- 2009.05.06, 11:28
- "[...] progresīvais nodoklis kavē indivīdu negausīgo iedzīvošanās garu, t.i. kavē iniciatīvu tautsaimniecības attīstībā.
"Taču ir arī plašākas sociālās sekas. Tā kā netiek veicināta izsišanās un pacelšanās pāri pārējai sabiedrībai, tad Ziemeļvalstīs veidojas plaša vidusšķira, kas ir labi pārtikusi un konsolidēta, jo tai ir līdzīgi ienākumi un līdzīgs sociālais pasaules skatījums. Tas rada priekšnoteikumus integrētai un saliedētai nācijai. Tātad par progresīvo nodokli vērts domāt ne vien kā par finansiālu instrumentu, bet arī kā sociālu mehānismu." - 34 rakstair doma
- 6.5.09 11:36 #
-
Negausīgais iedzīvošanās gars neveicina iniciatīvu tautsaimniecības attīstībā, drīzāk tas ir tautsaimniecības attīstības traucēklis.
- Atbildēt
- 6.5.09 11:40 #
-
Paskaidro luudzu, kapec cilveeks, kursh censhas vairak uzrazhot un vairak pardot, grauj tautsaimnieciibu?
- Atbildēt
- 6.5.09 11:51 #
-
Cilvēki, kuri grib vairāk bezjēgā pelnīt, grauj tautsaimniecību. Piemēri:
1.Atvasinātie vērstpapīri un to atvasinājumi.
2.Mēģinājumi izveidot monopolus, konkurences ierobežošana negodīgiem līdzekļiem.
3.Jauno tehnoloģiju ienākšanas tirgū kavēšana.
4.Pārdošanas apjomu audzēšana, balstoties uz neadekvātām marketinga izmaksām, finālā tās iekļaujot preces cenā.
utt. utj.
Cilvēku vēlme pelnīt summas, kas nav iztērējamas, ir slimība. Un šādi cilvēki jāliek ārstēties. Manuprāt, tā ir viena no maniakālās depresijas izpausmēm. - Atbildēt
- 6.5.09 12:22 #
-
Firmas ieshana monopola virzienaa ir dabisks ekonomisks process. Vieniigais kad tad ir slikti, ir tad, ja tiek izmantots likums un valsts vara lai sho monopolu nodroshinaatu, un negodiiga konkurence ir tikai tad, ja tiek izmantoti kadi nelegaali lidzeklji citu firmu ierobezhoshanai, vai izmantota valsts vara/likums/korupcija shim noluukam. Paareejos gadijumos negodiga konkurence nepastaav.
Nu un ka kaads iekljauj marketinga izmaksas cenaa? Es laukos izslaukto pienu
ja gribu varu pardot pa 50 latiem litraa. Neviens gan nepirks. Bet tas ir manas tiesibas.
Vieniigie tirgi kas ir jaaregulee un jaakontrolee ir energjeetika un minimala veselibas apruupe(ar domu ambulance).
Bet taa vispaar es esmu par progresiivo nodokli, jo - ja tev uznjeemums nodroshina labu veselibas apdroshinashanas polisi, apmaksaa benziinu, telefonu, un dotee darbadienu pusdienas korporatiivaa stallja eestuvee, tad to algu nemaz tik lielu nevajag. - Atbildēt
- 6.5.09 12:52 #
-
Jā, tas ir dabisks ekonomisks process. Un šis dabiskais process grauj tautsaimniecību globālā mērogā, kas arī ir dabiski - pretrunu nav. Negodīga konkurence tālab jau ir negodīga, ka tiek izmantoti nelegāli līdzekļi.
Vari pārdot un pirks par 50Ls litrā, ja, piemēram, noalgosi zintnieku, kurš mirstošām lētticīgām tantēm vai viņu stulbeņiem bērniem iestāstīs, ka Tavam pienam ir sasodīti ārstnieciskas, ja ne pat maģiskas īpašības. A kas saka, ka nav tiesību? Protams, ka ir. Runa ir par tautsaimniecības kropļošanu vai nekropļošanu.
