- 2009.05.06, 11:28
- "[...] progresīvais nodoklis kavē indivīdu negausīgo iedzīvošanās garu, t.i. kavē iniciatīvu tautsaimniecības attīstībā.
"Taču ir arī plašākas sociālās sekas. Tā kā netiek veicināta izsišanās un pacelšanās pāri pārējai sabiedrībai, tad Ziemeļvalstīs veidojas plaša vidusšķira, kas ir labi pārtikusi un konsolidēta, jo tai ir līdzīgi ienākumi un līdzīgs sociālais pasaules skatījums. Tas rada priekšnoteikumus integrētai un saliedētai nācijai. Tātad par progresīvo nodokli vērts domāt ne vien kā par finansiālu instrumentu, bet arī kā sociālu mehānismu." - 34 rakstair doma
- 6.5.09 11:51 #
-
Cilvēki, kuri grib vairāk bezjēgā pelnīt, grauj tautsaimniecību. Piemēri:
1.Atvasinātie vērstpapīri un to atvasinājumi.
2.Mēģinājumi izveidot monopolus, konkurences ierobežošana negodīgiem līdzekļiem.
3.Jauno tehnoloģiju ienākšanas tirgū kavēšana.
4.Pārdošanas apjomu audzēšana, balstoties uz neadekvātām marketinga izmaksām, finālā tās iekļaujot preces cenā.
utt. utj.
Cilvēku vēlme pelnīt summas, kas nav iztērējamas, ir slimība. Un šādi cilvēki jāliek ārstēties. Manuprāt, tā ir viena no maniakālās depresijas izpausmēm. - Atbildēt
- 6.5.09 12:22 #
-
Firmas ieshana monopola virzienaa ir dabisks ekonomisks process. Vieniigais kad tad ir slikti, ir tad, ja tiek izmantots likums un valsts vara lai sho monopolu nodroshinaatu, un negodiiga konkurence ir tikai tad, ja tiek izmantoti kadi nelegaali lidzeklji citu firmu ierobezhoshanai, vai izmantota valsts vara/likums/korupcija shim noluukam. Paareejos gadijumos negodiga konkurence nepastaav.
Nu un ka kaads iekljauj marketinga izmaksas cenaa? Es laukos izslaukto pienu
ja gribu varu pardot pa 50 latiem litraa. Neviens gan nepirks. Bet tas ir manas tiesibas.
Vieniigie tirgi kas ir jaaregulee un jaakontrolee ir energjeetika un minimala veselibas apruupe(ar domu ambulance).
Bet taa vispaar es esmu par progresiivo nodokli, jo - ja tev uznjeemums nodroshina labu veselibas apdroshinashanas polisi, apmaksaa benziinu, telefonu, un dotee darbadienu pusdienas korporatiivaa stallja eestuvee, tad to algu nemaz tik lielu nevajag. - Atbildēt
- 6.5.09 12:52 #
-
Jā, tas ir dabisks ekonomisks process. Un šis dabiskais process grauj tautsaimniecību globālā mērogā, kas arī ir dabiski - pretrunu nav. Negodīga konkurence tālab jau ir negodīga, ka tiek izmantoti nelegāli līdzekļi.
Vari pārdot un pirks par 50Ls litrā, ja, piemēram, noalgosi zintnieku, kurš mirstošām lētticīgām tantēm vai viņu stulbeņiem bērniem iestāstīs, ka Tavam pienam ir sasodīti ārstnieciskas, ja ne pat maģiskas īpašības. A kas saka, ka nav tiesību? Protams, ka ir. Runa ir par tautsaimniecības kropļošanu vai nekropļošanu.
Kālab tad enerģētikas tirgus būtu jākontrolē un pārtikas, piemēram, nebūtu? Par medicīnas aprūpi - tas no kurienes pagrābts? - Atbildēt
- 6.5.09 13:07 #
-
Viss kas ir dabisks, tas negrauj - tas tikai cikliski attiista, ar saviem kritumiem un ceelumiem.
Un kas tur taads ka letticiigi ljautinji notic ka mans piens ir muzhigas dzivibas avots? Tam ir domaata PVD un citi dienesti, kas nocheko vai claims ir patiesi.
Energjetika ir jakontrolee jo
1. taa balstas uz ljoti ljoti gruuti mainamu infrastruktuuru, jaunam uznjemumam
ir praktiski neiespejami ienaakt tirguu(un es domaaju full service nevis kaa sub-stacija latvenergo tiiklam, bet gan direct to client attieciibaas)
2. energjeetika ir visfundamentaalaakais ekonomikas un tautsiamniecibas pamats, no taa nav atkariigs vai janis vai peteris bus paeedis, no ta ir atkarigs
vai valsts vispaar funkcionees. Njemot veeraa pirmo punktu, piegadataajs var cenu taa pacelt, ka tas saaks graut visu valsts struktuuru. Tapec ir jakontrolee.
paartiku ir ljoti viegli razhot, tapec to var nekontroleet.
a prichom veselibas apruupe? Tas pagraabts no 80latiigaas ambulances izsaukshanas. Neatliekama med, palidziba, kautvai viltus trauksme, ir jaabuut
free un valsts apmaksaatai. Paareejais var buut par maksu un cenas var noteikt tirgus/klientu maksaatspeeja.
