |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:15 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
es par to čeburaškas māju gribēju zināt. ko viņš darīja ?
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:38 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
nu tātad bija tā - atrada Gena telefona būdiņā Čeburašku. Č. sūdzējās G., ka viņam neesot draugu. Viņi, meklēja, meklēja visādus zvērus un nezvērus, bet izrādījās, ka visiem jau ir draugi. tad G. ietieca Č. celt māju priekš draugiem. Tad viņi sasauca visus kopā, cēla, cēla līdz uzcēla un visā tajā laikā arī sadarudzējās. Pēc tam viņi to māju laikam atdeva pionieriem, bet to jau es vairs tā precīzi neatceros. :)
un pie reizes te tev arī skaidrojums kāds tam sakars ar cibu. nu vismaz daļējs skaidrojums.
| From: | teeja |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:35 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
bāc, jā, man arī bēdīgi palika. un zini, es viņam tiešām ticu. arvien biežāk nākas iepazīties ar cilvēkiem, kam tiešām nav neviena drauga un nevienas kompānijas. saproti. neviena!
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:39 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Jā. Ir.
Bet tas no kaut kāda neattaisnojama vājuma iekšējā, man liekas. Un tas vājums piepras - davai mīlet mani, esiet mani draugi, bet bāc...es nezinu...nu nestrādā šāda attieksme.
taapeec, ka vinji grib visu tevi, taapeec, ka vinjiem ir vairaak ideealu un priekshstatu varbuut, nu skaidraaki, bet ikdienas dziivee tie vairs nedarbojas
Nu, vienmēr jau ir alternatīva;) Varēji ieteikt, lai iet uz Rimi cilvēkus paskatīties...
Nevar sažēlot visus. Nevar. Pat padsmitgadīgus bērneļus skoliņā nevar, kur nu vēl iesirmus vīriešus. Labi vēl, ka nebija gaišreģis;)
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 16:05 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
labi gan. :)
Neesi vēl telefona numuru meklējuse? :)
Nee. Es izdzēsu to numuru.
Vakar vakarā Reinis bija pazudis. Kā vēlāk izrādījās, vienkārši braucis uz mājām no Rīgas ar Naukšēnu autobusu (Madonu atceries?). Bet es, prātā jukdama, protams, par gaišreģi domāju. Ceru, ka tas pāries;))
ĒŅĢELIS noskaidrojis gaišreģa personību:) Man tiešām labāk palika!
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
25. Marts 2005 - 09:10 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
ei nu? :))
klau, bet tā Ēnģeļu būšana izklausās nu tā ...mazliet bīstami.
Un kas ar gaišreģi?:)
pa ku ru laiku tu straadaa
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 17:23 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
es VISU laiku strādāju :)
nezinu kāpēc, bet šorīt no rīta nodomāju, ka rīt satikšu tevi :))
satiekamies shovakar, pie manis-
Москва, улица Мусы Джалиля 8, кор.2,кв.268.
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 17:36 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
tātad otrais koridoris
268 durvis
cik durvju ir pirmajā koridorā?
ja tik pat, tad man liekas, ka es nepaspēšu, tam visam tikt cauri
| From: | anne |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 22:55 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
izmisums?
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/64440/1980) |
| From: | aku |
|---|
| Date: |
24. Marts 2005 - 08:59 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
da normāls manipulators vienkārši džeks. ir tādi - Tu vinjiem atsaki un juuties vainiiga.
Tas nav koridors, tas ir korpus, par korpusiem vinji sauc 22 staaviigas maajas pavisam 8. numuraa ir 4 korpusi es dziivoju 12 staavaa, katraa staavaa 2 koridori katraa koridoraa 4 dziivoklji,katraa dziivoklii 1 koridors. atradiisi tas ir vienkaarshi:)))
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
24. Marts 2005 - 13:56 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
labāk nonāc lejā, es uz soliņa pie durvīm pasēdēšu
vienkaarshi nepieveers uzmaniibu - galvenaa esi tu pati eniivej
|
|