pajautā! - Jumts

Apsaimniekotājam jālabo.

Principā jau apsaimniekotājam būtu jālabo viss, kas labojams, bet nu jāskatās tomēr arī apsaimniekošanas līgumā, kas tur teikts. Iespējams, ka ir (vai nav) atrunāti gadījumi, kuri tiek segti no ikmēneša maksām un tādi, kuri skaitās "ārkārtas" vai kā citādi.
Bet visvairāk iepriecēja 1.stāva īpašnieku atteikšanās piedalīties jumta maiņas akcijā :D Es domāju gan, ka jumts attiecas uz pilnīgi visiem stāviem, tāpat kā uz visiem stāviem, ne tikai 1.stāvu, attiecas ēkas pamati.
Stulbi, ka dzīvokļiem vairāki īpašnieki zem viena jumta, bet kāds 1 vai vairāki īpašnieki, kuri nav apmierināti ar esošo situāciju un jūt,ka īsti taisnīgi nav, aizčāpo pie vienkārša jurista, ja paši nemāk lasīt līgumus un civillikumu, un ceļ pārējiem īpašniekiem + apsaimniekotājiem civilprasību par tīšu nolaidību kopēja īpašuma uzturēšanā un apsaimniekošanā.

Jei bogu, neesmu jurists, bet pēc vienkāršas sadzīviskas loģikas tā sanāk.

aavārijas situācijas jālabo uzreiz, bet nomaiņa vai tml - attiecas uz VISIEM dzīvokļiem VISOS stāvos un jāmrt nuda un jāremontē.Ja vairāk kā 50% dzīvokļu sapulcē/lēmumā balso, ka ir jāmaina, arī pārējiem ir jāmaksā, pat, ja viņi balso pret.
cik/cik ilgā laikā maksā, vai apsaimniekošanas rēķinos liek pozīciju - uzkrājumi remontam vai jebkādiem remontiem vai kā citādi vāc, to jau tad paši izlemj. 1ajiem stāviem var pateikt, ka arī uz viņiem attiecas jumts - tas ir pēc likuma..

Jumts attiecas uz visiem īpašniekiem, tā ir daļa no kopīpašuma, tā remonts jāsedz katram īpašniekam proporcionāli domājamajai daļai no kopīpašuma, tā, savukārt, norādīta zemesgrāmatā. Citiem vārdiem sakot - saskaita mājas apdzīvojamos kvadrātmetrus un pieņem to kā 100% un tad maksā to daļu, cik katram pieder.

Jumta remontam nepieciešama nauda.
Apsaimniekošanas maksa nav tas pats kas uzkrājuma fonds. Apsaimniekošanas nauda ir atlīdzība par kaut kādām ikmēneša darbībām. Uzkrājuma fonds ir līdzekļi remontam.

Ja var vienoties un dabūt 50% + 1 balss, tad var pietikt tikai ar dzīvē konstatējamu faktu - jumts tek, nepieciešama seguma maiņa/remonts/whatever.. no situācijas. Tad arī draudzīgi var vienoties par tāmi, uzkrājuma apjomu un laiku šim darbam un kārtību.

Ja nevar vienoties, tad ir jāprasa apsaimniekotājam pasūtīt tehnisko apsekošanu, kur būvinženieris dos savu slēdzienu, kādā stāvoklī ir jumts, kas jāmaina un kādā apjomā utt. un vai jumts ir atzīstams par avārijas stāvoklī vai pirmsavārijas stāvoklī esošu. Un ūdens tecēšana dzīvoklī ir šāda situācija.
Apsaimniekotājam ir tiesības avārijas un pirmsavārijas stāvoklī esošus remontdarbus veikt arī bez vairākuma piekrišanas, attiecīgi izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, un šo remonta naudu (proporcionāli) pielikt klāt rēķinam (ja nav uzkrājuma fondā nauda). Mīnuss tāds, ka šajā gadījumā tas rēķins parasti ir viens vai divi maksājumi, un diezgan palieli. Bet tas ira tkarīgs no remonta apjoma.

Daudz kas ir atkarīgs no apsaimniekotāja profesionalitātes un vēlēšanās ko darīt. Bet jebkurā gadījumā ir jāiet un mierīgi jārunā, argumentējot savu pozīciju, bļaušana un pieprasīšana tur nelīdz, drīzāk pat otrādi - atsit jebkuru vēlmi ko risināt.

Zemesgrāmatu apliecībā ir skaidri un gaiši ierakstītas domājamās daļas no mājas vai mājas kopā ar zemi (tas lietas būtību nemaina, jo tur jau tās daļas ir sadalītas proporcionāli visai platībai).. Attiecīgi tāda daļa no kopējās remonta summas arī jāmaksā katram dzīvoklim.
Teorētiski, ja tek ūdens lietus laikā, vajag saukt apsaimniekotāju, kontatē faktu un tad apsaimniekotājam jau kkas jānovērš, kā te augstāk rakstīja (par šito opciju, ka novērtē to avārijas stāvokli un remontē arī bez piekrišanas, nezinu/āju).
Teiksim vienu gadu mums tecēja, jo nebija ledus no jumta malām notīrīts, attiecīgi saucām uz dzīvokļiem, konstatēja faktu un nākamaj'vasarā mums krāsoja griestus, sienas, utt..

Apsaimniekotājs sniedz jums zināmu pakalpojumu. Nebūtu slikti sākumā tam pajautāt par jūsu maksātās apsaimniekošanas maksas izlietojumu. Parasti gan šādas atskaites tiek sniegtas mājas īpašnieku kopsapulcē (uz kurām parasti neviens nenāk). Ne visa nauda, kas tiek samaksāta vienmēr ir tikai par pakalpojumiem. Mēdz būt arī uzkrājumi šādā veida situācijām vai arī jūs esiet maksājuši, bet apsaimniekotājs jums nav sniedzis pakalpojumu par visu šo summu (var būt arī otrādi, īpašnieki nav veikuši maksājumus). Bet to jau arī regulē jūsu (mājas īpašnieku) līgums ar apsaimniekotāju. Jebkurā gadījumā es sāktu ar to, ka pajautātu atskaiti par esošo situāciju ar maksājumiem / saņemtajiem apsaimniekošanas pakalpojumiem. Vai vispār izlasītu līgumu ar apsaimniekotāju. Varbūt, ka nekāda nauda jāvāc nav un jums jau ir uzkrājums. Bet varbūt jums ir jāvāc nauda ne tikai par to, bet vēl kaut kas jēmēģina piedzīt no nemaksātājiem vai koleģiāli jāsedz viņu parādi.

Vai kāds to jumtu ir apskatījis? Ja notecējumi ir tikai pie skursteņa, varbūt vainīga skursteņa apdare, un tad nav nemaz tik traki. Vecās apdares ir klasiska vājā vieta.