11:16 pm
Sasodīts, bet es tomēr šovakar atkal domāju par to, cik ļoti man ir paveicies. Es brīnos, patiesi un līdz sirds dziļumiem. Jo man ir cilvēks, kas der man kā cimds ar roku, perfekti un silti, man ir cilvēks, ar kuru es ne tikai gribu, bet arī varu nodzīvot visu mūžu. Un man nav ne jausmas, kāpēc man tā ir veicies, man taču nekad neveicas loterijās, pat ja visas lozes ir pilnas, es vienalga izvilkšu tukšu, es zinu, un tāpēc pēc pāris izmēģinājumiem sensenos laikos vairs nekad neesmu pirkusi loterijas biļetes.
Jā, gadās, ka viņš ir riebīgs. Bet arī es neesmu nekāds apzeltīts cukura gabaliņš. Arī es mēdzu būt pretīga. Bet mēs vienkārši saderam kopā, man tā liekas. Mēs papildinam viens otru. mēs esam pieslīpēti viens otram no sākta gala un pieslīpējamies aizvien ciešāk. Es to sapratu, kad man bija 18. Un mēs apprecējāmies pēc sešu gadu kopdzīves. Nezinu, vai tā bija iemīlēšanās, nezinu, vai tā bija cieņa vai draudzība, un vēl kaut kas, kas lee pukstā izklausījās pēc nožēlojamas padošanās, bet tā noteikti bija mīlestība. Tieši mīlestība. Par ko nez kāpēc aizmirst vispār.
Un jā, es ticu, ka tas ir uz vienmēr. Es ticu, ka tas ir uz mūžiem un nekad nebeigsies. Es ticu, ka dzīvi var nodzīvot tīrrakstā, ka nav jāraksta un jāmet ārā simtiem melnrakstu, lai ko teiktu to rakstītāji, es ticu, ka pirmā reize var būt pēdējā un vienīgā, un ka viena mīlestība var piepildīt visu tavu mūžu. Es ticu, ka man ir neticami, neiedomājami, pilnīgi nepelnīti paveicies.
From: | murse |
Date: | May 8th, 2007 - 11:26 pm |
---|
| | | (Link) |
|
buča tev par jauko ierakstu :*
| From: | kini |
Date: | May 8th, 2007 - 11:39 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ar pirmo jau parasti liekas tā slideni. Tik tāpēc, ka pirmā...
Mani novērojumi liecina - ar kuru tad neliekas slideni...
| From: | kini |
Date: | May 8th, 2007 - 11:52 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu ja! un nav godīgi norakstīt pirmo tik tāpēc, ka pirmais. Vismaz tas nedrīkst būt vienīgais iemesls, jo neviens jau nav vainīgs, ka nav kauč simtais :)
From: | liu |
Date: | May 8th, 2007 - 11:44 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Prieks par tevi, vismaz kādam veicas, tikai nevajag sevi noniecināt! Tomēr ar pirmo reizi ir tā... riskanti, dzīve ir gara un vēl daudz kas var notikties, cilvēki mainās. Negribu piesaukt nelaimi, tāpēc vēlu Jums visu to labāko!
From: | king |
Date: | May 9th, 2007 - 12:00 am |
---|
| | | (Link) |
|
Nezinu, vai vispār ar kādu iespējams dzīvot kopā visu laiku zemapziņā stresojot un gaidot, kad nu pienāks kritiskais pagrieziena brīdis - tā jau vispār nekādu prieku, šķiet, no attiecībām nemūžam neizjust.
Bet šķiet, ka Tev ir izdevies iemīlēties ar sirdi, nevis prātu. Un, manuprāt, tas nenozīmē vienkārši rozā brilles vai stereotipiski apgarotu pasaules skatījumu uz kādu brīdi - drīzāk spēju pārkāpt pāri savam ego un prāta radītajām šaubām un tādējādi tikai iegūt no iemīlēšanas cilvēkā, kurš to novērtē un atbild Tev ar to pašu. Lucky you ;)
ai, tas ir tik baigi forši, ka tur nedalās nekā "pelnīti", "nepelnīti". Vienkārši.
:)
bet ja kaadam taa sajuuta ir ar otro vai tresho - vai tas ir slikti? ne jau ka cilveeki apzinaati rakstiitu melnrakstus - taa jau parasti nenotiek. un neesmu arii dzirdeejusi, ka kaads kaadu aizsuutiitu dillees taapeec vien, ka pirmais.
es arii pirmoreiz preceejos 'uz muuzhu', tas nebija nekaads melnraksts. gandriiz desmit gadi kopaa un taa, bet nu..sanaaca taa kaa sanaaca - man par lielu laimi. otrreiz precoties gan izvairiijos domaat taadaas kategorijaas kaa 'uz muuzhu', 'vieniigais', 'iistais', 'Teh 0ne' utt, tachu sajuuta ir taada. ne jau ka es tai neljautos, nee - vieniigi neuztveru to kaa garantu, kaa kaut ko akmenii iecirstu. tad jau redzees.
Nekas nenotiek tāpat vien :)
| From: | lee |
Date: | May 9th, 2007 - 08:58 am |
---|
| | | (Link) |
|
Vot es arī daudz vakar par šito domāju,shelly.
