Stipri informatīvs ir apstāklis, ka arī latvju konspirācijbāleliņi zina tikai NASA braukt virsū par kosmosa izpēti. Tas norāda stipri uz šo konspirāciju izcelsmes vietu un ASV centriskumu, kura skatījumā uz pasaules eksistē tikai ASV. Un protams, ka tie murgi tiek norīti nesagremoti, nevērtējot to izcelsmi, atslēdzot kritisko domāšanu - tāpat kā ar paaudžu "teoriju", piemēram.

Neeksistē un absolūti to pašu nav secinājuši:
- European Space Agency
- Japan Aerospace Exploration Agency
- China National Space Administration
- Roscosmos (šobrīd krievi neatļauj pieeju, err 403, lai gan tehniski viss OK: tracert izpildās. Gan jau neta bloķēšanas dēļ krievijas mērogā)
- Indian Space Research Organisation

Diez kādu iemeslu dēļ baisā apmērā tiek gāzti koki gar Rīga - Jelgava dzelzceļu posmā no Tīraines līdz Jaunolainei, - kādus 50 - 100m atstatus no dzelceļa? Simtiem koku mežā mētājas, tehnika ņemas. Vēl daudzi koki atzīmēti gāšanai ar sarkanām strīpām. Dzelzceļa infrastruktūru tie no šāda attāluma neapdraud, nav apdraudējuši līdz šim.

Vērtējot darbību uz šo brīdi no vilciena loga - izskatās pēc kārtīgas retināšanas: no brikšņiem uz skraju.
Kur kādreiz nevarēja redzēt jauno un veco Jelgavas šoseju, tur tās tagad cauri spīd - man nepatīk, pat grauž dvēseles kodolā.
Esmu tur staigājis, man cepī nepieradinātas, neaiztiktas vietas. Tagad tur izskatās kā retināti zobi, adatu spilventiņš. Stirnas jau tagad nāk tuvu pie cilvēka, infrastruktūras - tagad nāks tuvāk, jo tiek atņemts šiem resurss. Lapsas jau sen ir problēma šādas aktivitātes dēļ.

Katrs koks ir mazs rebreather beigu galā, gar šosejām diezgan būtiska un bezmaksas gaisa filtrēšanas sistēmas bagātība, manuprāt.
Katrs koks ir trokšņa filtrs - būtiski, ja šoseja ir blakus apdzīvotām vietām. Tagad jāceļ neglītas sienas un atkal izdevumi tur, kur to nebija!
Katrs no tiem kokiem ir saulessargs - vilcienam nav jātērē tik daudz elektroenerģijas, lai dzesētu salonu - atkal jau bezmaksas ieguvums!
Precīzi tas pats attiecas uz individuālajiem transportlīdzekļiem - kad kokus gar ceļmalām izcērt, tad nākas vairāk degvielu nosvilināt kondiķī.

Kad aizsega un recirkulējošās gāzmaskas vairs nav, visi maksās vairāk, elpos sliktāk un būs pakļauti lielākam troksnim.

( Sadārdzinājuma aplēse )
( Komunikācija ar Vivi un Serval - izziņai )
( Problēmu apskatošais video )

Tagad, kad MI instrumenti aug kā sēnes pēc lietus, ir baigais izaicinājums nobloķēt nemācīšanās asistentus. Nepietiek ar domēnu bloķēšanu, nepietiek ar vienkāršiem CSS filtriem - jālieto ir mērķim radīti paplašinājumi un visādas tādas lietas, kas paslēpj MI asistentus, nerenderē tos.

Skolēni ir radoši: kad viņiem kaut ko aizliedz, viņi saka - Challenge Accepted un apzināti meklē caurumus, baksta vietas un izaicina mani. Es to ļaunā neņemu - paša psiholoģija ir uz mata tāda pati - cilvēciskais faktors!
Forši, ka tie grēcīgākie skolēni reiz uzsāka ar mani sarunu: respekt, ka tev izdevās to un to nobloķēt, bet mēs vēl tiekam tur un tur. Un tad skatos savus filtrus un jā, taisnība :D :D :D

Cīņa ar vējdzirnavām un urinēšana pretvējā. Ja vakar domēnā X nebija MI instruments, tad rīt jau būs, un atkal jāatjaunina filtri...
Te vai tik izglītības standartam nebūs jāpielāgojas jaunajai MI realitātei? Iet virzienā, kas pieņemtu MI eksistenci, strukturēti apmācītu skolēnus. Bet pārbaudes darbi? Tos tikai Kiosk režīmā (pieejama tikai viena lapa, no kuras nevar aiznavigēt prom) vai uz papīra - varbūt kas tāds strādātu. Jo nu - instrumentu der apgūt, nevis pa visām varītēm norakt, lai tik skolotājs varētu pieturēties pie veciem standartiem.

