disfigurator

Pirmās pasaules problēma - bik sāk kaitināt albumi 2 platēs, jo:
- bieži jāmaina puses;
- katru pusi ir jāatputekļo pirms atskaņošanas;
- skaņu celiņš paliek jau gana plats, lai spītīgi turētu notverto putekli un matu - grūtāk kopt;
- mēdz piesmiet albuma kontinuitāti vai pat sadalīt plūdenas pārejas starp skaņdarbiem kā 2 pilnīgi atsevišķas dziesmas;
- jā, skaņas kvalitāte iegūst, bet - Portishead - Portishead albumam tas, piemēram, tiešām bija nepieciešams?

Jo Portishead speciāli kropļoja savu skaņu māksliņas vārdā, radot vecas, knapi dzīvas skaņas tehnikas sajūtu.
Izmantoja saplēstus pastūžus; signālu pārsātanināja papildus netīrībiņai; ierakstīja savus semplus platēs un tad tās saskrāpēja pirms iešūšanas gala dziesmā, lai tur viss autentiski krakšķētu un sprakšķētu tekstūriņai. Un tad visu šo māksliņu paņem un ieliek 2 vinila platēs, no kurām pirmā puse satur tikai 2 dziesmas, lielāko nekustamā īpašuma daļu atstājot tukšumam jeb izskaņas spirālei... Pārcentās, manuprāt.

Balanss starp skaņas kvalitāti un atskaņošanas ērtībām, manuprāt, būtu jāņem vērā.

Ja Prodigy - The Fat Of The Land ir piedodams pat tas, ka dziesma principā ir saskaldīta uz pusēm, jo iegūtā skaņas kvalitāte viscaur platē ir vienkārši super mega baudījums, tad Portishead gadījumā? Perfekti skan tekstūras, kas ērtību labad varēja arī tik detalizēti neskanēt.

Gadījumos, kad albuma veidošanā iesaistītās puses izvēlas spiest max uz kvalitāti un/vai albums ir virs 40 minūtēm, man piedur Oranssi Pazuzu pieeja: albums uz 2 platēm, bet atskaņošanai derīgas ir tikai 3 puses.
Pēdējās plates otru pusi dekorē foršs grupas logo un lietotājs nav spiests pārlieku čakarēties gar tehniku - tā vietā ir brīvas ausis lidojumam.

Portishead ar savām 50 minūtēm satura varēja izdarīt to pašu un tad skaisti varētu baudīt 3 dziesmu minimumu vienā pusē.
Bet nē, A puse satur tik 2 dziesmiņas (knapi 9 min. kopā) un tu nevari lāgā iejusties, kad jau jāceļ dirsu no dīvāna slaucīt putekļus no B puses...

disfigurator

Pilsētnieks aizminās vakar uz talku 16km, pahujārīja lietas, uzēda un aizminās prom tos pašus 16km. Pirmais bik garāks brauciens, vasara ir sākusies :)

Pilsētnieks nākamajā rītā jūt, ka miesa novārgusi un pārslogotas ilgi nelietotas muskuļu grupas - pasmaida par to.
Iet kājām ikdienā ir viens, mīties smagos kerzos pavisam kas cits. Demolēt paletes 'n shit, izklaidēties ar motorzāģi - vēl kas pavisam cits.

Pārvācoties uz pilsētu, 3 gadu laikā zaudēju 20kg svara: gan tauciņš, gan muskulītis. Tagad esmu tīņa gadu masā: 75kg. Jāpērk jaunas bikses, vecās par lielu palika... Kad nav vairs lauku darbi jādara, miesa pāršvītizējas.


Incidents:
Pa ceļam uz talku, dzērājs uz tukšas ietves/veloceliņa mēģināja man norādīt, pa kuru pusi man jābrauc: stājas priekšā vienā pusē, stājas priekšā otrā pusē un ar atplestām rokām mēģina nosegt visu platumu, kamēr es ar ~30km/h tuvojos un respektēt tādu uzvedību savu mūžu netaisos, tā vietā mēģināšu audzināt...
Lidoju virsū un šauju pa kaucošajiem. Apstājos demonstratīvi strauji un sāniski kādus 50cm pirms neradījuma kātiem, skatos acīs un mēģinu vienkārši neiepist pa to seju: stāv 9. maija pabira alkohola reibumā uz veloceliņa daļas un kačās te pravas... Apmainījāmies ar pieklājībām un rokas nolēmu nesmērēt, nav vērts.

