par honorāriem
Izlasīju diana pēdējo ierakstu par rakstu darbiem un atlīdzību par tiem, komīšus ar izlasīju. 600LVL, par šādu naudu pat rīta pirdienu neviens nelaiž, kur nu vēl grāmatu rakstīt. Briesmas! Tad nogājis uzpīpēt šo domu pārcilāju vēlreiz.
Pirmais jautājums kas uzprasās uz teja komentāriem ir, kāpēc Tev, ja Tu esi kaut ko sarakstījis ir jāiet un jādiedelē 300, 600, 1000 vai 4000 LVL kaut kādam izdevējam?
Tad ietinies zilajā dūmu virpulī prātoju, kā rīkotos es, ja sekotu mako ieteikumam par "Raspizģaja piedzīvojumiem". Principā pati doma jau ir absurda, jo neviens sevi cienošs tādu sūdu nelasītu, tajā pašā laikā pieredze rāda, ka cilvēkiem ir iespējams piespiest pirkt lietas ko viņiem nemaz nevajag. Arī tādu sūdu kā manus sviesta cibas vāvuļojumus.
Tātad, ko mēs daram, apkopojam visu kas ir sadzejots laikā no 2003-2008, kontenta selekcija, teksta korektūra, labojumi, bla bla bla, piedzejo klāt vēl kādus pāris maucīgus stāstiņus, lai viss kopums iegūtu tādu mēreni nerātnu noskaņu. Tātad, finālā mums ir word.doc ar mēreni sviestainu kontentu.
Tad mēs dodamies uz tipeni, saliekam visu kontentu lapās, aprēķinam vēlamo lapu biezumu, fontus, atstarpes, iegūstam lapu skaitu. Vienojamies par vākiem, to dizainu. Nu dizains izmaksātu ap 200 LVL, uzliktu tur stilizētu jenota karikatūru, pariental advisory vai kaut ko līdzīgu helsvarningam uz cigaretēm. Jo ja uz grāmatas būs rakstīts, ka līdz 18 neiesakām, tad to pirks divreiz vairāk un it īpaši tie, kuriem šie astoņpadsmit vēl nava. Vienojamies par mīkstajiem vākiem, pieņemsim 200 gr. papīra, CMYK drukas kvalitāte, bez nekādiem tur pantoņiem. Tātad, vienā tipenē bliežam lapas, otrajā vākus, tad kaut kādā cehā Ķengaragā tas tiek salīmēts kopā un voila! grāmata gatava. Pašizmaksa 200lpp skricelējumam varētu būt ap 0,8LVL/ex atkarībā no tirāžas. Pieņemsim tirāža - 4000 gb. Tātad, 4000 x 0,8 = 3200LVL tā raupju ņemot, pārrēķinam uz 7000 pa 0,6LVL = 4200LVL. Ļoti labi. Tātad, aktuālā investīcija tik tālu- korektūra, labojumi, gramatika ~ 300LVL + 200LVL vāka dizains +100 LVL salikšana + 4200LVL druka = 4800LVL.
OK, vēl pirms grāmatas drukāšanas apstaigājam grāmatnīcas. Es ahotno verju iespējamam mītam par izdevēju un tirgotāju sazvērestību, kur tādai izdevniecībai ir labāks plauktiņš, pozīcija, nu karoč labāks merčendaizings nekā citai. Lai būtu. Pieņemsim, ka grāmatnīca ņem to sūdu uz realizāciju par 30% komisijas no izdevēja noteiktās cenas. Vai par fiksētu cenu. Sistēma noteikti katram ir individuāla un nav vienota kopsaucēja grāmatnīcu un izdevēju dīlos. Uzsējis prievīti un apgādājies ar , teiksim 200 LVL, apmeklējam katru grāmatnieku un imagināri vienojamies par 2 nedēļām skatlogā, par labāku novietojumu plauktā un par teiksim fiksētu cenu - 2,5 LVL par eksemplāru man, vai 30% no manis noteiktās cenas 4 LVL viņiem. Tātad, pieņemam, ka vietas mums grāmatnīcās ir, un grāmata ir salikta smukos eps. failiņos. Tātad, 4800+600LVL kukulīšos mums būs 5400LVL.
