Friends
(Recent Entries)
(Archive)
(Friends)
(User Info)
Jul. 26th, 2026
Jul. 25th, 2026
06:32 pm
Šodien viena sēdēju kafejnīcā, kas pretī Operai, ēdu savas dzimšanas dienas kūciņu, kad pēkšņi pie blakus galdiņa esošā sieviete mani uzrunāja, sakot, kā viņai kaut kas noticis (kaut kas apzagts un viņa atbraukuši uz Rīgu, nevarēju saprast, jo runāja klusi). Un tad viņa man prasa, vai es viņai nevarētu nopirkt kādu kafiju vai bulciņu.
Es pateicu nē un ieteicu, ja viņa grib ēst, iet uz dzīvības ēdiens, kur es mēdzu ziedot naudu. Karmu es, manuprāt, nesabojāju, jo viņai varēja būt kāda otrās vai trešās pakāpes aptaukošanās.
Veca viņa arī nebija, domāju, ka gadus 10 jaunāka par mani.
Man laikam kļuvusi salta sirds kā Dagnijai. Kaut gan es laikam arī agrāk šādā gadījumā neko nepirktu.
Jul. 24th, 2026
10:20 pm
Sāku saprast, kāpēc cilvēki piemin gadadienas.
Ir ļoti neomulīgi aptvert, ka pirms gada, lūk, bija tā diena, kad Annuška jau bija izlējusi eļļu, bet es neko vēl nenojautu.
Un rīt būs tā, kad tramvajs jau ripoja, bet es neapjēdzu, kas notiek. Un man nebija ne jausmas, kāda katastrofa tikko ir iestājusies.
Jul. 21st, 2026
07:22 pm
Nez, šis stāsts bez lielas bravūras, tāds savādāks. Nu jau kā gadus 15 neesmu iekūlies situācijās, kad būtu kāds pielietojis fizisku spēku pret mani vai es pret kādu, kur iepriekš tas nebūtu norunāts.
Svētdien futbola spēles priekšvakarā 17os vakarā, lai visi saprastu, ka ir ļoti gaišs, devos nopirkt dažus alus, lai finālspēle būtu baudāmāka un acu priekšā notika ļoti savdabīgs incidents. Man pie mājas apļveida krustojumā, tuvāk izejai stāv pelēks BMW automobīlis, aiz viņa auto marku neievēroju, iespējams Toyota vai Skoda ar taksista uzlīmēm. Pēkšņi no tā takša auto izlec kungs gados, skaļi aurēdams dodās BMW virzienā un rauj otras mašīnas durvis vaļā - šajā brīdī es domāju, ka incidents beigsies, ka abi viens otram paraustīs drēbes un tad jau izkliegušies dosies tālāk. No BMW izkāpa spēcīgas miesas būves čalis un atbildēja uz durvju raušanu ar ļoti labi nostādītu sitienu, kas apmaldījušos kungu nolika uz asfalta vienā sitienā. Kungs piezemējās ar pakausi uz asfalta un neizrādīja vairs dzīvības pazīmes.
Šajā brīdī man radās jautājums, kā es šeit iepinos!? Nenormālas bailes, ko darīt, bet es vienkārši turpināju doties veikala virzienā..
09:55 am
Man parasti negaršo kolēģu atnestās kūkas dzimšanas dienas svinībās. Vakardiena arī nebija izņēmums. Ieraudzīju kūku "Pārsla" un jau nopriecājos, ka šoreiz nebūs tik traki, būs ēdama, bet kas to deva. Šajā Pārslā sazin kāpēc bija ielikti ļoti saldas želejas gabaliņi. Eh. Un vēl katrā tādā kūkas gabalā taču vesels lērums kaloriju.
Man jau arī drīz vajadzēs izdomāt, ko šoreiz nest kolēģiem uz savu dzimšanas dienu. Domāju, ka varbūt nopirkt vairākas kastītes ar mazajām Cielaviņām. Tievēšani tā ir viena no labākajām kūciņām - mazajā ir ap 100 kalorijām un pat jau pēc vienas ir sajūta, ka tiešām esi apēdis našķi un kārais zobs ir apmierināts. Varbūt vēl uztaisīt mājās lavaša rullīšus ar lasi. Mēs tajā dienā darbā būsim tikai trīs no mūsu nodaļas.
Jul. 20th, 2026
11:06 am
Savu pirmo dienasgrāmatas ierakstu es uzrakstīju tad, kad man apritēja 13 gadi.
Atceros, ka dažas dienas pirms tam es kopā ar mūsu kaimiņu mazbērniem tusēju uz viņu mājas lieveņa pavēnī un mēs runājām par dāvanām. Un tad viņu mazdēls pajautāja, vai es priecātos, ja es saņemtu kā dāvanu naudu. Uz ko es atbildēju, ka jā, tas būtu forši.
