 sagruzītas pusdienas ar hrestomātisku vientulību | 23. Mar 2005 @ 14:24  |
|---|
Nu, un ko tu ar viņu tā kā ar tādu spitālīgo? Vientulība - tā ir slimība vai kroplība? Spēja pateikt, ka esi vientuļš? Nespēja to izdarīt pierastākā veidā?
Un kam tad šī slimība/kroplība nepiemīt?
nu, tiem, kam piemīt "pašpietiekamība", vientulība ir vienatne, un tikai.
Bet tā ir tikai normāla reakcija! Ja Tev piepeši viens tik aktīvi un neatlaidīgi mācās virsū, loģiski, ka ielīdīsi kokonā... VISI nevar apmīļot katru ubagotāju un pacietīgi uzklausīt katra klātpiesēdušās vientuļnieka dzīvesstāstu.
Lielākā daļa to nevar pat ar tuviniekiem, kur nu vēl ar galīgi svešiem.
normāli, loģiski, lielākā daļa to nevar, jā. so fuckin what? ļoti daudz kas no tā, kas ir "normāli", "loģiski" un "lielākajai daļai vienīgais, ko viņi spēj", ir nežēlīgi. šo te varbūt nevar gluži saukt par Nežēlību ar lielo burtu, bet es neredzu tavos argumentos kaut kādu pamatojumu par to, ka šī rīcība būtu pareiza.
Vārdu "pareizi" arī var likt vienā rindā ar "loģiski", "normāli"... Viss atkarīgs no subjektīvās uztveres.
Neesi nu tik pikta;)
hb vienkārši patīk dirsties un demonstrēt cik viņa ir savādāka :))
Es pat "savādāka" vieta liktu "pārāka";DD
P.S. Es arī savlaik esmu bijusi tikpat jauna un lecīga, tadēļ ar īpaši nesatraukājos;)
nuuu, šoreiz tā ir tava subjektīvā uztvere, kas mani uztvēra kā "piktu" ;) un tas, ko tu nosauci par "subjektīvo uztveri", droši vien ir tas pats, ko es saucu par "iekšējo ētikas kodeksu", un jā, tev ir taisnība, lielākajai daļai cilvēku šis kodekss ir vienāds (un tāpēc normāli=pareizi). baidos, ka tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku vienkārši nav piedomājuši pie šī jautājuma un vienkārši iet pašplūsmā.
Un Tu nepieļauj domu, ka daļa cilvēku IR piedomājusi pie šī kodeksa un pieņēmusi viņu tieši šādu sev par labu esam?;)
Tas, ka viņi prātošanas procesā nespārda mēbeles un neizkliedz kaujas saukļus, nenozīmē, ka viņi nedomā;)
no kurienes tu izrāvi, ka es nepieļauju iespēju? protams, ne tikai pieļauju, bet pieņemu kā faktu, ka daudzu iekšējais, paša izveidotais ētikas kodekss sakrīt ar sabiedrībā radušos. "lielākā daļa, kas nepiedomā", bija domāts kā "lielākā daļa no lielākās daļas", nevis "visi, kas rīkojas pēc vispārpieņemtajām ētikas normām".
un, starp citu, nepiedomāt pie sava ētikas kodeksa izstrādāšanas ir loģiski, normāli, racionāli un veselīgi egoistiski, jo dzīvot var arī tāpat - nepiedomājot, un nekādās lielās ķēpās neiekulsies, tad kāpēc domāt un riskēt ar to, ka sajāsi savas smadzenes?
No Taviem tekstiem;) Ja negribi, lai Tevi pārprot, raksti precīzāk.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka nepiedomāt pie sava ētikas kodeksa izstrādāšanas nav ne loģiski, ne racionāli, ne arī veselīgi;)
gh. ja negribi pārprast, tad lasi to, kas ir uzrakstīts, nevis to, ko tu iedomājies esam uzrakstītu.
un vai tiešām tu uzskati, ka sabiedrība, kas ir izveidojusi standarta ētikas kodeksu, kas ir darboties spējīgs un tiek ieaudzināts praktiski katram jaunam sabiedrības loceklim, būtu tik stulba, ka šis ētikas kodekss obligāti būtu jāpārdomā? ja lielākā daļa cilvēku ir kaut ko pieņēmuši par pareizu, tad kāpēc gan nepieņemt, ka tas ir gana labs arī tev? vai arī tu uzskati, ka lielākā daļa cilvēku ir stulbi un nejēdz pat tik daudz kā radīt normālu ētikas kodeksu?
