Man pašai savas cigaretes - Komentāri

Tāpēc vienmēr piesakos maksāt daļu, lai neparko nav jājūtas vainīgai.

Pie manis vienu laiku pat uz darbu nāca. Viens dīvains cilvēks. Sākumā nāca ar biznesa piedāvājumu. Tad vienkārši tāpat. Un tad es sēdēju un klausījos.
Visvairāk mani viņos piesaista tā vientulība. Viņi daudz interesantu lietu stāsta. Mani dīvaiņi parasti ir tādi, kuriem nafig nekādus tusiņus nevajag. Pat nepatīk. Bet vienkārši tas, ka kāds ir ar ko parunāt. Mani vientuļnieki ir ceļojuši, mīlējuši, nežēlīgi daudz lasījuši.
Ik pa brīdim ar tādu dzīvi saskaros. Tad griežos, griežos valsī. Tad skatos, jau griežos valsī ar nākamo dīvaino dzīvi... Nekad nezinu, kas ar viņiem notiek pēc tam. Tikai šat tad uz ielas pūlī pavīd pazīstama seja.

Ik pa brīdim manī gan pavīd doma, ka es neesmu īsti normāla, bet tad atakal - kas ir vērtēšanas kritēriji?

Tā dzīvoju - ik pa laikam pavisam citās paralēlēs iepeldot. Un tad atkal. Kad jau liekas, ka dienas rit vienādas. Tad atkal. Es viņus par eņģeļiem uzskatu. Tos savus vientuļniekus, dīvaiņus. Man liekas, ka Dievs viņus te atsūta. Un tad viņi staigā tādi, neviena nesaprasti.