Kālab tad enerģētikas tirgus būtu jākontrolē un pārtikas, piemēram, nebūtu? Par medicīnas aprūpi - tas no kurienes pagrābts? - Atbildēt
- 6.5.09 13:07 #
-
Viss kas ir dabisks, tas negrauj - tas tikai cikliski attiista, ar saviem kritumiem un ceelumiem.
Un kas tur taads ka letticiigi ljautinji notic ka mans piens ir muzhigas dzivibas avots? Tam ir domaata PVD un citi dienesti, kas nocheko vai claims ir patiesi.
Energjetika ir jakontrolee jo
1. taa balstas uz ljoti ljoti gruuti mainamu infrastruktuuru, jaunam uznjemumam
ir praktiski neiespejami ienaakt tirguu(un es domaaju full service nevis kaa sub-stacija latvenergo tiiklam, bet gan direct to client attieciibaas)
2. energjeetika ir visfundamentaalaakais ekonomikas un tautsiamniecibas pamats, no taa nav atkariigs vai janis vai peteris bus paeedis, no ta ir atkarigs
vai valsts vispaar funkcionees. Njemot veeraa pirmo punktu, piegadataajs var cenu taa pacelt, ka tas saaks graut visu valsts struktuuru. Tapec ir jakontrolee.
paartiku ir ljoti viegli razhot, tapec to var nekontroleet.
a prichom veselibas apruupe? Tas pagraabts no 80latiigaas ambulances izsaukshanas. Neatliekama med, palidziba, kautvai viltus trauksme, ir jaabuut
free un valsts apmaksaatai. Paareejais var buut par maksu un cenas var noteikt tirgus/klientu maksaatspeeja.
Bet shitais jau ir offtopic - Atbildēt
- 6.5.09 13:24 #
-
tur visādi interesanti stimuli var parādīties - reinvestēt peļņu uzņēmumā nevis izmaksāt algās (jo prog. nodoklis visu noēd), utt.
- Atbildēt
- 6.5.09 13:52 #
-
Vēl dabiskās process ir nosvilināt kaimiņam kūti - tavs piens būs vienīgais šajos platuma grādos un to pirks arī par 50 Ls litrā. Tikai nedabiskais likums ierobežo. Taču ir zemes, kur valsts privātajā biznesā īpaši neiejaucas un uzņēmēji tirgu pārdala dabiskā ceļā. Tik ar tautsaimniecību tur pašvaki. :)
Taču ir īpatņi, kuriem patīk pastaigāties, piemēram, pa Romu, iedzert kafiju, uzēst pastu, iepirkt kādu Parmas šķiņķīti mazās ģimeņu piparbodītēs (tur nedabiskā kārtā dabiskos "rimčikus" iekšā neielaida, lai tie dabiski neiznīcinātu mazās ģimeņu piparbodītes, neizputinot šo tautsaimniecības nozari). Tb sabiedrībai labs ir tas, kas dod labumu visai sabiedrībai, nevis vienam elementam. Tāpēc sabiedrība regulē sociālās un ekonomiskās attiecības prom no dabiskajām "rungas un spēka" attiecībām. Tā nu tas iegājies, kopš vēstures gaitā izveidojušies tādi nedabiski veidojumi kā cilts, valsts. :) - Atbildēt
- 6.5.09 14:05 #
-
Tapec arii valstij ir monopols uz vardarbiibu, lai nekadi rungas un speeka panjemieni nebuutu.
