nu tur jānodala komentārs no ziņas. Streips tā kā vairāk tomēr tēmē uz komentāru un šajā gadījumā viņš arī pauž savu viedokli par apkārt notiekošo, ko mēs pieņemam, ka arī pamato ar faktiem.
tās nav gluži ziņas, kur svarīga ir objektīva informācija un pēc iespājas mazāka žurnālista iesaiste.
iepļaukā, ja maldos..

nē, neiepļaukāšu. vnk. runa ir par to, ka Streips nedaudz par striktu skatās uz 'patiesumu'. Manuprāt, ir iespējams runāt par patiesumu arī attiecībā uz komentāriem. Līdzīgā kārtā kā var runāt par, piem., literāru darbu misinterpretāciju. Ja žurnālists viedoklī misinterpretē, tad var, manuprāt, apgalvot, ka viņa viedoklis ir aplams.

Bet piekritīsi, ka žurnālistam varbūt nevajag visu komentēt. Iedomājies, piem., studijā Streips komentētu, ka klātesošo apģērbs ir izgājis no modes utml.

Kopumā gribēju tikai teikt, ka vēlme izteikties efektīgi, Streipu noved pie daudzām aplamībām.

nu jā, bieži viņš varētu vairāk runāt par lietu, padomāt par izteicieniem, kas tiešām, izklausās, ka izceļ vienu un noliek otru partiju. un tolerances viņam trūkst. tāpat arī iegrimis ir paštīksmē. bet kāpēc ne, viņš mums tāds viens un tad robežas grūtāk novilkt

un kāpēc gan žurnālisti nevarētu komentēt sev apkārt notiekošo (protams, to var darīt jebkurš, bet tāpēc jau nevar atņemt šīs tiesības žurnālistiem...)

Tāpēc, ka tā varētu būt pārkāptas, piem., pieklājības vai takta robežas. + šaubos, vai žurnālists varētu komentēt valsts noslēpumus.

tad jājautā, nafig tāda žurnālista profesija vajadzīga? Visi draudzīgi komentēsimies uz labu un personisku nebēdu (piem., brīvais mikrafons TV un Radio katru dienu no 13-18:00) + avīzēs iespiedīsim preses relīzes un preses sekretāru paziņojumus un basta. Varēs arī izsvītrot žurnālistus no klasifikatora pie viena...

es nesaprotu, tad Tu piedāvā komentārus kā tādus no medijiem izņemt? tas pats ozoliņš, raudseps, rožukalne un citi komentē. atšķiras tikai stils; to var darīt diplomātiskāk un var nedarīt.
atšķirībā no brīvā mirkofona pieņemam, ka iemesls, kāpēc kāds ir komentētās, ir viņa plašākas zināšanas, spriestspēja un vēl citas lietas.
ne?

Nu, tas pats Ozoliņš arī nav diezi ko diplomātisks vīrs ar augstu morāli, tas gan :))

nubet, ja beigās ir atmazka, ka "tas ir mans personiskais viedoklis" vai arī "bet visi tač var komentēt", tad kāda jēga koemntēt vai arī saukt to par žurnālista (eventuāli zinoša) komentāru? Un nē, es neesmu augstās domās par publ.medijos algotajiem žurnālistiem, kas aizpilda koemntāru slejas. Blogā tādus var pucēt vaļā (un daži tā arī dara). principā es tos klausos/lasu kā atrakciju (kurš piparotāk runā (Streips), tas simpātiskāks) un skumstu pēc kompetentiem hārdkōra komentāriem.

tas vēl ceļš, kas priekšā, tie kompetentie hārdkora komentāri. bet tos var sniegt tikai savas jomas speciālists, kas, kā mēs zinām, biežāk izvēlas labāk atalgotu darbu kautkut citur, nevis kādā medijā, kas var samaksāt, bet ne pietiekami. un komentārs ir žanrs, kas jāizkopj.
un streips savā ziņā nav slikts, jo vismaz atļaujas mazliet vairāk kā citi, kas var parādīt ar pirkstu, bet tik maigi, ka lielākoties neviens nesaprot, ka tas nozīmē ar vāli.