Ir šodien kaut kāda joma, kas nav ievērojamu pārmaiņu fronte?

Kopš bērnības man ļoti tuva Mezo/Dienvidamerikas civilizāciju tēma. Intereses sākumi meklējami BKUS palātiņas bibliotēkā - piegāju pie grāmatu plaukta un meklēju ilustrācijas - ja ir ilustrācijas, tad būs interesanti arī lasīt sausas lietas.
Viena tāda atradās: Maiju priesteru noslēpums un tur pilns ar savādi attēlotiem dzīvniekiem, dabu - savs oriģinālais stils, kāds agrāk nebija sastapts! Ar aizrautību lasīju šo grāmatu, kurā maiju kultūras, arhitektūras, sasniegumu, mākslas, zinātnes un vēstures izpēte mijiedarbojas ar fikciju, kas tieši balstīta uz tikko apskatīto vēsturisko, līdz ar ko bērnam tika divas lietas reizē: gan ieskats civilizācijā, kas attīstījās ārpus vecās pasaules, gan piedzīvojumu stāsti. Pirms gadiņiem daudz jau tiku šeit rakstījis par šo grāmatu - rakstiņš, starp citu, ir sasniedzis pilngadību! ;)

Laika gaitā manā personā iezīmējas vairākas pazīmes, kas sliecas cienīt seno, aizvēsturisko, šamanisko - cilvēks pat rīkles dziedājumus savam priekam sāk apgūt! Tas senums, tā noslēpumainība laikā pirms kristietības - cepī!

Dekādēm vēlāk iznāk videospēle Shadow Of The Tomb Raider, kurā diezgan smalki un interesanti attēlota maiju kultūra, piejaucot arī pārējās kultūras vienā savādā kokteilī (best off no maijiem + inkiem + actekiem...) un pat vesela pilsēta (Paititi) iedzīvināta gluži tāpat kā citas lietas minētajā grāmatā - ļoti ticami, pat autentiski (lai gan nav maiju pilsēta). Pirmo reizi to ieraugot, emociju parāva diezgan spēcīgu: malači un super, lai gan vēsturiski neprecīzi/dramatizēts!
Palasot sīkāk par spēles veidošanu - iesaistīti vēsturnieki, bijusi vides izpēte dabā, iesaistīti arī joprojām maiju un iknu valodās runājošie pamatiedzīvotāji, kuri arī spēlē runā savās valodās - bauda klausīties.
Spēlēt šādu videospēli pirmo reizi bija tīrs kaifs - sevišķi vēl tas, ka gameplay departaments arī pielāgots stāstam: neskraida tur supervaronis un neslaktē visus pa labi un pa kreisi, bet gan notiek izdzīvošana ar relatīvi ierobežotu resursu klāstu pēckontakta laikā ar spāņiem. Jā, arī šeit ir pamatīgs kokteilītis, nevis dzirda skaidrība, taču šis kokteilītis ir baisi labs!

Vakar noskatījos Apocalypto. Principā varēju neskatīties, jo visa smalkā kultūra un tās vēsture ir reducēta līdz barbariskai vardarbībai acteku gaumē, prastai upuru vajāšanai džungļos un izdzīvotāja atriebības stāstam, aļa Rambo. Kārtējo reizi pārliecinos, cik gan kropla ir prizma, caur kuru amīši apskata pasauli. Pats jēlais nosaukums jau vien šīs attieksmes parāda!
Šis, tātad, ir kārtējais apliecinājums stingrai hierarhijai: grāmata un videospēle > Holivudas murgi. Spēle var pastāstīt grāmatas saturu (pat kā tieši teksts uz ekrāna + interaktivitāte ar vidi), kamēr Holivudas filma rāda stipri aprobežotu, selektīvu skatījumu. Jā, bonuss par to, ka te arī vietējie runā savā maiju valodā, bet tas nav nekas uzsakāms - ja filmē Latvijā, tad arī būtu sagaidāma latviešu valoda.


Runājot par Mezo/Dienvidameriku, nedrīkst nepieminēt arī kristietību (spāņus) - kā tad nu bez šī izvarotāju bariņa?! ( ... tālāk ... )

Kādu signālu valsts sūta izglītības sektorā nodarbinātajiem, ja nekvalificēts Lidl preču komplektētājs noliktavā saņem tikpat, cik kvalificēts Datorsistēmu tehniķis/Administrators skolā, kam jaņem vēl papildus pienākumi, lai izlīdzinātos ar noliktavas darbinieku?