Un to ka nelaist iekshaa arzemju suudus to es atbalstu, esmu par veseliigu protekcionismu katras valsts robezhaas BET pret regulaciju iekshienee. - Atbildēt
- 6.5.09 14:12 #
-
Kaut gan no otras puses - ir absoluuti pie***zt kur tu peerc preces, svariigi ir kaadas preces tu peerc. Var arii iepirkties vairumtirdzniecibas baazee no kartona kasteem vai uz ielas sakrautaam kaudzee. Galvenais ir lai vari nopirkt to ko gribi nopirkt.
- Atbildēt
- 6.5.09 14:35 #
-
tūristu gadījumā - ģimenes veikaliņos pelna daudz lielāks iedzīvotāju slānis, nekā ja visi draudzīgi iepirktos hard-discount veikalos no kastēm. lielā veikalā vārīsies tikai daži - viens veikala īpašnieks būtībā. no otras puses - ietaupītā nauda aizies kautkur citur.
interesanti ir Turcijā, tur atveras supermarketi, un veselas ieliņas ar mazajiem veikaliem (bez cenām uz produktiem - no tūristiem ņem pēc deguna!) noveras ciet un bankrotē bariem. bet to veikalu vietā gan uzaugs kaut kas cits - vienīgi tā supermārketa īpašnieks pelna zvēriski daudz - cik agrāk vesela "tūristu" iela. - Atbildēt
- 6.5.09 16:33 #
-
Nuss, tad var sanākt kā Bistrupa karikatūrās - lielveikals pilns ar preci, bet ļautiņi drūzmējas pie skatloga, jo nopirkt nevar. :)
Tb viens lielveikals ar milzu peļņu var sagraut vesela apvidus ekonomiku, iedzenot bankrotā piparbodīšu simtus. Tb arī boksā nevar būt vienādi spēles noteikumi smagsvara pasaules čempionam un "spalvas svara" amatierim, jo tas šim sportam zudīs jēga un tas pajuks. Savukārt ekonomikā šādu principu nezin kāpēc slavē kā īpaši brīva tirgus pazīmi un "firmas ieshana monopola virzienaa ir dabisks ekonomisks process". Aizdomas, ka to slavē tikai paši smagsvari, nevis amatieri, kuri masveidā tiek padzīti no spēles laukuma (uyn, protams, tie, kas paši ringā nav kāpuši, bet no kur presē vai smagsvaru izdotā grāmatiņā izlasītā spriež). - Atbildēt
- 6.5.09 18:07 #
-
Pilnigs tirgus parklajums ir konkurences balva.
Citu firmu izkonkureeshana ar saviem produktiem vai pakalpojumiem galu
galaa noved pie monopola, tapec arii tas ir dabisks process. Un jebkura firma
censhas palikt vieniigaa un krutaakaa savaa tirgus nishaa.
Ja taa nav, tad taa firma izdziivos tikai ekonomiskas stagnacijas apstaakljos, savadak bankrotees. - Atbildēt
- 7.5.09 10:05 #
-
Un iedzīvotāji dzīvos aizvien sliktāk. Aber vienīgais kritērijs, manuprāt, pēc kā var vērtēt sabiedriskās formācijas - "laba/slikta", - ir tas, cik labi vai slikti tajā jūtas un dzīvo sabiedrības lielākā daļa. Un ja 9 ļauži no 10 dzīvo sūdīgi, jo 1 visu monopolizējis, tad to vienu izstumj/nahrenizē (kā tas notika ar Čārlza I kompāniju, Luija XIV, Vilhelma II u.c. monopoluzņēmumiem). Dabisks process.
- Atbildēt
- 6.5.09 11:57 #
-
Nea, cilvēks, kas grib vairāk pelnīt, meklē ceļus, kā samazināt izmaksas un palielināt ieņēmumus. T.i. nebūt ne vairāk ražot ir viņa interesēs, bet ražot lētāk (un līdz ar to - sūdīgāk) un pārdot pēc iespējas dārgāk.
- Atbildēt
- 6.5.09 12:10 #
-
Tu un eermaniitis nepelnīsiet daudz, tas skaidrs:))) Cilvēki, kas daudz pelna, lēti pērk un dārgi pārdod - viss.