nezinu gan. neesmu nekāds epistemologs, bet šķiet, ja nošķir faktus no komentāriem, tad komentāri patiešām sanāk gaumes spriedumi. domāju, ka žurnālistu vidū tāpat kā pārējo, viedokļu plurālisms ir tikai atbalstāms, un šaubos vai tur var vilkt kaut kādas patiess/aplams distinkcijas.
Tas ko var verificēt ir, vai komentārā tiek izmantoti patiesi/aplami fakti, un ja otrais gadījums, tad tā ir sūda žurnālistika, publicistika vai jeb kas cits

Ok, pieņemsim, ka faktus var nošķirt no interpretācijām. Vērtējumi, protams, var būt subjektīvi (tipa - bļe, ir baigie sūdi, bārdaiņi ir baigi aizdomīgie utml.). Taču komentāri, es sliecos domāt, ir vērsti uz kopsakarību uzrādīšanu, prognozēm, brīdinājumiem u.tml. - un šādus komentārus gan var verificēt. Vai arī, sliktākajā gadījumā, līdzīgi kā literatūrkritikā, varētu nošķirt jēdzīgas interpretācijas no mis- vai overinterpretācijām (proti, kad komentētājs nemāk operēt ar faktiem utml.).
+ visam pa virsu varētu apgalvot, ka žurnālistam vienmēr ir jārūpējas par patiesību etc. neatkarīgi no formas kurā viņš izpaužas.

>> + visam pa virsu varētu apgalvot, ka žurnālistam vienmēr ir jārūpējas par patiesību etc. neatkarīgi no formas kurā viņš izpaužas.

Ārkārtīgi naivs viedoklis. Žurnālista pienākums ir nevis meklēt patiesību, bet izmeklēt notikumus un rakstīt par tiem literārā, saistošā utt. formā. “Patiesība” ir pārāk specifisks filozofisks jēdziens, lai tā meklēšanu varētu uzskatīt par ekskluzīvu žurnālista pienākumu.

Pat jurisprudences uzdevums nav meklēt patiesību, bet tikai ievērot taisnīgumu, kā nu to cilvēki katrā laika posmā ir definējuši. Daudzus tas šokē, ka tiesas uzdevums ir noteikt apsūdzētā vainu nevis atbilstoši realitātes notikumiem, bet tikai tās likumos definētajai abstrakcijai. Tas izklausās absurdi, bet ja tā filozofiski padomā, tad patiesībā jau nekādas citas iespējas arī nav.

Ar to patiesumu ir jocīgi. Piemēram, Steipu vazāja pa tiesām par to, ka viņš Gardas līdzgaitnieces (tās, kursa Ozoliņš bija nosaucis par Gardnas plintniecēm) nosauca par kazām. Skaidrs, ka burtiskā nozīmē šis apgalvojums ir aplams. To jebkurš biologs pateiks, ka tās meičas nav kazas. Bet no otras puses es teiktu, ka citā nozīmē tas ir patiess. Viņas nudien ir kazas. Un Streipam, manuprāt, bija taisnība.

Bet tā tas ir visur, izņemot algebru. Un subjektīvisma ziņā olitiskais komentētājs ir vienā līmenī ar delfu rakstvežiem - atšķirība ir tikai tajā, ka komentētājs ir zinošāks jomā, par kuru izsakās.

Fantastiska diskusija, kas labi parāda, ka postpadomju cilvēkiem vienkārši grūti saprast tādu elementāru lietu, ka viedoklis nevar būt ne patiess, ne nepatiess. Ja es saku, ka "man patīk/nepatīk X", tad es pat neapgalvoju, ka X reāli eksistē. Tā vienkārši ir komentētāja ticība, ka X eksistē.

Kāpēc tad vajadzīgi žurnālisti? A vienkārši tāpēc, ka tauta ir dumja un viņai gribas klausīties žurnālistu viedokļus, kas to prot pateikt literāri skaistāk un saistošāk nekā tavs draugs pie alus kausa.