Pirmās pasaules problēma - bik sāk kaitināt albumi 2 platēs, jo:
- bieži jāmaina puses;
- katru pusi ir jāatputekļo pirms atskaņošanas;
- skaņu celiņš paliek jau gana plats, lai spītīgi turētu notverto putekli un matu - grūtāk kopt;
- mēdz piesmiet albuma kontinuitāti vai pat sadalīt plūdenas pārejas starp skaņdarbiem kā 2 pilnīgi atsevišķas dziesmas;
- jā, skaņas kvalitāte iegūst, bet - Portishead - Portishead albumam tas, piemēram, tiešām bija nepieciešams?

Jo Portishead speciāli kropļoja savu skaņu māksliņas vārdā, radot vecas, knapi dzīvas skaņas tehnikas sajūtu.
Izmantoja saplēstus pastūžus; signālu pārsātanināja papildus netīrībiņai; ierakstīja savus semplus platēs un tad tās saskrāpēja pirms iešūšanas gala dziesmā, lai tur viss autentiski krakšķētu un sprakšķētu tekstūriņai. Un tad visu šo māksliņu paņem un ieliek 2 vinila platēs, no kurām pirmā puse satur tikai 2 dziesmas, lielāko nekustamā īpašuma daļu atstājot tukšumam jeb izskaņas spirālei... Pārcentās, manuprāt.

Balanss starp skaņas kvalitāti un atskaņošanas ērtībām, manuprāt, būtu jāņem vērā.

Ja Prodigy - The Fat Of The Land ir piedodams pat tas, ka dziesma principā ir saskaldīta uz pusēm, jo iegūtā skaņas kvalitāte viscaur platē ir vienkārši super mega baudījums, tad Portishead gadījumā? Perfekti skan tekstūras, kas ērtību labad varēja arī tik detalizēti neskanēt.

Gadījumos, kad albuma veidošanā iesaistītās puses izvēlas spiest max uz kvalitāti un/vai albums ir virs 40 minūtēm, man piedur Oranssi Pazuzu pieeja: albums uz 2 platēm, bet atskaņošanai derīgas ir tikai 3 puses.
Pēdējās plates otru pusi dekorē foršs grupas logo un lietotājs nav spiests pārlieku čakarēties gar tehniku - tā vietā ir brīvas ausis lidojumam.

Portishead ar savām 50 minūtēm satura varēja izdarīt to pašu un tad skaisti varētu baudīt 3 dziesmu minimumu vienā pusē.
Bet nē, A puse satur tik 2 dziesmiņas (knapi 9 min. kopā) un tu nevari lāgā iejusties, kad jau jāceļ dirsu no dīvāna slaucīt putekļus no B puses...

Pilsētnieks aizminās vakar uz talku 16km, pahujārīja lietas, uzēda un aizminās prom tos pašus 16km. Pirmais bik garāks brauciens, vasara ir sākusies :)

Pilsētnieks nākamajā rītā jūt, ka miesa novārgusi un pārslogotas ilgi nelietotas muskuļu grupas - pasmaida par to.
Iet kājām ikdienā ir viens, mīties smagos kerzos pavisam kas cits. Demolēt paletes 'n shit, izklaidēties ar motorzāģi - vēl kas pavisam cits.

Pārvācoties uz pilsētu, 3 gadu laikā zaudēju 20kg svara: gan tauciņš, gan muskulītis. Tagad esmu tīņa gadu masā: 75kg. Jāpērk jaunas bikses, vecās par lielu palika... Kad nav vairs lauku darbi jādara, miesa pāršvītizējas.


Incidents:
Pa ceļam uz talku, dzērājs uz tukšas ietves/veloceliņa mēģināja man norādīt, pa kuru pusi man jābrauc: stājas priekšā vienā pusē, stājas priekšā otrā pusē un ar atplestām rokām mēģina nosegt visu platumu, kamēr es ar ~30km/h tuvojos un respektēt tādu uzvedību savu mūžu netaisos, tā vietā mēģināšu audzināt...
Lidoju virsū un šauju pa kaucošajiem. Apstājos demonstratīvi strauji un sāniski kādus 50cm pirms neradījuma kātiem, skatos acīs un mēģinu vienkārši neiepist pa to seju: stāv 9. maija pabira alkohola reibumā uz veloceliņa daļas un kačās te pravas... Apmainījāmies ar pieklājībām un rokas nolēmu nesmērēt, nav vērts.

