Piekasīšanās pie vārdiem.
Viens no ļoti retajiem gadījumiem, kad no visas sirds gribās nodoties latviešu nacionālajam sporta veidam ar nosaukumu "piekasīšanās pie vārdiem" ir tad, kad kaut kur izlasu vārdiņu "filozofija". Es piederu pie tās komandas, kas vienmēr saka un raksta "filosofija", lai gan pēdējā laikā izskatās, ka esam cietuši pārliecinošu sakāvi. Un tomēr būtu grūti nepiekrist, ka "filozofija" izklausās gluži tā pat kā "konzervatorija", "Zaulkrasti", "zeksīgs" un "abzolūti".
Un pie kuras kategorijas piederat jūs, ja tas vispār ir svarīgi?
Un pie kuras kategorijas piederat jūs, ja tas vispār ir svarīgi?
konkrēti filozofijas jautājumā - kādreiz teicu gan tā, gan tā, līdz tomēr izlēmu par labu 'filozofijai' aiz tam, ka tā tas mūsu valodā ir vēsturiski iegājies, noformēts fakultātes nosaukumā un lai nebūtu jāsaka arī 'mūsika' un 'fisika' (es gan mēdzu teikt un rakstīt arī 'zeminārs' un 'rādio', bet tas ir no citas operas).
rezumē - 'filosofiju' es tolerēju, taču principā tas man nedaudz atgādina 'Īslandi' un 'Nēderlandi' (tās gan nīstu un netolerēju ne mazliet).
Šķiet, kāreiz mācījos VFFā, kad bija modē sākt runāt "filosofiju" ar "s", neatceros, ko ar pasniedzējiem īsti spriedām, bet laikam jau tomēr bija, ka "z" nav galīgi neatbilstošs un nav ko cepties.
Un tiešām, ko tad ar fisiku un mūsiku?
Starp citu, ja "filosofija" vēl ir gana ok, tad "filosofs" savukārt man personiski šķebina.
Bet fiolosofija viennozīmīgi ir filosofija. man vienmēr licies, ka rakstīt ar z ir kaut kā rupji un nepareizi.
...
nejēdzīgākais "latviskojums" manuprāt ir Īslande
mums maģistrantūrā liela daļa pasniedzēju bija no Kanādas, ASV un Austrālijas un viņi gandrīz visi vienmēr "s" vietā teica "z"... lūk šāda zituācija...
es gan vienmeer saku to S burtinju! Kaut kaa dabiskaak un griekjiskaak! :)