11:18 am - Šī nakts mūsmājās: Brazil vs Norway
Es gavilēju iekšēji un lieku bildi šeit, jo mājās par to runāt nevaru. Nabaga Lauva ir Brazīlijas fans.
Mēģinu sev iestāstīt, ka ar mani viss kārtībā. Es vienkārši esmu bruņurupucis zaķu pasaulē. Vismaz, ja runājam par attiecībām. Jā, man jau, protams, arī gribētos "I na łące jak królik brykać"*, citējot Poļu govi**, a bet nesanāks. Labākais, ko es varu darīt - uzvesties atbilstoši un pieņemt sevi. Ommm.
*"un pa pļavu kā trusim lēkāt"
**Cypis - Wjedzie biały węgorz
Ko es šogad darīju pirmo reizi - centos uzvilkt ofisa bikses pa virsu pidžamas biksēm. Bija pieci no rīta un mana kārta ielaist darbiņā mūsu pārcentīgos logu atjaunošanas meistarus.
Mans pēdēja laika "vainīgais prieciņš" ir ķīniešu horoskopi. Tā nu pēc 2 stunda garas dzīvokļu īpašnieku sapulces, kurā neizdevās nobalsot ne par vienu no dienaskārtībā iekļautajiem jautājumiem, jo viens wannabe jurists lakkurpēs nepārtraukti piesauca neesošus likuma pantus vai vienkārši apvainoja visus klātesošos, man taisni vai gribējās pieiet viņam klāt, paraustīt aiz piedurknes un pačukstēt:
- Vjačeslav, vai Jūs esat gailis arī pēc horoskopa, vai tikai pēc rakstura?
Piepeši iedomājos, ka tie cilvēki, kuru manā dzīvē vairs nav, kuri ir izvēlējusies aiziet, fiziski, virtuāli vai emocionāli, patiesībā ir pazaudējuši mani, un tas ir viņu zaudējums. Reāls zaudējums, un viņiem ar to ir jādzīvo.
Es zinu, ka šāda pašpārliecinātība man uznāk ļoti, ļoti reti un tikai uz īsu brīdi. Dīvaina sajūta.
Kā var vienas un tās pašas šortas krist nost, spēlējot futbolu, un griezties vēderā, sēžot dīvānā?
Kā pateikt, ka esi ļoti, ļoti noguris?
Tu piezvani pārtikas piegādei, lai pasūdzētos, ka tev nav piegādāta maize un kaķu konservi, pēc viņu ieteikuma aizsūti viņiem e-pastu ar saviem bankas datiem naudas atgriešanai, aizej uz veikalu, nopērc jaunu, nesamērīgi dārgu kaķbarību un, protams, klaipu maizes, atnāc mājās, ieej virtuvē un ieraugi pārtikas piegādes maisu. Uz grīdas.
Tu esi aizmirsis to izkrāmēt.
Jā, jā, tu uzreiz zini, kas tur ir iekšā.
Tomēr drošības pēc pārbaudi.
Whiskas un Borodinas maize. Protams.
Un tikko dzīvs tu celies kājās un velcies pie datora, lai rakstītu atvainošanās vēstuli, ka noticis pārpratums, produkti ir atvesti, paldies, lūdzu, lūdzu, paldies, atmaksu nevajag.
Izdzeršu glāzi piena un iešu gulēt.
Rīt beidzamā darbadiena pirms 3 nedēļu atvaļinājuma.
Kad esmu pieaugusi, beidzot saprotu teicienu par vienām durvīm, kas atveras, kad otras aizveras. Tās vienas durvis pieder trauku mašīnai un otras - veļas mazgājamai mašīnai, un es tās virinu uz riņķi vien, uz riņķi vien...
Poll #21753 Dress Code
Open to: All, results viewable to: All
Ko man labāk ņemt līdzi uz Amsterdamu?
Vakar pirms gulētiešanas ieziedu savas vecās, labās, vienīgās baltās botes ar Vanish bagātīgā daudzumā. Un aizmirsu nospiest "start" veļasmašīnai...
Šorīt atcerējos.
Tagad turu īkšķīšus, lai botes neizjūk pavisam. Mums taču kopā bija jābrauc uz Amsterdamu! Jau pirmdien!
Labprāt iegādātos kaķu barību ar Krakovas desas garšu. Bīnei šī gaļas izstrādājuma smarža totāli liek zaudē prātu.
Mani jau ilgus gadus bija mulsinājis izteiciens "mezglaini ceļgali". Šodien beidzot sapratu, ka tie ir vienkārši kaulaini ceļgali.
Šorīt nejauši iemetu savu milzīgo darba atsēgu saišķi krūzā ar ļoti karstu tēju.
Labi, ka krūzē bija arī karotīte, ar ko izķeksēt atslēgas ārā no tējas. Citādak dabūtu sēdēt gaitenī, ldz tēja atdzistu.
Ja vēl kāds apmeklētājs vai apmeklētāja, ienākot darbiņā, sveiciena vietā man jautās: "Vai, bet kur tad Jūsu kolēģis - vīrietis?" es sākšu kauties. Vai apjautāšos, vai vņiem tiešām tiešām nepieciešams speciālsists, kas čurā stāvus.
Internets mani šodien aplaimoja ar rakstu par dīvainākajiem priekšmetiem, ko slaveni cilvēki ir vēlējušies ņemt sev līdzi kapā. Piemēram, Maikls Džeksons gribējis, lai viņu apglabā baltos cimdos, pērlēs un saulesbrillēs.
Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst.
Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres".
Šodien gāju pa ielu, muti atplētusi, un grozīju galvu uz visām pusēm. Jo man ir jaunās brilles un es beidzot redzu!
It kā mīnusiņi maziņi, bet starpība - milzīga...
Vakar gāju uz Rīgas Policijas Austrumu iecirkni. Jo Lauvam decembrī pazuda telefons. Aprīļa vidū tas mistiski atradās un tā nu es ka Lauvas likumiskais aizgādnis varēju doties tam pakaļ.
Starp citu - turiet telefona vāciņā čeku ar savu vārdu. Vai bibliotēkas karti. Tieši tā Policija sazīmēja, ka atradies Lauvas telefons - pēc viņa soda čeka bibliotēkā par kavētu grāmatas nodošanas termiņu.
Pats pasākums bija īss un patīkams, laipns policists (ar īstu ieroča uzkabi!) nodiktēja visu, kas jāraksta uz lapas, un izsniedza pazudušo priekšmetu.
Bet ko es gribēju pierakstīt šeit, bez diktēšanas - pa to īso laiciņu, kamēr es grozījos uzgaidāmajā telpā, tur ienāca trīs citi apmeklētāji. Vīrietis ar maisiņu, ko viņš vēlējās atdot konkrētam policistam (pēc visa spriežot, patronu čaulītes), nekaitīga paskata bārdainis, kam policiste skaidroja viņam piešķirto tuvošanās aizliegumu un iespējas to pārsūdzēt, un jauna, tumsnēja sieviete, kas no lapiņas nolasīja, ka vēlas rakstīt iesniegumu par bērn tēva vardarbību pret bērniem. Cik saprotu, no lapiņas viņa lasīja tāpēc, ka praktiski nerunāja latviski. Man taisni gribējās viņu apskaut un teikt, ka viss būs labi, ka viņai viss izdosies. Un vēlme ar kādu sarunāties krieviski man pēdējos gados uznāk ļoti reti.
Vai kādam pēdējā laikā ir izdevies tikt pie maksas jūzera? Kā?
Navigate: (Previous 20 Entries)
7 (43.8%)