Someone needs to hold its horses. Pun intended.

https://www.youtube.com/watch?v=rJUfFzd8nHI

https://www.youtube.com/watch?v=1Vd7ueYwfKY

https://www.youtube.com/watch?v=JAY8X7baWDk

"Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne?
mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik.
Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte.

no tutrubas komentāra:

@shovon9412
2 hours ago (edited)
the kryptonite of PC gaming performance - UE 5

kad apskatnieks izmanto 4090 un sūdzas ka uz max neiet, tu vienkārši ZINI ka viņš nav spēlējis pirmo stalkeri, jo pirmo stalkeri uz max es varēju palaist kaut kur 5 gadus pēc tam kad tas iznāca. tikai toreiz nebija fsr un dlss. konsolisti kaut viņus jupis rāvis.

***
paskaties
dzelzceļa sliedes
koku aleja
vecā slimnīca
šeit tu piedzimi
un tepat blakus
tava tēva un vectēva
noliktā karote
nekur tev nav jābrauc
ne uz kādām spānijām
paliec tepat
dzīvo un karo te
dzīvo un
karo
te

Noklausījos "Songs of a Lost World". Man vienmēr vislabāk no "Cure" ir patikušas garas, šķietami monotonas sešu un vairāk minūšu ilgas kompozīcijas ar bagātīgu un netriviālu instrumentālo aranžiju. Un attiecīgi vislabākie ir tie albumi, kur šādu skaņdarbu īpatsvars lielākais. Un attiecīgi jaunais albums man ļoti ļoti iet pie sirds.

Kādas tīrīgas un disciplinētas cibiņas iedvesmota, tīrīju plīti un aizdomājos - nez, cik laika cilvēki vispār velta mājas uzkopšanai? Vai visi uzkopj katru dienu? Vairākas reizes dienā? Katras pāris dienas? Reizi nedēļā? Reizi mēnesī? Un cik laika tas aizņem?
Es katru dienu tīru laikam tikai kaķa kasti. Pat trauki mūsmājās tiek mazgāti retāk, lai gan to mēs it kā darām pat divatā. Nu izņēmums ir kādas stihiskas nelaimes kā, piemēram, augļu mušiņas, kuras vienkārši ir jāsūc katru dienu nedēļu no vietas. Vai blusas, kuras, par laimi, sen nav bijušās (tuk tuk tuk pie koka). Un apmēram divas reizes gadā man uznāk maniakāla tīrības lēkme, kuru laikā tiek izmests vismaz konteineris ar visādiem štruntiem un noberzēts viss, līdz kam es vien varu aizsniegties (un ik pa laikam arī tas, līdz kam es aizstiepties nevaru).
Šo brīdi es, kā saprotams, ieskaitu pie tieši tādiem periodiem. Man ir pat excel tabula ar visām virsmām, kas jāiztīra!
Un kā iet jums?

viens no mūsdienu progresīvākajiem - es atkārtoju progresīvākajiem dzejniekiem

sapņo, ka var atsūkāt, bet, ja uzvarēs atsūkās viņam - tiesa, nav skaidrs kādās disciplīnās piedalās

sapnis ne literāts, kur tādus?

https://nra.lv/tautaruna/slavenibas/474810-neiedomajami-paradnieks-sasutis-par-radio-atskanoto.htm

dzeja, kuru esam pelnījuši

a kuru uztrauc dzimstība? es te progresīvo sakarā! ir kāda? .... man ir viedoklis un ideja ;) praktiski priekšlikums un dīls

jeb i dont care less ir jūsu devīze? mhehh - kas arī bija jāpierāda! vai ne

https://jauns.lv/raksts/zinas/629995-man-nevaretu-rupet-vel-mazak-soctiklos-nebeidz-sausminaties-par-progresivo-generalsekretares-teikto

Are we out of touch?

Vai Xiaomi smart band, ar kuru ielīsts ūdenī, paļaujoties, ka "ierīce ir ūdensizturīga", kaut kur Rīgā ir salabojams? Kur un par cik? Vai ir vērts, ja tam ir jau divi gadi?

Balts. Izturēs līdz rītam?

sērčigs, tātad
pirmā note nē sērija

sūds ar tām bābām, mani vienmer vairak tleilaksu aizrāvuši ar savām akslqol tvertnēm

bet nu jebaķ, salausa sekundus bija saudaukāru dzimtene un cietums, kamēr impērijas galvaspilsēta bija uz šaitana/kaitan/

un pat ja tas bija pirms tam, kad korino cilts pārcēlās uz kaitanu, tak tur bija jābūt tādiem apstākļiem lai saudaukāri rastos un iekarotu impēriju, bet te slapji dubļi
upd. ok, korino ierindojās emperōros pēc saprotošo vai saprotamo mašīnu kara - bet viņu taču neuzvarēja bohēmisti! kā tas tiek attēlots 10k gadu pirms paula atreida uz salausas otrās - karoč tur kaut kas neiet krastā! kognitīvā disonanse pilnā apmērā

te kā vienmēr viss vienā slapjā vilnas zeķē, fu
un pat bez paskaidrojumiem

Vēl man tagam "kino" gribās ieviest atsevišķu jūzerpikču, un no visām, ko es spēju iedomāties (visus suņus un kaķus es esmu izskatījis, un neesmu atradis neko, ar ko girbētu releitot), visvairāk man patīk tā bilde, kur Maikls Džeksons sarkanā ādas jakā grauž popkornu. Patiesībā tā ir arī pirmā versija, kas man ienāca prātā. Bet... you know, Maikls mums ir diezgan problemātisks personāžs. Lai gan Lyric Blaster (ir tāda pagaidām margināla viktorīna Loftā) repertuārā ir "Pepsi Generation" melodija. Un arī "Smooth Criminal" turpina blāstot no JūTjūbes un Instagramiem.