Mantra:
Krievs ir pidars, iekams nav pierādījis pretējo.

disfigurator

Objektā ievācu funkcionālu suvenīru - Čehoslovāku (vēsture!) matu higrometru Žiara VDI Zvolen T21 (mans gan ir pazaudējis termometriņu). Rāda 22% mitruma manā telpā. Neticās, bet nav arī cits, ar ko salīdzināt. Pret izmaiņām reaģē ļoti strauji, ledusskapī rāda 75%... Mute principā kalst, bet... Vai 22% līmenī kalst? MATU higrometrs - konstrukcijā tie tur ir vismaz 16!
Tāds nebija sastapts. Esot diezgan augstas precizitātes un ilgi kalpojoša tehnoloģija. Mati!


EDIT: veicu pāris testus:
1. Psihrometrisko: sauss termometrs rāda 19.2 un mitrs (galiņš mitrā vatē, pūš ventilators no ~1,5m, nolasu pēc 10min) 13.5 grādus.
2. Ietinu T21 mitrā salvetē, nolasu pēc 10min - nekāpj augstāk par 70%, būtu jābūt pie 100.

Rezultāti:
1. 5,7 grādu atšķirība, kas norāda uz ~50% mitrumu - ticu šim rādītājam, atbilst gaidāmajam.
2. Kamēr T21 ietīts, piekalibrēju to ar skrūvīti uz 98%.
3. 20min vēlāk T21 rāda 35%.

Secinājumi:
Iespējams, ka laika zobs būs šo verķi sagrauzis, masīva atšķirība. Then again - tur apakšā vēl kāda kalibrācijas skrūvīte, varbūt smalkāka kalibrācijas metode paredzēta: pusapgrieziens vienai, pusapgrieziens otrai, bet es visus 2 iedevu vienam galam... Lohs?! Iespējams!
Tikmēr sausā stāvoklī kalibrēju uz 50% un paskatīšos, kas notiek, atkārtoti salīdzinot ar psihrometrisko metodi. Bots iesaka matus kopt - meiko sensu, nez cik dekādes verķis stāvējis tajā laboratorijas telpā un korpuss ir vietām manāmi noputējis, lai gan ir dikti jutīgs pret dvašu joprojām.

Bots:
"Vēsturiska nianse: Žiar nad Hronom un Zvolen rūpnīcās ražotie mērinstrumenti tika būvēti "uz mūžu". Tajos bieži izmantoja īstus matus (parasti blondus sieviešu matus, jo tie esot visjutīgākie pret mitrumu). Ja tajā tiešām ir dabīgs mats, tad reģenerācija (samitrināšana), ko veici, burtiski atjaunoja tā šūnu struktūru."


EDIT 2: bots ieteica tvaiku testu, izdzenāt bultiņu pa skalu.
- Tvaikos bultiņa reaģē sasodīti ātri - prieks skatīties, uzkāpj līdz 94% un lēkā kā voltmetrs pie svārstīga sprieguma.
- Nolieku atpakaļ to savā spotā un pēc stundas nolasu: 50%!!!

Verķis, tātad, ir labi kalibrēts un pilnīgā darba kārtībā!
Nokalpoja vienu mūžu Piensaimnieka laboratorijā, nokalpos otru mūžu man! Habārs - izglābts!

disfigurator

Pirms kādiem 2 gadiņiem no 0,2 procentu ilgklausītāju loka (pasaulē) Spotify pirātu platformā aizbēgu pie platēm - bauda tikai augusi!
"Pirātu platforma", jo nu - skatīsimies patiesībai acīs - tas, ko dara Spotify un pārējie straumētāji, ir nekas cits kā laupīšana jūras vidū, atstājot kuģotājus gandrīz plikus un bez pārtikas :)

Un tagad strīmojamais man vispār baigi reti, kad garšo - kad ausis baudījušas ēterisko, zemiskais sliecas atkrist. Tiesa - kā izziņas līdzekļi šie noder krietni - pat ar visām reklāmām, jo maksāt vairs par pirātismu netaisos - šobrīd maksāju apaļu nulli par "satura" abonēšanu.

