11:30 pm
loin d'etre originelles, nos racines sont devant nous
vakar atgriezos no neliela izbrauciena Rumānijā, un, cik labi, ka man ir bail lidot, un ka es jau biju salējusi puncītī vīnu, jo nolaižoties un esot jau gandrīz virs koku galotnēm, tā iepūta, ka kapteinis izlēma nenolaisties un mēs uzlidojām gandrīz stāvus atpakaļ augšā. tad bija minūtes desmit, kad domājām, vai nu uz Kauņu vai Tallinu tagad? beigās atkal mēģinājām un laimīgi nolaidāmies.
pirmo reizi šitā man.
par Rumāniju - nuuuuuu, viņa tomēr dzīvo vēl vismaz 20 gadus atpakaļ. netīrība, nekoptība, nevīžība, nemīlība, utt. // pirtīs dvieli zem dibeniem neviens neliek, ja pat uzraugi īpaši piesaka :)
mazie vācu ciematiņi Transilvānijā kā končiņas.
pilis smukas.
bukarestes bāri garšīgi.
bet nu atgriezties negribu.
soriit kaut kas nebijis: biju sporta zaale 7os no riita, tiesi 7:03 nopikstinaju karti
iemesls: pamodos 4.30 trauksmee un tad jedzigakais bija celties, parosities un braukt uz sporta zali
ko atklaju : 7os ir pilns ar cilvekiem - pilns !!! nebija kur masinu nolikt. Baseinaa neviena briva celinja!
bet ari loti omuliga noskanja : pasaule var sabrukt, mes te sportojam
Rezultataa jau pirms 9 biju darbaa un apnemigi dauzu klaviaturu.
Neko, parak daudz lietu vienlaicigi (sovakar 7os videozvans ar muzikjiem ! jaatgriez kleitas citadi bus par veelu! utt + 6 steidzami punkti to-do listee + svars stav uz vietas, kaut kas jadara, kaut kas jadara ! )
ar meitu pec ilga laika vakar bija whatsap saruna - bet ne par sapigiem jautajumiem, tikai par kaazu logistiku - kur kas kaa, ta kaa - it kaa ja progress bet tads trausls un jaa bez lielas sirsnibas, nu neko, vismaz kaut kads progress
Oranžais mērkaķis tiktāl salaidīs dirsā US iekšpolitiku/ekonomiku, ka nāksies, gluži kā Pfefelam Džonsonam, koncentrēties uz panākumiem ārējā. Miera, sranijs, balodis Ukrainā, vanags Irānā ar sauszemes operāciju Jemenā, un viss pārējais, ko savāktais stulbeņu un konspirologu bars ieteiks. What a time to be alive.
Uzrakstīju galvenajā biblenē iesniegumu, tiku iepazīstināta ar kolēģēm, kuras satikšu reizi mēnesī "metodiskajā dienā".
Aizgāju uz humpalām.
Iztērēti 25 eiro:
- 2 gab. bikses man - mīkstas puslina trennuškas un elastīgas lietišķa iespaida bikses uz gumijas (man ir aizdomas, ka tās vispār ir aktivitāšu bikses);
- 1 gab. mīksta džinsa kargo bikses P;
- 4 gab. mīkstas kokvilnas nelietišķi garpiedurkņu krekli;
- 1 gab. īss viduklī savilkts topiņš;
- 1 gab. josta ar kniedēm P.
Agrā pēcpusdienā aizgāju uz vietējo bibleni izrunāt praktisko pusi, tur precizēt darbalaiku, dreskodu.
Dreskods, kā jau zināju - brīvs. Galvenais, lai nav piedauzīgs vai aizvainojošs. Pie grāmatu izsniegšanas/saņemšanas lielākoties strādājošā kolēģe šodien bija tak laikam trenuškās un lielizmēra baikas džemperī.
Tā, lūk, no nākamās pirmdienas būšu blibloteikāre.
(Jau pirmajā dienā ir kaut kāda nodarbība bērniem.)
Vispār man ir pamatīga aizdoma, ka pēc 2 nostrādātām nedēļām man iestāsies panik mode un gribēsies no laivas lēkt ārā. Šoreiz gan es to nevaru darīt!!! Been there, done that...
