Dec. 13., 2017 | 03:53 pm
No:: runcis
Jumts attiecas uz visiem īpašniekiem, tā ir daļa no kopīpašuma, tā remonts jāsedz katram īpašniekam proporcionāli domājamajai daļai no kopīpašuma, tā, savukārt, norādīta zemesgrāmatā. Citiem vārdiem sakot - saskaita mājas apdzīvojamos kvadrātmetrus un pieņem to kā 100% un tad maksā to daļu, cik katram pieder.
Jumta remontam nepieciešama nauda.
Apsaimniekošanas maksa nav tas pats kas uzkrājuma fonds. Apsaimniekošanas nauda ir atlīdzība par kaut kādām ikmēneša darbībām. Uzkrājuma fonds ir līdzekļi remontam.
Ja var vienoties un dabūt 50% + 1 balss, tad var pietikt tikai ar dzīvē konstatējamu faktu - jumts tek, nepieciešama seguma maiņa/remonts/whatever.. no situācijas. Tad arī draudzīgi var vienoties par tāmi, uzkrājuma apjomu un laiku šim darbam un kārtību.
Ja nevar vienoties, tad ir jāprasa apsaimniekotājam pasūtīt tehnisko apsekošanu, kur būvinženieris dos savu slēdzienu, kādā stāvoklī ir jumts, kas jāmaina un kādā apjomā utt. un vai jumts ir atzīstams par avārijas stāvoklī vai pirmsavārijas stāvoklī esošu. Un ūdens tecēšana dzīvoklī ir šāda situācija.
Apsaimniekotājam ir tiesības avārijas un pirmsavārijas stāvoklī esošus remontdarbus veikt arī bez vairākuma piekrišanas, attiecīgi izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, un šo remonta naudu (proporcionāli) pielikt klāt rēķinam (ja nav uzkrājuma fondā nauda). Mīnuss tāds, ka šajā gadījumā tas rēķins parasti ir viens vai divi maksājumi, un diezgan palieli. Bet tas ira tkarīgs no remonta apjoma.
Daudz kas ir atkarīgs no apsaimniekotāja profesionalitātes un vēlēšanās ko darīt. Bet jebkurā gadījumā ir jāiet un mierīgi jārunā, argumentējot savu pozīciju, bļaušana un pieprasīšana tur nelīdz, drīzāk pat otrādi - atsit jebkuru vēlmi ko risināt.
Jumta remontam nepieciešama nauda.
Apsaimniekošanas maksa nav tas pats kas uzkrājuma fonds. Apsaimniekošanas nauda ir atlīdzība par kaut kādām ikmēneša darbībām. Uzkrājuma fonds ir līdzekļi remontam.
Ja var vienoties un dabūt 50% + 1 balss, tad var pietikt tikai ar dzīvē konstatējamu faktu - jumts tek, nepieciešama seguma maiņa/remonts/whatever.. no situācijas. Tad arī draudzīgi var vienoties par tāmi, uzkrājuma apjomu un laiku šim darbam un kārtību.
Ja nevar vienoties, tad ir jāprasa apsaimniekotājam pasūtīt tehnisko apsekošanu, kur būvinženieris dos savu slēdzienu, kādā stāvoklī ir jumts, kas jāmaina un kādā apjomā utt. un vai jumts ir atzīstams par avārijas stāvoklī vai pirmsavārijas stāvoklī esošu. Un ūdens tecēšana dzīvoklī ir šāda situācija.
Apsaimniekotājam ir tiesības avārijas un pirmsavārijas stāvoklī esošus remontdarbus veikt arī bez vairākuma piekrišanas, attiecīgi izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, un šo remonta naudu (proporcionāli) pielikt klāt rēķinam (ja nav uzkrājuma fondā nauda). Mīnuss tāds, ka šajā gadījumā tas rēķins parasti ir viens vai divi maksājumi, un diezgan palieli. Bet tas ira tkarīgs no remonta apjoma.
Daudz kas ir atkarīgs no apsaimniekotāja profesionalitātes un vēlēšanās ko darīt. Bet jebkurā gadījumā ir jāiet un mierīgi jārunā, argumentējot savu pozīciju, bļaušana un pieprasīšana tur nelīdz, drīzāk pat otrādi - atsit jebkuru vēlmi ko risināt.