Mantra:
Krievs ir pidars, iekams nav pierādījis pretējo.

Objektā ievācu funkcionālu suvenīru - Čehoslovāku (vēsture!) matu higrometru Žiara VDI Zvolen T21 (mans gan ir pazaudējis termometriņu). Rāda 22% mitruma manā telpā. Neticās, bet nav arī cits, ar ko salīdzināt. Pret izmaiņām reaģē ļoti strauji, ledusskapī rāda 75%... Mute principā kalst, bet... Vai 22% līmenī kalst? MATU higrometrs - konstrukcijā tie tur ir vismaz 16!
Tāds nebija sastapts. Esot diezgan augstas precizitātes un ilgi kalpojoša tehnoloģija. Mati!


EDIT: veicu pāris testus:
1. Psihrometrisko: sauss termometrs rāda 19.2 un mitrs (galiņš mitrā vatē, pūš ventilators no ~1,5m, nolasu pēc 10min) 13.5 grādus.
2. Ietinu T21 mitrā salvetē, nolasu pēc 10min - nekāpj augstāk par 70%, būtu jābūt pie 100.

Rezultāti:
1. 5,7 grādu atšķirība, kas norāda uz ~50% mitrumu - ticu šim rādītājam, atbilst gaidāmajam.
2. Kamēr T21 ietīts, piekalibrēju to ar skrūvīti uz 98%.
3. 20min vēlāk T21 rāda 35%.

Secinājumi:
Iespējams, ka laika zobs būs šo verķi sagrauzis, masīva atšķirība. Then again - tur apakšā vēl kāda kalibrācijas skrūvīte, varbūt smalkāka kalibrācijas metode paredzēta: pusapgrieziens vienai, pusapgrieziens otrai, bet es visus 2 iedevu vienam galam... Lohs?! Iespējams!
Tikmēr sausā stāvoklī kalibrēju uz 50% un paskatīšos, kas notiek, atkārtoti salīdzinot ar psihrometrisko metodi. Bots iesaka matus kopt - meiko sensu, nez cik dekādes verķis stāvējis tajā laboratorijas telpā un korpuss ir vietām manāmi noputējis, lai gan ir dikti jutīgs pret dvašu joprojām.

Bots:
"Vēsturiska nianse: Žiar nad Hronom un Zvolen rūpnīcās ražotie mērinstrumenti tika būvēti "uz mūžu". Tajos bieži izmantoja īstus matus (parasti blondus sieviešu matus, jo tie esot visjutīgākie pret mitrumu). Ja tajā tiešām ir dabīgs mats, tad reģenerācija (samitrināšana), ko veici, burtiski atjaunoja tā šūnu struktūru."


EDIT 2: bots ieteica tvaiku testu, izdzenāt bultiņu pa skalu.
- Tvaikos bultiņa reaģē sasodīti ātri - prieks skatīties, uzkāpj līdz 94% un lēkā kā voltmetrs pie svārstīga sprieguma.
- Nolieku atpakaļ to savā spotā un pēc stundas nolasu: 50%!!!

Verķis, tātad, ir labi kalibrēts un pilnīgā darba kārtībā!
Nokalpoja vienu mūžu Piensaimnieka laboratorijā, nokalpos otru mūžu man! Habārs - izglābts!

Pirms kādiem 2 gadiņiem no 0,2 procentu ilgklausītāju loka (pasaulē) Spotify pirātu platformā aizbēgu pie platēm - bauda tikai augusi!
"Pirātu platforma", jo nu - skatīsimies patiesībai acīs - tas, ko dara Spotify un pārējie straumētāji, ir nekas cits kā laupīšana jūras vidū, atstājot kuģotājus gandrīz plikus un bez pārtikas :)

Un tagad strīmojamais man vispār baigi reti, kad garšo - kad ausis baudījušas ēterisko, zemiskais sliecas atkrist. Tiesa - kā izziņas līdzekļi šie noder krietni - pat ar visām reklāmām, jo maksāt vairs par pirātismu netaisos - šobrīd maksāju apaļu nulli par "satura" abonēšanu.

Plus psiholoģiskais faktors - tas, par ko tu samaksā un vari turēt rociņās, automātiski ir daudz lielākā vērtē - gan tāpēc, ka izturēta smaga atlase, gan fakts, ka tavās rokās ir mākslas kāpinājums.


Kad es beidzot saņemšos ieripināt kādu plati .flac formātā?
Droši vien tad, kad izolēšu savu platenieku vēl labāk, citādi būtu veselīgi naktī veikt, lai maksimāli izvairītos no vibrācijām.