Vienu nakti redzēju sapnī, ka es esmu kaut kādā milzīgā sanatorijā - un tur bija kāda ļoti maza auguma jauna meitene, kurai vajadzēja nokļūt uz desmito stāvu. Tā nu mēs aizgājām uz liftu, tas atradās tādā režģotā metāla šahtā. Bet izrādījās, ka lifts ir tik mazs, ka man ar kaut kādiem ratiņiem, kurus es stūmu - tur vairs nepietiek vietas. Un tad tā meitene iegāja liftā viena pati. Lifts sāka braukt augšup. Un tad es ievēroju, ka no dažādiem stāviem cilvēki lec un pieķeras pie tā lifta malas, lai ātrāk tiktu augšā. Tā nu bija tas skats - uz augšu braucošs lifts, pie kura pieķērušies cilvēki - vīrietis uzvalkā un ar portfeli vienā rokā, klasiskā gaiši rozā kleitā tērpta sievete augstpapēžu kurpēs un elegantu frizūru. Tad vēl kāds biroja darbinieks, kas savukārt jau bija pieķēries pie kāda cita vīrieša kājas. Tā frīkaini.
vai jums arī ir istabas augi, kurus jūs neprātīgi mīlat, un tādi, ar kuriem piedzīvojat avoidant izjūtas, un arī tādi vairāk kā partneri, kurus aprūpējat bez liekas sentimentalitātes
I mean, man bērnu nav, un šis ir pilnīgs tabū temats, bet es pilnīgi saprotu (?), kā vienu bērnu var mīlēt vairāk (?)
nosaucu vienu savu istabas augu par Lakšmī un dedzinu sarkanu baznīcas svecīti spožā zelta svečturītī
Taisām jaunu izrādi par pusaudzību 2000tajos gados. Kārtoju visu info, ko dzirdēju no komandas.
Svarīgi fenomeni:
- Pirts pasākumi
- Cita uzvedība, ja vecāki strādā skolā vai ir labi pazīstami
- Čufanīšana
- Dažādi veidi, kā izvairīties no vecākiem, shēmošana, drēbju slēpšana kaut kur ārā
Vecums ir tad, kad tu veikalā šausmīgi sakārojies saldējuma, izvēlies tādu kraukšķīgā vafeles konusiņā ar riekstiem un šokolādi, un vēl balzāma pildījumu, pārnes mājās, ieliec saldētavā un aizmirsti uz diviem mēnešiem.
Dārzeņu pankūkas ir atbilde. Lielisks balanss starp neveselīgs un guilt free. Vēl mazāk ēst es arī nevaru un diezvai ir jēga - menopauze manu svaru nostabilizēs pēc sava prāta. Man pat nav īsti problēmas ar 10kg lieka svara - es izskatos labi, es tikai esmu diezgan dusmīga, ka man daļa drēbju, kas derēja 20 gadus, vairs neder.
vakar sporta zālē sirsnīgi pacilāju, šodien izsijāju padsmit ķerras melnzemes un tagad, lūdzu, iesveriet man arī brīvdienas!
Ko tieši es nesaprotu - ja cilvēks grib skriet pa mežu 40km, viņš to var darīt jebkad, jebkur nemaksājot dalībmaksu. Maratoni ir priekš izrādīšanās.
"Es priecājos, ka neesmu viens no tiem saķemmētajiem, pelēkos uzvalkos tērptajiem tipiem ar kofertrolleju ar kuriem ir pilnas lidostas un kuru ceļojumi ir tikpat bezjēdzīgi kā no Eiropas uz Ameriku vestais minerālūdens. Lai arī neesmu labāks kā viņi (seriously - kā labāks var būt kāds, kurš nevar izturēt laikaposmu starp diviem reisiem, kuros dod alkoholu par brīvu, nenopērkot pudeli pārcenota Saugvinon lidostā) tomēr jūtos pārāks... Briesmīgs kontrasts starp to, cik maksā pelēkuzvalkoto vīru krekli un kaklasaites, un kādus sūdus tie izmanto kā datorus...Tu esi bijis lidostās pārāk daudz, ja uzreiz pamani jaunu ēstūzi vai veikalu."
Tas būtu visai savādi, ja viens no pēdējā laikā aktīvākajiem Cibas stabilajiem ģēnijiem, kurš regulāri tiek pieķerts tēmu, par kurām raksta, nepārzināšanā (kas gan netraucē viņam kā slinkam studentam turpināt kāpt uz tiem pašiem grābekļiem) un regulāri čīkst par nepareizi domājošajiem, spētu to pats saprast.
Mani sapņi pēdējā laikā ir tik interesanti, ka neredzu nekādas vajadzības darīt ko citu. Uzmostos tikai, lai paklausītos, kas jauns septiņdesmito gadu rokmūzikā.
Navigate: (Previous 20 Friends)