Pirms vāku nodošanas uz druku uz tiem saliekam informatīvo atbalstītāju logo. Ze point!
Tātad, kas mums teorētiski ir, innovatīvs piegājiens rakstniecībai, taustāms internets un sazin vēl ko var piedomāt klāt, lai to sūdu, ko sauc par manu dienasgrāmatu pārvērstu grāmatā. Tātad, sākam mēs ar inbox.lv un internetu vispār. Kam mums ir vajadzīgs internets? Pre-tail komunikācijai. Pieņemam ka sūds par taustāmo internetu sasniedz dzirdīgas ausis one.lv, inbox.lv un draugiem punkts el vē. Visi šie portāli ir informatīvie atbalstītāji taustāmā interneta projektā un mēs saņemam vismaz teksta linkus, vai mazus smirdošus bannerīšus. Pre tail komunikācija ved uz šejieni, uz kaut kādu speciāli atlasītu fragmentu, kas noslēgsies ar paziņojumu , ka pārējais ir koming soon labākajās grāmatnīcās. Tātad mēs konstruējam interesi un atpazīstamību vēl pirms produkta launcha interneta lietotāju vidē.
IMHO grāmatas reklāmai vajag Internetu un OOH, savukārt drukātie mediji darbojas tikai ar relīžu un kritiķu palīdzību, nav klasiskās reklāmas, tikai viedokļi un anounci, bet par to vēlāk.
Kad infa par grāmatu ir izplatījusies kā vīruss tīklā un ir iedarbināts arī WOM mehānisms tuvojās lielā diena un to gaida vismaz 500 interneta lietotāji. Ņe gusta. Tāpēc uz grāmatas aizmugurējā vāka ir arī pieņemsim JCDecaux logo, Pilsētas Līnija, CC vai AWK. Kariķētais jenots smaida no trolejbusu aizmugurēm, citylaitiem un busshelteriem. Produkta launchs ir sācies.
Cik ilgs ir grāmatas pārdošanas mūžš? 2 dienas, nedēļa, mēnesis, gads? Es neesmu pārliecināts vai grāmatai ir vajadzīgs supportive awareness, jo grāmata kā produkts vairāk pārdodās uz WOM principa, nevis uz ATL reklāmu.
Supportive būtu mūsu draugi no FHM, Dienas un RL, komentāri pie jaunumiem literatūrā, kur viņi ieliktu atzīmi "must have". Vēl 500LVL.
Pie šāda razklada, kur 4000 aizietu uz IRLa veikaliem, savukārt 3000 uz Interneta, es domāju ka visus 7000 varētu pārdot. Čerez ņehaču, kaut vai lai apskatītos kas tas jenots tāds ir, lai mazie pīpējot aiz skolas varētu visas jēlības citēt, lai vienkārši būtu prikoļna.
Tātad, 5400+500=5900LVL. Approx spendingi, savas stundas informatīvo atbalstītāju menedžmentam neskaitot.

So, Cena izdevējam, kas arī autors un producents - 2,5 LVL/ex, kas ira 7000 x 2,5 = 17500LVL - 5900LVL =11600LVL. Ņežirna, bet tas tiek darīts nevis lai nopelnītu naudu, bet gan lai piedurtos un pierādītu, ka ja lācim var iemācīt dancāt, tad rakūns jau nu grāmatu arī var ne tikai sarakstīt bet gan arī noproducēt un izdot.

Post Scriptum. 600LVL par zinātnisku darbu psiholoģijā. Bēdīgi, bet nelaime jau tā, ka tauta šādu materiālu nepērk, tur nav ne smakas no komercijas un rentablitātes. Tautai vajag neķītrības, sūdu un piedūrienu, un viņai to vajag piespiest nopirkt. Ja arhimedam vajadzēja sviru lai paceltu pasauli, man vajag budžetu un es jums piespiedīšu fairy dzert no rīta tējas vietā :)