- Atbildēt
- 6.5.09 11:57 #
-
nu skaties - uzņēmuma ienākumi apaļš tūkstotis
no tā
a) variantā puse nodokļos, desmitā tiesa dzīves pabērniem pieci procenti izdevumiem un materiāliem, pārējais ekonomikas stimulam un attīstītājam
b) varantā viss tas pats, tikai ekonomikas stimulam ne vairāk kā 10 procenti - pārējais korporatīvajam pensiju fondam, dabinieku nemateriālajai stimulēšanai un materiālajai motivēšanai, bērnu dārzam darbinieku bērniem etc etc vai arī ilgtermiņa investīcijām, kas problēmu ar liekās naudas sadali atvirza uz vēlāku laiku
doma, ka bizness vienlīdz darbojas gan vienā gan otrā variantā labi un sekmīgi - ienākumi no tā nemainās, tikai izdevumu struktūra atšķiras - Atbildēt
- 6.5.09 12:00 #
-
pēdējā laikā tāda sociāliska ideoloģija starp rakstu rindām ārā spraucas ... ;)
- Atbildēt
- 6.5.09 14:13 #
-
marksam vienmēr bijusi taisnība, jo viņš ir rakstījis par to kur rodas nauda, nevis kā viņu radīt
tāpēc par to, cik eņģeļu uz adatas gala var sasēsties nav vērts pat sākt strīdēties
mani vairāk interesē atbilde uz otro jautājumu - Atbildēt
- 6.5.09 12:34 #
-
mhm, tikai cilvēki sūdzās - man divreiz vairāk pienākumi, atbildība, augstākā izglītība un blakus ir kolēģis, nekādas izglītības, nekādas atbildības, nekā aber alga gandrīz vienāda, ar minimālu atšķirību - jo progresīvais nodoklis
- Atbildēt
- 6.5.09 12:42 #
-
Te jau ir runa par to, no kāda ienākumu cipara progresīvo nodokli piemērot. Skaidrs, ka, ja viens pelna 250Ls un pēc nodokļiem saņem 200Ls, bet otrs pelna 500, bet pēc nodokļiem saņem tos pašus 200Ls, tas nav OK.
Ja viens pelna 5000Ls, pēc nodokļiem saņem 3000, bet otrs pelna 7000, bet pēc nodokļiem saņem tos pašus 3000, tas gan ir OK. - Atbildēt
- 6.5.09 12:48 #
-
Nee, tas nav ok, ok ir ja tas kursh sanjem 7000, pec nodokljiem sanjem 3500.
Savadaak nav jeegas vispaar sanjemt tos 7k, ja pec nodoklju summa ir
pilnigi vienaada ar to kas ir tam kursh sanjem 5000 uz papiira. Progresivais
nodoklis ir jarekjina taa, lai pieaugums butu mazs un bremzeets, bet tomeer buutu. Savadak nav jeegas nemaz vispaar censties stradat. To burkanu strikjiti
vajag priekshaa, savadaak ezelis staav. - Atbildēt
- 6.5.09 12:56 #
-
Par to arī ir stāsts, ka nav vispār jēgas saņemt tos 7k. Nav. Nav šaipus visuma cilvēki, kuriem būtu nepieciešami ienākumi 7000Ls/mēn.
Ēzeļi varbūt stāv, ekonomika kustās un visai normāli - kā piemēru var minēt kaut vai to pašu dienvidāzijas reģionu, kur viss balstīts uz niecīgiem sīkuzņēmumiem, nevis gigakoncerniem. - Atbildēt
- 6.5.09 13:06 #
-
nu, tajā rakstā jau arī skaidrots - ka tad neviens neiespringst tos Ls 7000 pelnīt, un valstij kopumā tas ir labi - iesprings kaut kam citam, nevis žurku skrējienam...
