Man pašai savas cigaretes - sagruzītas pusdienas ar hrestomātisku vientulību

From: maya Date: 23. Marts 2005 - 15:58 (Link)

nepamierinātība no tā, ka šādas situācijas lieliski noliek pie vietas tik cilvēcisko lepnību par to, ka vari VIENMĒR palīdzēt un esi supermens.
savas bezspēcības apzināšanās, iespējams.


vēl mani neapmierināja tas, ka es ar viņu kārtīgi neaprunājos, jo saskaitīju savus neizdarītos darbus, jau negulētās naktis un minūtes līdz nākamajam mītiņam.

bet man patika tas, ka es neļāvu viņam sevi izmantot. tas man patiešām patika. varbūt tāpēc, ka tagad tikai mācos šo neļaušanos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: honeybee Date: 23. Marts 2005 - 16:15 (Link)

aha. nu tad gan jā. da es jau šajās situācijās arī bieži vien rīkojos līdzīgi. man tikai izklausījās, ka tu raksti nevis par to, ka "man būtu vajadzējis varēt palīdzēt, es sapratu, ka nevaru, tāpēc nepalīdzēju" (vai kaut kā tamlīdzīgi - un tas būtu pilnīgi OK), bet drīzāk "bāc, piesienas te visādi frīki vientuļnieki, izčakarē manas pusdienas un vēl liek man justies par to vainīgai!"
uztveres atšķirības, es pieļauju.

(Reply to this) (Parent)