Vot es arī daudz vakar par šito domāju,shelly.
Un jā - Tev ir paveicies.
Mani laikam vajadzētu ierakstīt neveiksminieku kārtā.
Bet redzi - ja vienreiz, ja otrreiz, un ja part trešo reizi sajūta, ka ir īstais izplēn, Tu vairs neesi spējīgs saprast kāpēc tas tā. Kur ir problēma, un kam vispār vari vairs ticēt. Tieši tas mani pamudināja uzrakstīt to ko uzrakstīju. Un ar katru gadu kļūst arvien grūtāk un grūtāk kam noticēt, man tā vairs nekad nebūs kā 18 gados (ko Tu šeit piemini, un es šobrīd nelienu Tavā gultā)kad, ideāliem izzūdot, spēj pieslīpēties otram. Tad gribot negribot Tu sāc dzīvot ar apziņu, ka nekam vairs nevari ticēt.
Un vēl es gribēju pateikt, ka man tiešām prieks par cilvēkiem, kas precās, jo precēties - tas nav nekas slikts (un precības bija tikai pārdomu cēlonis). Nja, Skumji, ka tas viss aizgāja līdz rupjībām.
Lai Tev veicas! Tu esi to pelnījusi!