Sadzeltējusī Apple tastatūra atkal tiek padarīta balta.

Hei, šeit Ilva Šļonteka.

Orvela "1984" bija tāds otrā plāna tēls kā Pārsonss - stulbs resnis, kurš bija fanātiski uzticīgs Partijai, bet beigās tāpat tas viņu neglāba no nokļūšanas Domu Policijā. Lielisks prototips daudziem necilvēcīgu ideoloģiju līdzskrējējiem.

Alergēns.

mēneša sākums smaržoja pēc liepām, lilijām un vīgriezēm. tad bija tie grēku plūdi - nebiju mājās, bet to laikā bija nolūzusi pusplūme un iekritusi sīpolu/ķiploku dobē, applūdis pagrabs un nolijis tik daudz, ka puramalā stāvēja ūdens - virs potītēm. atradām manā pūrā sūkni "mališ", kas mazliet atviegloja pagraba atūdeņošanu. bagātīgie nokrišņi nāca ļoti par labu odu populācijas uzlabošanai.
bijām uz vienu no Aigu om! dienām Igaunijā. bija jābrauc obligāti, jo tā skaitījās aktivitāte "festival exchange" Interreg projektā. bet bija ritīgi kruti. sākumā barā gājām Džona Grizniča audio swarmā - visi savos telefonos skaļi atskaņojot viņa sagatavotu failu/skaņdarbu. ļoti sirreāli. pēc pusstundas bijām nogājuši mežā, kur uzstājās Meisterjaan - tā bija episka rūķu disene un es aizvien vairāk pārliecinos, ka igauņi prot priecāties un būt brīvi daudz labāk nekā latvieši. tur bija visādas tantes un onkuļi, kas kratījās un tirinājās Meisterjaanim kliedzot miķī "hardcore armastus". tādi paši latviešu tantes un onkuļi nemūžam tā nedarītu. tā vispār tam visam bija ļoti Sansusī-īga sajūta - es biju nozvērējusies šogad beidzot braukt uz Sansusī, bet tad uzkrita halča "gadsimta kāzās" un es atkal tomēr nebraukšu.
etnofestivāls pagāja norm. bija visādi nais izaicinājumi - sadarbības partneris toi toi, ar kuru biju sarakstījusies vēl pavasarī, bija aizmirsis pateikt, ka paņēmuši kkādu mega armijas pasūtījumu un savus toaletus uz festivālu nevedīs, ķīniešiem rezervētā un apmaksātā viesnīca pusnaktī, kad tur ieradās ķīnieši pēc 24h ceļā, izrādījās pilna, pufi bija sapelējuši, atbira gandrīz puse no brīvprātīgajiem, kas bija pieteikušies, utt. bet vismaz festivālā neuznāca tas dzeltenā brīdinājuma negaiss un viss kopumā pagāja labi. tikai biļešu ieņēmumi ir ļoti sūdīgi.
šonedēļ arī paspēja daudz kas notikt - man bija pirmā īstā tikšanās ar direktori, sapratām, ka viņa totāli nesaprot kas ir un ar ko nodarbojas kultūras biedrība.
trešdien vedu Mudīti uz sociālās aprūpes centru "Rūja" apciemot dēlu un viņa draugus. viņi visi tur ļoti jauki un sirsnīgi - Baiba atkal mani cieši apkampa un teica, ka mani mīl, Hermanis divreiz apraudājās, Sandris gribēja visko izstāstīt, bet es vispār nesaprotu, ko viņš saka, labi, ka Baiba un Žanna apmēram saprot un var iztulkot, bet Jānis likās tāds sagumis. tas bija labs darbiņš, bet es emocionāli ļoti noguru.
ceturtdien dzīvesbiedrs aizbrauca strādāt, es gāju uz busu, lai braukt uz jāšanas treniņu. gandrīz jau iekāpu busā, kad izrādījās, ka treniņš nenotiek. gāju atpakaļ mājās, gribēju visko sadarīt, bet kaut kā jutos ļoti sūdīgi. vakarā sapratu, ka man vienkārši ir drausmīga trauksme, bet es nesaprotu par ko un kāpēc (pēcfestivāla athods? PMS? perimenopauze? neziņa, ko iesākt ar savu dzīvi?).
piektdien, pēc ļoti sūdīgi gulētas nakts (man pēdējā laikā ir sabojājies miegs!!!!!) 7.35 kāpu busā, lai paspētu uz vizīti pie somatiskās terapeites. kad biju jau tikusi līdz Siguldai, viņa atrakstīja, ka kaut kas tur mainījies un viņa netiek. ļoti sapīku. nobraucu Rīgā, gaidīju, kad dzīvesbiedrs pamodīsies un varēsim braukt autošopingā un ļoti saliju. izmetām līkumu pa Rumbulas plačiem. tur nekā nebija. tad braucām uz Talsiem pirkt škodu ar notītu odometru. nopirku, man viņa patīk. tas arī bija pēdējais brīdis, jo volvo rīt beidzas skate un skati viņš nevar iziet. viņš gan paspēja nomirt pirms skates, jo dzīvesbiedrs Tukumā netīšām ielēja viņā benzīnu. tā viņš tur palika kkur mētājamies, jādomā kā to tagad nokārtot.
vakar drusku pabiju dārzā. šo to iesēju no sīpoliem un ķiplokiem atbrīvotajās dobēs. mēģināju kko izravēt - cīnīju bezcerīgo cīņu ar tīruma tīteni un kosām. sāk ienākties kabači, gurķi un drusciņ arī tomāti.
šodien beidzot biju mežā. salasīju drusku gailenes un vēl druskāk mellenes. mežā forši, mežā ir sajūta, ka dzīve ir īsta.