Bet shitais jau ir offtopic - Atbildēt
- 6.5.09 13:24 #
-
tur visādi interesanti stimuli var parādīties - reinvestēt peļņu uzņēmumā nevis izmaksāt algās (jo prog. nodoklis visu noēd), utt.
- Atbildēt
- 6.5.09 13:52 #
-
Vēl dabiskās process ir nosvilināt kaimiņam kūti - tavs piens būs vienīgais šajos platuma grādos un to pirks arī par 50 Ls litrā. Tikai nedabiskais likums ierobežo. Taču ir zemes, kur valsts privātajā biznesā īpaši neiejaucas un uzņēmēji tirgu pārdala dabiskā ceļā. Tik ar tautsaimniecību tur pašvaki. :)
Taču ir īpatņi, kuriem patīk pastaigāties, piemēram, pa Romu, iedzert kafiju, uzēst pastu, iepirkt kādu Parmas šķiņķīti mazās ģimeņu piparbodītēs (tur nedabiskā kārtā dabiskos "rimčikus" iekšā neielaida, lai tie dabiski neiznīcinātu mazās ģimeņu piparbodītes, neizputinot šo tautsaimniecības nozari). Tb sabiedrībai labs ir tas, kas dod labumu visai sabiedrībai, nevis vienam elementam. Tāpēc sabiedrība regulē sociālās un ekonomiskās attiecības prom no dabiskajām "rungas un spēka" attiecībām. Tā nu tas iegājies, kopš vēstures gaitā izveidojušies tādi nedabiski veidojumi kā cilts, valsts. :) - Atbildēt
- 6.5.09 14:05 #
-
Tapec arii valstij ir monopols uz vardarbiibu, lai nekadi rungas un speeka panjemieni nebuutu.
Un to ka nelaist iekshaa arzemju suudus to es atbalstu, esmu par veseliigu protekcionismu katras valsts robezhaas BET pret regulaciju iekshienee. - Atbildēt
- 6.5.09 14:12 #
-
Kaut gan no otras puses - ir absoluuti pie***zt kur tu peerc preces, svariigi ir kaadas preces tu peerc. Var arii iepirkties vairumtirdzniecibas baazee no kartona kasteem vai uz ielas sakrautaam kaudzee. Galvenais ir lai vari nopirkt to ko gribi nopirkt.
- Atbildēt
- 6.5.09 14:35 #
-
tūristu gadījumā - ģimenes veikaliņos pelna daudz lielāks iedzīvotāju slānis, nekā ja visi draudzīgi iepirktos hard-discount veikalos no kastēm. lielā veikalā vārīsies tikai daži - viens veikala īpašnieks būtībā. no otras puses - ietaupītā nauda aizies kautkur citur.
interesanti ir Turcijā, tur atveras supermarketi, un veselas ieliņas ar mazajiem veikaliem (bez cenām uz produktiem - no tūristiem ņem pēc deguna!) noveras ciet un bankrotē bariem. bet to veikalu vietā gan uzaugs kaut kas cits - vienīgi tā supermārketa īpašnieks pelna zvēriski daudz - cik agrāk vesela "tūristu" iela. - Atbildēt
- 6.5.09 16:33 #
-
Nuss, tad var sanākt kā Bistrupa karikatūrās - lielveikals pilns ar preci, bet ļautiņi drūzmējas pie skatloga, jo nopirkt nevar. :)
Tb viens lielveikals ar milzu peļņu var sagraut vesela apvidus ekonomiku, iedzenot bankrotā piparbodīšu simtus. Tb arī boksā nevar būt vienādi spēles noteikumi smagsvara pasaules čempionam un "spalvas svara" amatierim, jo tas šim sportam zudīs jēga un tas pajuks. Savukārt ekonomikā šādu principu nezin kāpēc slavē kā īpaši brīva tirgus pazīmi un "firmas ieshana monopola virzienaa ir dabisks ekonomisks process". Aizdomas, ka to slavē tikai paši smagsvari, nevis amatieri, kuri masveidā tiek padzīti no spēles laukuma (uyn, protams, tie, kas paši ringā nav kāpuši, bet no kur presē vai smagsvaru izdotā grāmatiņā izlasītā spriež). - Atbildēt
- 6.5.09 18:07 #
-
Pilnigs tirgus parklajums ir konkurences balva.
Citu firmu izkonkureeshana ar saviem produktiem vai pakalpojumiem galu
galaa noved pie monopola, tapec arii tas ir dabisks process. Un jebkura firma
censhas palikt vieniigaa un krutaakaa savaa tirgus nishaa.
Ja taa nav, tad taa firma izdziivos tikai ekonomiskas stagnacijas apstaakljos, savadak bankrotees. - Atbildēt
- 7.5.09 10:05 #
-
Un iedzīvotāji dzīvos aizvien sliktāk. Aber vienīgais kritērijs, manuprāt, pēc kā var vērtēt sabiedriskās formācijas - "laba/slikta", - ir tas, cik labi vai slikti tajā jūtas un dzīvo sabiedrības lielākā daļa. Un ja 9 ļauži no 10 dzīvo sūdīgi, jo 1 visu monopolizējis, tad to vienu izstumj/nahrenizē (kā tas notika ar Čārlza I kompāniju, Luija XIV, Vilhelma II u.c. monopoluzņēmumiem). Dabisks process.
- Atbildēt