Šī man šķiet visai vērtīga un ievērības cienīga manta Latvijas ekstrēmajā metālā, vairākas spēcīgas pozīcijas:
- progbleķis/postbleķis - interesantas dziesmu struktūras, tekstūras un pieeja Black Metal žanram, kurā
- bik sajūtama augstāka plaukta muzicēšana un kā nu ne, ja te sastopama
- dāma pie mikrofona, kura citā projektā tumšina ~akadēmisko mūziku - Pamirt, kas s man šķiet tāds klausītāju stipri izaicinošs materiāls.
- Pasūtīju 45 apgriezienu plati MÆRE - jādomā, ka visas 23 minūtes pastiprināti priecēs manas ausis un acis :)

Jāturpina atbalstīt vietējos, pērkot plates - kuri nu tās izdevuši.

Plauktā jau ir:
- Oghre -Progressive Sludge Metal - spēcīgi un foršas lirikas!
- Kuba - Ambient Jazz ar roka ietekmi?! Unikāla manta pasaules mērogā.
- Waveforms - kinematogrāfisks Ambient. Kā filmu klausīties.
- Sovvaļnīks - spēcīgs latgaļu roks/metāls ar eksotiskāku piesitienu vietām!

Arī vecāki un ļoti nozīmīgi latviešu sasniegumi:
- Jumprava - Jumprava un
- Pilsēta - abi albumi skan KOLOSĀLI - žēl, ka neizdzīvoja Kalnciema ielas leģendārā plašu ražotne.
- Mikrofons 89 - vērtīga Atmodas liecība ar spēka dziesmām.
- Пульс 2 - Zigmara Liepiņa tā dēvētā Library "žanra" 45rpm plate no Спорт и музыка sērijas - augstas kvalitātes enerģizējoša sintiņmūzika!

"Library" žanrs ir mūzika, kas rakstīta komerciālai lietošanai vai kā foniņam aerobikā, piemēram.
Vairāk info te tā (atstāja daudz labu pēdu mūzikā): https://www.youtube.com/watch?v=KoUmNiq-vcg


Starp citu - Sovvaļnīka platē Napaseitynuots nederēja visas dziesmas, kas pieejamas digitālajās versijās (faili, CD) un tas ir super labi - nosmelti izdedži, attīrīts saturs. Tiesa, varēja vēl kaut ko izņemt - skaņas kvalitāte tikai uzlabotos...
Ne visas plates skan labi un šī, diemžēl, ir viens piemērs tam, ka skaņas kvalitāte ir stipri atkarīga no inženieru roku izliekuma koeficienta un albuma ilguma. Visādi citādi - ļoti labs darbs! Aizmetu grupai mail ar jautājumu, vai CD skan labāk par plati :)


EDIT
Savvaļnieks atbildēja:
[...] tikko ieraudzīju, ka ir arī recenzija par plati un tieši plates māsters ir novērtēts sūdīgi, lai gan kā redzams, to veidoja Baltijas lielākais speciālists - Gints Lundbergs. Tā ka tiešām nezinu, ko ieteikt.

Autors paklausīšoties vēl, pārliecināšoties. Bet nu - gan jau atsaucās uz šo manu recenziju:
https://www.discogs.com/release/11631170-Sovva%C4%BCn%C4%ABks-Napaseitynuots


Heh, uzmetu ausi citiem Ginta Lundberga darbiem.
Problēma iešūta arī citās platēs. Līdz ar vecumu augšējo frekvenču dzirdamība samazinās - tas varētu skaidrot problemātiku?!

Vairākos atzaros tikusi pamanīta mana organizētās kristietības asā kritika. Naids? Nā, pārāk spēcīgs vārds. Vien asa kritika.
Nolēmu uztaisīt maziņu ierakstu, lai paskaidrotu savu pozīciju:

Man ar kristietību ir nulle problēmu, kad to:
- lieto individuāli. Tev nebūs savu pasauli uzspiest citam;
- lieto ģimenē bez dogmatisma un pātagas - audzini bērnu domājošu, nevis akli paklausīgu;
- stāsta tāpat kā pārējās pasakas: morāles pasniegšana caur tēliem, notikumiem;
- lieto kā prizmu ieskatam vēsturē un filozofijā - kā vienu no konstrukcijas skrūvītēm, kas satur kopā Rietumu kultūru;
- atrod salauztie, kuriem tā noder kā glābiņš - sniedz patvērumu un sirdsmieru, piešķir jēgu un gaismu.

Man ar kristietību ir problēmas/neizpratne, kad tās lietotāji: ( uzvedās )