- Atbildēt
- 6.5.09 13:11 #
-
Neiesrpingt pelniit 7k menesii var tikai tad, ja vari buut 100% parliecinaats, ka tavu pensiju fondu neizteerees valdiiba savaam vajadziibaam kreditiku segshanai utt. Un ka tev vecumdienas ir 100% nodroshinaatas. Latvijaa es nekad neticeeshu pensiju sisteemai, jo vienk tie, kas to menedzhee, kaa likums ir ar sapuvusham smadzeneem.
- Atbildēt
- 6.5.09 12:51 #
-
fakts protams. no otras puses, valsts ir ļoti kūtra uz izmaiņām, kas samazinātu tās ienākumus no nodokļiem, kā šāda ikgadēja indeksācija.
un pie tam, nu un, ka tie ir 3000 nevis 300 absolutajos skaitļos, tas tāpat nav godīgi pret to, kas dara vairāk. It īpaši ja dzīves līmenis/cenas/patēriņš izaudzis tik ļoti, ka 3000ls skaitās normāla aldziņa, nekā īpaša.
Vai tiešām tas, ka algotam darbiniekam tiek noņemta iespēja izsisties virs vidējās klases, ir pozitīva lieta?
Btw, corellation is not causation, tapēc es tomēr neesmu drošs, ka plašā vidējā klase ir radusies tieši dēļ progresīvā nodokļa. Kā ir citās valstīs ar plašu vidusklasi? - Atbildēt
- 6.5.09 13:02 #
-
Te jau ir tas sāls, ka distancējoties no visa veida stereotipiem, tas, kurš saņem 3000 abzolūtajos skaitļos, nedara 10x vairāk par to, kurš saņem 300. Un nedara 10x mazāk, nekā tas, kurš pelna 30000, drīzāk otrādi:))
Un virs vidējās klases nekā nav. Vidējā klase nav cipars, tas ir domāšanas veids. - Atbildēt
- 6.5.09 14:28 #
-
A tavurpaat ir 'citas valstis ar plashu vidusklasi' kur taa progresiivaa nodoklja nav?
- Atbildēt
- 6.5.09 14:46 #
-
es nezinu kā ir citās valstīs, zinu tikai par Zviedriju un Latviju. Un štatos cik saprotu bagātākajiem vispār ir pat nodokļu atvieglojumi, cik pa ausu galam esmu dzirdējis.
vobšem nezinu, tapēc arī jautāju ;) - Atbildēt
- 6.5.09 15:22 #
-
Shatos shobriid nav vidusshkjiras.
Vidusshkjira tur bija 50tajos-60tajos, 'zelta laikmetaa'. Interestingly enough, progresiivais nodoklis tur bija 1942-1962.
Austraalija, Jaunzelande, Japaana, Skandinaavija - plasha vidusshkjira, progresiivi nodoklji.
Interesants jautaajums buutu par Chehiem un slovaakiem - vinjiem veidojas relatiivi speeciiga vidusshkjira (peec post-soc meerogiem), bet man nav ne jausmas par nodoklju sisteemu. - Atbildēt
- 6.5.09 22:52 #
-
Progresīvais nodoklis ir sava ziņā netaisnīgs un nedaudz atgadina veco lab o komunismu,kad tiek proletariāta labā atņemts citiem.
Nu kapec cilvekam,ja viņš ieguldijis naudu un laiku sava izglītiba un strada normalu darbu,būtu jauztur bars alkohliķu ,kas savulaik negribēja mācities,piemeram. /ASv 1 normals nodokljumaksatajs uztiurot 3 slaistus nigērus,par piemeru /
Cita lieta,ja miljonus pelnošs uznemums maksā adrbiniekiem niecigas algas,drizak piesaistit kadas regulas,kas norme algu pec uznemuma peļņas.
Vai,piemeram,samazinat ienakamua nodokli mazak pelnošajiem - Atbildēt