Un jā - Tev ir paveicies.
Mani laikam vajadzētu ierakstīt neveiksminieku kārtā.
Bet redzi - ja vienreiz, ja otrreiz, un ja part trešo reizi sajūta, ka ir īstais izplēn, Tu vairs neesi spējīgs saprast kāpēc tas tā. Kur ir problēma, un kam vispār vari vairs ticēt. Tieši tas mani pamudināja uzrakstīt to ko uzrakstīju. Un ar katru gadu kļūst arvien grūtāk un grūtāk kam noticēt, man tā vairs nekad nebūs kā 18 gados (ko Tu šeit piemini, un es šobrīd nelienu Tavā gultā)kad, ideāliem izzūdot, spēj pieslīpēties otram. Tad gribot negribot Tu sāc dzīvot ar apziņu, ka nekam vairs nevari ticēt.
Un vēl es gribēju pateikt, ka man tiešām prieks par cilvēkiem, kas precās, jo precēties - tas nav nekas slikts (un precības bija tikai pārdomu cēlonis). Nja, Skumji, ka tas viss aizgāja līdz rupjībām.
Lai Tev veicas! Tu esi to pelnījusi!
bet es piemēram tiku pāri..žopījos pati ar sevi un savām nelaimēm attiecībās ar vīriešiem, kuri mani nemīlēja, pameta,mocīja u.t.t...vopšhim pēc pilnas programmas...un tad vienkārši es sapratu, ka mēs visu saņemam pelnīti un ja man tā neveicas tad iemesls ir manī kaut kur...vienk..beidzot samierinājos ar sevi, iemīlēju, radu mieru un pašpietiekamību...un lūk..esmu sasodīti laimīgi precējusies ar vīrieti, kurš gatavs mani visu mūžu uz rokām nesāt..bet es zinu, ka tagad es viņu esmu pelnījusi:)
| From: | lee |
Date: | May 9th, 2007 - 10:04 am |
---|
| | | (Link) |
|
Savukārt es esmu dzirdējusi, ka nekad nevajag domāt, ka kaut kas notiek pelnīti vai par sodu kaut kam. NEVAJAG!
Bet par to problēmu sevī un sevis pieņemšanu & iemīlēšanu gan es Tev varu piekrist pa visiem 100
nu jā
es cenšos nedomāt, ka esmu savu vīru laimējusi.
nē es domāju, ka tas ir mana smaga darba augļi, uzlabojot savu karmu...
esmu pietiekami spēcīga, un laimīga, lai būtu kopā ar savu ideālo vīrieti:))
| From: | lee |
Date: | May 9th, 2007 - 10:10 am |
---|
| | | (Link) |
|
Oi nu! šitais skan labi, pavisam labi!!! :)
Lai jums forši!!!
tas arī ir labi:))))))))))))))
Nu, pirmkārt, laime vai paveikšanās nav nekādi objektīvie rādītāji. Kas vienam ir liela veiksme, citam ir absolūti garām, un labi, ka tā.
| From: | ld |
Date: | May 9th, 2007 - 09:13 am |
---|
| | | (Link) |
|
"Jo man ir cilvēks, kas der man kā cimds ar roku, perfekti un silti, man ir cilvēks, ar kuru es ne tikai gribu, bet arī varu nodzīvot visu mūžu. Un man nav ne jausmas, kāpēc man tā ir veicies, man taču nekad neveicas loterijās, pat ja visas lozes ir pilnas, es vienalga izvilkšu tukšu, es zinu, un tāpēc pēc pāris izmēģinājumiem sensenos laikos vairs nekad neesmu pirkusi loterijas biļetes.
Jā, gadās, ka viņš ir riebīgs. Bet arī es neesmu nekāds apzeltīts cukura gabaliņš. Arī es mēdzu būt pretīga. Bet mēs vienkārši saderam kopā"
shos vaardus, tieshi taadus, es saku arii par mums. un man vienmeer tad ir bail, ka man ir iedots pa daudz un kaads gribees atnjemt. mees vienkaarshi saderam kopaa un tas ir viss.
| From: | krii |
Date: | May 9th, 2007 - 09:22 am |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, jauki, ka Tev veicies!
Kaut gan vari ticēt, ka liela daļa no tiem, kam viss ir pilnīgi citādi, arī uzskata, ka viņiem veicies.:)
Un vispār - vai nav vienalga, ar kuru mēģinājumu atnāk tā laime? Un uz cik ilgu laiku...
Vēlu, lai tā būtu vienmēr. :) Laimīgi pāri ir nacionālā bagātība. :)
| From: | mass |
Date: | May 9th, 2007 - 12:48 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Spēcinoši, bļe!
Nu ja. Tā nepelnītās veiksmes sajūta ir biedējoša. Un nepazūd arī pēc daudziem gadiem. Jāsadzīvo :)
zini dažreiz, kad man tūliņ tūliņ nokārsies deguns, es uzskrienu taviem pukstiem un no tā paliek tā silti un labi (:
tas atgādina, ka tā notiek un ka tas ir iespējams