Nezinu, vai vispār ar kādu iespējams dzīvot kopā visu laiku zemapziņā stresojot un gaidot, kad nu pienāks kritiskais pagrieziena brīdis - tā jau vispār nekādu prieku, šķiet, no attiecībām nemūžam neizjust.
Bet šķiet, ka Tev ir izdevies iemīlēties ar sirdi, nevis prātu. Un, manuprāt, tas nenozīmē vienkārši rozā brilles vai stereotipiski apgarotu pasaules skatījumu uz kādu brīdi - drīzāk spēju pārkāpt pāri savam ego un prāta radītajām šaubām un tādējādi tikai iegūt no iemīlēšanas cilvēkā, kurš to novērtē un atbild Tev ar to pašu. Lucky you ;)