Nu es neuzskatu, ka lielākā daļa cilvēku ir stulbi - tam man iedomības par maz.;)
Nenoliedzu, ka acīmredzot pati esmu dura, jo domāju, kad veidoju savu kodeksu. Tādēļ tas arī nav absolūti nokopēts no manu vecāku, skolotāju un tml. kodeksiem.
man liekas, jūs sapināties, jaunā dāma. pirms brīža tak apgalvojāt, ka nedomāt, veidojot savu kodeksu, nav ne loģiski, ne veselīgi. bet tagad apgalvojat, ka domāšana, veidojot savu kodeksu, liecina, ka cilvēks ir "dura" :)
tad kā tad galu galā ir? :)
Es tikai atbildēju uz Tavu tekstu.
Arī dura domā;)
nē, ziniet, jūsu teksti šobrīd ir tik pretrunīgi, ka par duru jūs laikam tomēr nenosaukt. bet lai nu tā būtu, lai nu tā būtu. pietiks spamot mayas žurnālā.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/38996/905) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:33 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
zini, to sauc par racionalitāti un veselīgu egoismu, kuru iegūst ar pieredzi, saprotot, ka ir situācijas, kurās spēku vajag ieguldīt un ir situācijas, kurās tas ir lieki.
hm
tad kāpēc tavs ieraksts bija tik neapmierināts? būtu tak paklapējusi sev pa plecu ar tekstu "es esmu tik racionāla un tik veselīgi egoistiska, man ir pieredzi, es saprotu, kas tā par situāciju - blablabla" :P
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:58 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
nepamierinātība no tā, ka šādas situācijas lieliski noliek pie vietas tik cilvēcisko lepnību par to, ka vari VIENMĒR palīdzēt un esi supermens.
savas bezspēcības apzināšanās, iespējams.
vēl mani neapmierināja tas, ka es ar viņu kārtīgi neaprunājos, jo saskaitīju savus neizdarītos darbus, jau negulētās naktis un minūtes līdz nākamajam mītiņam.
bet man patika tas, ka es neļāvu viņam sevi izmantot. tas man patiešām patika. varbūt tāpēc, ka tagad tikai mācos šo neļaušanos.
aha. nu tad gan jā. da es jau šajās situācijās arī bieži vien rīkojos līdzīgi. man tikai izklausījās, ka tu raksti nevis par to, ka "man būtu vajadzējis varēt palīdzēt, es sapratu, ka nevaru, tāpēc nepalīdzēju" (vai kaut kā tamlīdzīgi - un tas būtu pilnīgi OK), bet drīzāk "bāc, piesienas te visādi frīki vientuļnieki, izčakarē manas pusdienas un vēl liek man justies par to vainīgai!"
uztveres atšķirības, es pieļauju.
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
23. Marts 2005 - 15:27 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
vispār jau es centos ar viņu tā priecīgi un uzmundrināt, bet tad sevis žēl palika uzreiz.
man jau draugiem laika nepietiek un sev nepietiek un vispār bļin, zini, tas vīrietis bija tik gļēvs
manī laikam vairs nav iecietības pret visiem
tak es jau nesaku, ka tev ar viņu uz pirti vajadzēja iet :D
vienkārši zinu šito sajūtu, kad tev kāds piesienas, un tu īsti nezini, kā reaģēt, un pirmais impulss ir - norakstīt viņu kā galīgi garām. otrais impulss ir citāds (un bieži vien arī negatīvs).
katrā ziņā šitais nav tas gadījums, kad man vajadzētu kaut ko pīkstēt, ar svecīti jau klāt nestāvēju. un, ja tas izklausījās kaut kā ne tā, tad neņem pierē.
|
|