Oh, wow! "Women Talking" izrādījās kaut kas cits nekā visas versijas, ko es varētu būt spējis iedomāties. Drošvien grāmatas formātā šis ir daudz niansētāk un ietilpīgāk, bet reizēm stāstiem vajag pielikt cilvēka sejas, lai tam noticētu pa īstam, un varbūt tieši tāpēc ir šāda filma. Bet atklāti sakot, man vispār patīk filmas kā stāstu medijs.

Dažas metaforas bija ļoti on the nose, taču ne mazāk jaukas. Nu, vai arī briesmīgas, bet jauks bija radošais veids, kā kaut ko parādīt, nenosaucot to vārdos. Bet lielākā vērtība, manuprāt, ir iespējas ļoti dekonstruētā veidā uz diskusiju paskatīties no malas. Vai varbūt ļoti konstruētā, es neesmu drošs. Problēma visiem ir viena, bet tik daudz dažādu skatījumu, kā to risināt. Drošvien tas parāda to, ka problēma visiem ir viena no putna lidojuma, bet katram jeb katrai ir savas sāpes, bažas, vēlmes un situācija, un tāpēc tik grūti ir panākt vienošanos.

Es, protams, negribu neko spoilot, tāpēc nespēju izteikties skaidrāk, bet man tagad ir jautājums, kāpēc šī filma tika ierindota tajās, ko es varu skatīties viens. Bet es neizslēdzu, ka reflektējot par šo tēmu visu mūžu, un iegūstot kaut kādu pārliecību par savu attieksmi, filma var raisīt arī aizkaitinājumu. Es tomēr tāpat kā Augusts esmu tikai vērotājs, mans viedoklis nav svarīgs.

es goda vārds negribu redzēt tās, kas guļ ar mapatu - fu fu fu vai gnidri, lai gan ar gnidri sen jau vairs neviens nepārguļ pat, varu saderēt. un mapats nodročījies līdz spalvainām plaukstām un kārpām ar varžacīm

bet radās vizioloģiska interese, kuras ir tās, kas guļ ar zivi - nu ne tā ka vizuāli tikai, bet psiholoģiskais profils - tak idiots norakstīts jau no pirmā teikuma .... et čo sievieši? jums taču profilēšanai gēnos jābūt, ar ko krustot savus iksus ar igrekiem

kaut kas nogājis galīgi greizi ... es netieku gudrs

Šis esot senākais zināmais tetovējums - atrasts Altajā uz 2500 gadu vecas skitu princeses mūmijas pleca

šogad ir vieglāk kaut kā lepoties ar savu valsti un tās dzimšanas dienu, kad prezidents ir nepārprotams triksteris. viņš mums ļoti piestāv - tam, kas mēs esam, nevis tam, kas mēs gribētu būt, jūtos mazliet tā, it kā mūsu valsts estētiski sevi ownotu tikpat stilīgi kā Islande un Somija.

nedēļas hailaiti:

1diena bija dirsā, par spīti tam, ka no rīta paskrēju, ielīdu ezerā, grābu lapas. notika vairākkanālu dooms. ap 23iem neizturēju, iepisu upeņu balzamu, gāju pumpēt riepas un braucu iemēģināt jauno 4 miljonu celiņu. likās, ka ir 4 milj. vērts - tiešām labs;
2dien - vienkanāla dooms. naktī sāka snigt;
3dien - sniegs, slapjš sniegs, daudz slapja sniega. "Elpojot smaidus" leļļu teātrī. manliekas, ka nevajag diplomdarbu izrādēm pašiem rakstīt tekstu, pašiem režisēt un pašiem spēlēt. Pēc tam Čē un viss kārtībā;
4dien - izrādās Black Books ir 24 gadus vecs. pizģec;
5dien atkal sniegs. sasniedzām kākāefus;
6dien no rīta galvā skanēja The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. vakarā, Tartu muzeja ekspozīcijas "Who Claims the Night?" ietvaros bija instalācija, kurā aizpildot nelielu testu uzzināju, ka mana nocturnal persona ir secretly yearning un mana šī vakara dziesma ir... The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. tad es gāju uz jocīgu guļamistabu un dziedāju šo dziesmu karaokē. bet vispār bija tā, ka bij.vīrs veda mani uz Tartu skatīties Ikedu. un Ikeda bija ļoti kruti. tiešām, ļoti, ļoti kruti. vispār viss tas muzejs bija ļoti kruti. vēl 6dien bija sniegputenis;
7dien atkal pajāju ar savu zirdziņu un viņš atkal bija diezgan traks un gribēja auļot pa lucernas lauku. bet es priecājos, ka viņš ir priecīgs un enerģisks un kustās labi un itin nemaz nesūdzas par kāju. es vispār ļoti priecājos, ja neskaita to, ka ļoti nosalu. tad atbraucu mājās un gulēju ļoti, ļoti ilgu diendusu kopā ar kaķi.

pārsvarā jau visus darbus izdarīja tie, kas izdzīvoja. kas nospēlēja kastē guļ brāļu kapos, dzīvajiem bija jābūvē valsts

jo tikai dzīvais var ko paveikt

novēlu visiem stipru veselību un dzivotgribu, nedaudz veiksmes lai neapdirstos, jo dzīve ir skērī as šit

pa tv nekas cits kā sklandarauši un skābputras

būtu kaut viena lv filma par bohēmu, orģijām un saviesīgu dzīvi

tak nē, visur akmens pelēkais