Bet Visums jau nebūtu Visums, ja viņš neizdomātu pārbaudīt, vai Missalise tiešām vienmēr tā domās. Nu, lūk, pienāca mana dzimšanas diena - 25.jūlijs un mani vecāki man uzdāvināja tam laikam ļoti lielu naudas summu - 5 latus (tie bija 1000 Repša rubļi).
Es, protams, biju priecīga un mums ar mammu bija pat vesels plāns - aizbraukt uz dzimto mazpilsētu un visu ko foršu pasākt.
No paša rīta mēs aizbraucām uz baznīcu, lai savu jauno dzīves gadu sāktu ar Dieva svētību. Bet astoņos, kad parasti ir dievkalpojums, tas nenotika, jo izrādījās, ka mācītājs ir aizbraucis kaut kādās darīšanās. Nu, neko, aizbraucām mājās.
Pēc tam braucām vēlreiz uz mazpilsētu ap kādiem vienpadsmitiem. Es gribēju nopirkt sev vasaras cepuri ar platām malām. Aizgājām uz universālveikalu, bet izrādījās, ka tā nodaļa, kur pārdod cepures, uz kaut kādu laiku ir slēgta. Mamma tad nopirka kaut kādu gaiši lillā audumu kleitai un mēs aizgājām uz ateljē - lai man uzšuj kleitu. Bet viņi pajautāja tādu summu, par kuru mamma pateica, ka tā neesot adekvāta un tā mēs aizgājām projām. Tad mēs nopirkām svētku kliņģeri, ko pārdevēja ielika tādā caurspīdīgā plastmasas maisiņā, pēc tam aizgājām uz ateljē un mani nofotografēja trim bildēm (kā izrādījās vēlāk, viena - tā, kur es bildējos pilnā augumā, fotogrāfam nesanāca). Pēc tam mamma ierosināja aiziet uz adītavu, lai pasūtītu man jaciņu. Aizgājām, bet izrādījās, ka vasarā adītava nestrādā. Un tā nu mēs pēc tam braucām mājās.
Bet tieši pirms mājām pēkšņi saplīsa tas plastmasas maisiņš un mans kliņģeris nokrita zemē. Bet vēlāk, kad es gribēju pabraukāties ar riteni, man pēkšņi uzklupa kaimiņu suns, es nobijos un nokritu no riteņa. Turklāt visai neveiksmīgi, uzdauzot sev zilumu.
Bet no tās violetās drēbes man pēc gadiem trim tomēr uzšuva kleitu. Taču vienmēr, kad man tā bija mugurā, viss gāja kaut kā šķērsām un greizi. Tāpēc es pēc kādām trīs reizēm pārstāju to vilkt un tā nu tā arī nostāvēja skapī.
Bet es kaut kā neapzināti sāku šķirot savas drēbes veiksmīgajās, neveiksmīgajās un neitrālajās. Un jaunas drēbes, kurās vairākas reizes pēc kārtas nav bijusi sevišķi veiksmīga diena, kaut kā ilgstoši karinās skapī bez pielietojuma, kamēr citas velku teju katru nedēļu.
Jul. 19th, 2026
08:01 am
Šodien mamma piezvana un saka, ka šodien 11 jau braukšot mums uz māju no Rīgas tie līguma parakstītāji. Brālis uz maniem komentāriem par to līgumu arī neko neatbildēja. Lūdzu, lai atsūta īsto līgumu izlasīt pirms parakstīšanas.
Jul. 17th, 2026
10:17 am
Vai ir kādi ieteikumi, kas jāredz/jāapēd Cīrihē vai tās netalumā?
Jul. 14th, 2026
01:06 pm
No reklāmas feisbukā: “Tu vaino kurpes. Bet problēma parasti ir tavas zeķes.”
Jul. 13th, 2026
08:08 pm
Pamazām tuvojos finālam. Palikuši daži privāti ieraksti, kurus pagaidām nezinu, kur nolikt, izmest negribētos. Pārējais noarhivēts un izdzēsts. Viens interesants laika posms ir aizgājis. Tas, ka biju daļa no Cibas, ir fantastiski. Paldies visiem, kuru draugu listēs es esmu vai biju. Īpašs paldies Gorgonai, pateicoties viņas ielūgumam es te iekļuvu (jā, tas bija tajos senajos laikos, kad citādi nevarēja). Konts vēl būs, bet ierakstu gan vairs nē.
12:40 pm
"just because you don't give up doesn't mean you will make it" // ok bro