Plus psiholoģiskais faktors - tas, par ko tu samaksā un vari turēt rociņās, automātiski ir daudz lielākā vērtē - gan tāpēc, ka izturēta smaga atlase, gan fakts, ka tavās rokās ir mākslas kāpinājums.


Kad es beidzot saņemšos ieripināt kādu plati .flac formātā?
Droši vien tad, kad izolēšu savu platenieku vēl labāk, citādi būtu veselīgi naktī veikt, lai maksimāli izvairītos no vibrācijām.

disfigurator

Šī man šķiet visai vērtīga un ievērības cienīga manta Latvijas ekstrēmajā metālā, vairākas spēcīgas pozīcijas:
- progbleķis/postbleķis - interesantas dziesmu struktūras, tekstūras un pieeja Black Metal žanram, kurā
- bik sajūtama augstāka plaukta muzicēšana un kā nu ne, ja te sastopama
- dāma pie mikrofona, kura citā projektā tumšina ~akadēmisko mūziku - Pamirt, kas s man šķiet tāds klausītāju stipri izaicinošs materiāls.
- Pasūtīju 45 apgriezienu plati MÆRE - jādomā, ka visas 23 minūtes pastiprināti priecēs manas ausis un acis :)

Jāturpina atbalstīt vietējos, pērkot plates - kuri nu tās izdevuši.

Plauktā jau ir:
- Oghre -Progressive Sludge Metal - spēcīgi un foršas lirikas!
- Kuba - Ambient Jazz ar roka ietekmi?! Unikāla manta pasaules mērogā.
- Waveforms - kinematogrāfisks Ambient. Kā filmu klausīties.
- Sovvaļnīks - spēcīgs latgaļu roks/metāls ar eksotiskāku piesitienu vietām!

Arī vecāki un ļoti nozīmīgi latviešu sasniegumi:
- Jumprava - Jumprava un
- Pilsēta - abi albumi skan KOLOSĀLI - žēl, ka neizdzīvoja Kalnciema ielas leģendārā plašu ražotne.
- Mikrofons 89 - vērtīga Atmodas liecība ar spēka dziesmām.
- Пульс 2 - Zigmara Liepiņa tā dēvētā Library "žanra" 45rpm plate no Спорт и музыка sērijas - augstas kvalitātes enerģizējoša sintiņmūzika!

"Library" žanrs ir mūzika, kas rakstīta komerciālai lietošanai vai kā foniņam aerobikā, piemēram.
Vairāk info te tā (atstāja daudz labu pēdu mūzikā): https://www.youtube.com/watch?v=KoUmNiq-vcg


Starp citu - Sovvaļnīka platē Napaseitynuots nederēja visas dziesmas, kas pieejamas digitālajās versijās (faili, CD) un tas ir super labi - nosmelti izdedži, attīrīts saturs. Tiesa, varēja vēl kaut ko izņemt - skaņas kvalitāte tikai uzlabotos...
Ne visas plates skan labi un šī, diemžēl, ir viens piemērs tam, ka skaņas kvalitāte ir stipri atkarīga no inženieru roku izliekuma koeficienta un albuma ilguma. Visādi citādi - ļoti labs darbs! Aizmetu grupai mail ar jautājumu, vai CD skan labāk par plati :)


EDIT
Savvaļnieks atbildēja:
[...] tikko ieraudzīju, ka ir arī recenzija par plati un tieši plates māsters ir novērtēts sūdīgi, lai gan kā redzams, to veidoja Baltijas lielākais speciālists - Gints Lundbergs. Tā ka tiešām nezinu, ko ieteikt.