"Musk did an interview with the editor of the Economist, a posh white woman, centrist, daughter of an army officer. It went badly for Musk.

So now she’s a ‘traitor to the West.’

Totally normal response from a normal guy."

upd. Galvenā šejienes maskdročera histēriskais sašutums bija pat ļoti prognozējams.

Varbūt pirms savas neizbēgamās pedāļu atmešanas nabadziņš pieņemsies prātā un beidzot sapratīs, ka smieties par kāda (tai skaitā arī par viņa paša) stulbuma izpausmēm nenozīmē nīst. Un, ka par viņa dročīšanu uz Masku ņirgājas vairāk nekā par pašu Masku.

Reizēm tak notiekot brīnumi. :)

Upd2. Turpini vien prognozējami izpildīties, knee-jerk grafomān. Tavi centieni būt apsprātīgam ir tikpat nīkulīgi, kā tava lasītprasme. Vien ceru, ka vismaz podā esi trāpīgāks. :D

You don't have the right, O you don't have the right.

Beidzot Raupa lieliski tulkotajā Huana Rulfō „Līdzenumā liesmās” esmu nonācis līdz titulstāstam. Sagribējās dažas pasāžas noklausīties spāniski – iemetu aci torrentos, vai pirāti nepiedāvās audiōbībeli orižinālā, tak tukšais zieds. Joka pēc nočekoju Trubu – jēzīt, tur krietns pusducis vaŗjantu. Vispievilcīgāk izskatījās šis – https://www.youtube.com/watch?v=f78iBo5cAyU – kur bārzdainis ar suni lasa iz aumež nodriskāta sējumiņa. Tomēr klausīties izvēlējos citu. Lielākoties pirmā komentāra dēļ.



Soy lavaplatos, mi labor es bastante repetitiva y tediosa, asi que me he puesto a escuchar "El llano en llamas" de Juan Rulfo, estoy aqui parado, fregando, pero mi mente esta en sus mundos, visionando las historias que ahi ocurren.

Esmu trauku mazgātājs, mans darbs ir diezgan monotōns un nogurdinošs, tāpēc esmu sācis klausīties Huana Rulfo grāmatu „Līdzenums liesmās“; tā nu te stāvu, spodrinot traukus, bet mans prāts ir viņa radītajās pasaulēs, iztēlojoties tur notiekošo.

Rosin the bow 2.

You never fail.

In the night, total fucking darkness. In the night, marvel at the carcass.

Oriģinālais vistas sīpols.

Multidisciplinary Assessment Committee.