lokāls Veldze izmeta Buša Hārtshorna cimdu. Varbūt kādam ir otrs Rains alta puffer dūrainis? (nopirktu)
https://modivo.lv/p/rains-cimdi-alta-pu
Šodien uz bērēm. Nomirusi Marijas tante - vienīgā, kas bija palikuši no tēta brāļiem un māsām. Un vakar bija bēres tēta brālēnam Pēterim.
o, izmeta sponsorēto reklāmu par Holandes maģ. trifelēm, kuras nu ir legālas visā EU.
manai cibai pirms 10 dienām apritēja 20 gadi.
ejtunost... puse manas dzīves!
Lai iet mazliet statistikas:
šo cibu neesmu dzēsusi ne reizes. ir dažas paralēlās, par kurām esmu aizmirsusi un neesmu lietojusi gadiem.
paliku zem atslēgas, kad reiz Takā pie bāra kāds nepazīstams vīrietis man sāka atstāstīt tās saturu.
mana ciba ir vecāka par manu meitu. šeit zem atslēgas kaut kur jābūt pierakstītam manam dzemdību stāstam (toreiz cāļa marta grupā tā darīja, es iekopēju arī šeit un labi, ka tā).
cibā es atradu vīru
cibā es atradu (tagadējo) darbu
apmeklētās cibas ballītes - neskaitāmas
mazliet ilgojos pēc aktīvās vecās cibas, bet tāda laikam ir soc.tīklu realitāte, ka tiem ir uzplaukumi un norieti.
nu tad, par tiem nākamjiem 20, kā sak'!
velobraucēju uz Mežaparka celiņa tik pat cik pienenīšu tā malās
Šogad aprīlī varu teikt to pašu, ko pag. g. un principā par tieši to pašu lietu.
Pozitīvais aspekts - ka esmu mācījusies no kļūdām un tamdēļ šogad tas vairs nav tik tīri besīgi.
Šovakar uzzināju, ka nomirusi tēta māsa Marija un tēta brālēns. :( Divas bēres. Tikšu gan laikam tikai uz vienām.
te nu viņa ir, bisīte
gadījās man šodien ceļā
( ... tālāk ... )
"vairāki simti kilogramu svaigi gatavota ēdiena, ko neviens neēd" - man vēstījumi vienmēr atnāk precīzos teikumos, kur svarīgs ir katrs vārds. šo teikumu es šonakt dzirdēju ļoti daudz reižu.
to ēdienu gatavojām mēs kopā ar darbabiedriem, tie bija tādi kā rīsi ar pesto un citiem zaļumiem, un, tā kā neviens to negribēja ēst, mēs to klājām uz grīdas vienā no izstāžu telpām, līdzīgi kā suši. izlīdzinādami ar logu tīrītājiem garos kātos
hei mazā, viss ir draza, bet es tev došu acis saredzēt skaisto,
sacīja magdalēna
cik ātri tie bērni aug jeb, domājot par nākamo ģimenes ceļojumu, kā pirmo atvērām mācību gada kalendāru.
// man likās, ka pirmklasniekiem ir divi papildus brīvlaiki, bet tikai viens un tas pats ziemas vidū. skumji.
atbraucu no nednogales Viļņā. jā, protams, skaisti, bet mums arī ir skaisti.
viļņa ir ļoti dzīvīga, ļoti, bet arī dārga.
tur viss zied, un cik labi, ka mums vēl viss tikai ziedēs.
abi bijām slimi, tā bija likteņa ļaunprātība - pirmajā aizmukšanā bez bērniem būt ar slikten sliktu pašsajūtu. (nākamais get-away laikam novembrī, tādi mums tie grafiki)
nostaigājām svētdien 10km gar Neri.
un jaunā Sapiegu pils burvīga.
brauciet uz viļņu, vilciens ir lielisks.
man ir aizdomas, ka cilvēki, kas dzimuši šajā gadsimtā, nelieto tik arhaisku izstrādājumu kā epasts (vai nezina, ka ar to var ne tikai ielogoties, bet to veci cilvēki izmanto arī oficiālai saziņai)
Es zinu, ka man jau ir 40 un būtu jāuzvedās kā pieaugušam cilvēkam, bet kurš bija tas boss, kurš izdomāja noteikumu, ka pieaugušiem cilvēkiem ir obligāti jāgrib pieteikties uz vietām zvanot pa telefonu? Kategoriski nē!
Māksā par degvielu, neizkāpjot no automašīnas. Ievadi sūkņa numuru, lai sāktu degvielas uzpildīšanu.
Hm... Dārgie komunikāciju speciālisti, kopīraiteri un UX speciālisti, kā tieši jūs šo iztēlojaties, kā degviela nonāk bākā?
Navigate: (Previous 20 Friends)