Shelly -

bet es piemēram tiku pāri..žopījos pati ar sevi un savām nelaimēm attiecībās ar vīriešiem, kuri mani nemīlēja, pameta,mocīja u.t.t...vopšhim pēc pilnas programmas...un tad vienkārši es sapratu, ka mēs visu saņemam pelnīti un ja man tā neveicas tad iemesls ir manī kaut kur...vienk..beidzot samierinājos ar sevi, iemīlēju, radu mieru un pašpietiekamību...un lūk..esmu sasodīti laimīgi precējusies ar vīrieti, kurš gatavs mani visu mūžu uz rokām nesāt..bet es zinu, ka tagad es viņu esmu pelnījusi:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Savukārt es esmu dzirdējusi, ka nekad nevajag domāt, ka kaut kas notiek pelnīti vai par sodu kaut kam. NEVAJAG!
Bet par to problēmu sevī un sevis pieņemšanu & iemīlēšanu gan es Tev varu piekrist pa visiem 100

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā
es cenšos nedomāt, ka esmu savu vīru laimējusi.
nē es domāju, ka tas ir mana smaga darba augļi, uzlabojot savu karmu...
esmu pietiekami spēcīga, un laimīga, lai būtu kopā ar savu ideālo vīrieti:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oi nu! šitais skan labi, pavisam labi!!! :)
Lai jums forši!!!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas arī ir labi:))))))))))))))

(Reply to this) (Parent)