Autors paklausīšoties vēl, pārliecināšoties. Bet nu - gan jau atsaucās uz šo manu recenziju:
https://www.discogs.com/release/11631170-Sovva%C4%BCn%C4%ABks-Napaseitynuots


Heh, uzmetu ausi citiem Ginta Lundberga darbiem.
Problēma iešūta arī citās platēs. Līdz ar vecumu augšējo frekvenču dzirdamība samazinās - tas varētu skaidrot problemātiku?!

disfigurator

Vairākos atzaros tikusi pamanīta mana organizētās kristietības asā kritika. Naids? Nā, pārāk spēcīgs vārds. Vien asa kritika.
Nolēmu uztaisīt maziņu ierakstu, lai paskaidrotu savu pozīciju:

Man ar kristietību ir nulle problēmu, kad to:
- lieto individuāli. Tev nebūs savu pasauli uzspiest citam;
- lieto ģimenē bez dogmatisma un pātagas - audzini bērnu domājošu, nevis akli paklausīgu;
- stāsta tāpat kā pārējās pasakas: morāles pasniegšana caur tēliem, notikumiem;
- lieto kā prizmu ieskatam vēsturē un filozofijā - kā vienu no konstrukcijas skrūvītēm, kas satur kopā Rietumu kultūru;
- atrod salauztie, kuriem tā noder kā glābiņš - sniedz patvērumu un sirdsmieru, piešķir jēgu un gaismu.

Man ar kristietību ir problēmas/neizpratne, kad tās lietotāji: ( uzvedās )

disfigurator

Vakar nākam ar draugu no kvalitatīva piesēdiena bārā.
Kvalitāte izriet no foršām sarunām, kurā otrā ieklausās un ierēc par sevi, sabiedrību, apcer vecuma izraisītas pārmaiņas domāšanā, tolerances un visādu pielaidību augšanu pretējā dzimuma virzienā. Skaisti ir novecot, pagaidām.
Kvalitāte izriet arī no baudītā alus: viena forša ļipiņa un pa virsu sagribējās uzlikt ko tumšu - acis krita uz stautu, jo tie drīz vairs nebūs - diezgan sezonāla lieta. Imperiālais stauts no Rumānijas un laba čigānu dzira, mazliet virs 12°, ko pamanīju vēlāk, jo sliecos pēc garšas, bet dabūju atbildības dziru. To piebeidzām divatā.
Visa cita starpā pastāstīju arī atgadījumu, kad es ar apsarga džemperīti svešā teritorijā tiku noturēts par īsta apsarga kolēģi - ka nospēlēja pašpārliecinātība un apģērbs kā piederības zīme.

Lūk, viņš ar velo atbrauca un, dodoties prom pēc šiem 2 aliņiem jau diezgan uzkundzinātā prātā, pamēģināju to velo. Tas pieder cilvēkam virs 2m garumā - knapi aizsniedzu pedāļus (ar pirkstgaliem) un rāmja ģeometrija man totāli neierasta, tāpēc gaitas ātrumā vēl nestabilāk braucas, nekā parasti, lai gan mans balanss ir diezgan prīmā.

Ejam no bāra ārā un pretim brauc Sašvaldībnieku buss. Nekā neierasta, bet tas braukšanas ātrums... ( ... tālāk ... )

disfigurator

Ego jeb Es ir mazs, sabijies zvērs, kas ar visām varītēm cenšas pieturēties pie konstruētās realitātes, ir gatavs uzbrukt jebkurā laikā.

Tam ir bail pamēģināt psihedēliķi, jo tas pilnībā sagrauj pieņēmumus defaultos.
Tam ir bail atteikties no psihedēliķa - kaņepes, piemēram, jo ķipa tiks aizvērts viens no logiem, kas pasauli rāda citos toņos.
Tam ir bail atmest tabakas pīpēšanu - "Kā tas ir, ko tu tagad darīsi ar savu kruto šķiltavu kolekciju, ķerts esi, vai?"

Studējot juristos, bija arī filozofijas kursi. Es kā izteikti konservartīvs kristietis tolaik būdams, ļoti sašūmējos par apgalvojumiem, kas nesakrīt ar kristietību. Demonstratīvi pametu auditoriju, uz filozofiju negāju. Yup, biju tieši tāds pats idiots kā daudzi citi idioti.
Esmu cilvēks, man arī ir tiesības būt idiotam. ( ... tālāk ... )