Vājākais punkts visā šitajā shēmā ir grāmatnīcu tīkls - un ne tāpēc, ka viņiem tur būtu baigā mafija (mok arī ir, bet man šķiet, ka tā tāda sazvērestības teorija vairāk), bet tāpēc, ka grāmatnīcu ir afigeķ cik daudz, personiski to nomenedžēt ir nereāli. Tāpēc jau arī tie ļaudis, kas driķē grāmatas par savu naudu, tik un tā ir spiesti to darīt kādas izdevniecības paspārnē, jo jamajām jau ir atstrādāta sadarbība ar grāmatnīcām.
Otrs punkts - 7000 ex. arī izklausās pēc skaista un nerealizējama plāna. Taisnība kamturiepriekš, ka normāli skaitās 1000 ex., nu max 1500.
A internetā - zini, ja reklamēsi grāmatu tur, tad rēķinies, ka zibenīgi parādīsies kāds, kas ieskanēs un palaidīs .pdf failu tautās. Tas, ka šī prakse līdz šim nav pārāk izplatīta, ir tikai pieprasījuma trūkuma dēļ.