..es domāju, ka pašlaik esmu tiešām laimīga. Vonne rakstīja, ka to vajagot apzināties un pateikt, pierakstīt vai nomurrāt. tad nu es pierakstu un nomurrāju.

bet, vēl par murrāšanu runājoti, vakar pirmo reizi dabūju dot Murrisonei antibiotikas (jā, tas lops izrādījās sieviete). tiku pie asiņaina dekolteja. pretty wild, trololol.

brīžos, kad uznāk akal kaut kādi tīneidžeriskie "es esmu no pavisam citas pasaules, nekā visi tie citi cilvēki" garastāvoklīši, ļoti vizuāli reprezentatīvi būtu staigāt, vot, šinī ten kaklrotā:

..pēdējais vienradzis, nu ja :)

meh, tikko apskatījos darba piedāvājumus i can has cheezburger lapā. (..) viņi tur meklē "Experienced Business Intelligence Developer", piemēram. forša saspēle. vēl vairāk man patiktu bez tās "experienced business" daļas.

..man kaut kā krīt uz nerviem aseksuāli cilvēki. nu, es jau saprotu, ka it takes all sorts to make a world un tā tālāk, bet katram ir tiesības uz savu personīgo uz-nerviem-krītošo kategoriju. un ar tiem aseksuālajiem laikam ir tā, ka man viņos traucē tas viņu neīstums, ko viņi paši varbūt nemaz neapzinās, vai arī apjauš pavisam nedaudz un ar steigu metas nomaskēt, uzmaucot "es esmu inteliģentais intelektuālis, kurš stāv visam pāri un no augšas noskatās uz jūsu, skudriņu, pasaulīgajām interesēm un pikantajiem jokiem, kas man liekas vienas vienīgas jēlības, no kurām steigšus izolēties savā ziloņkaula tornī, lai neaptraipītu savu tīro, balto prātu" masku.

savukārt man liekas, ka tie cilvēki vienkārši ir nobijušies, apmaldījušies savās abstraktajās grāmatu shēmās un sapizģījušies domāšanā, - un man gribas viņus no sevis pēc iespējas tālāk. jā, lai neaptraipītu savu tīro, balto prātu, jā.

ATJ.: JĀ, ES ZINU, KA VĀRDS "ASEKSUĀĻI" TE NAV TERMINOLOĢISKI KOREKTI LIETOTS, OK

..bet vispār - smiekļāgs rīts. pamostos, skatos - esmu dzīvojamā istabā uz dīvāniņa, Robin Guthrie sen jau beidzis kompītī dudināt, klēpī sudoku, uz atzveltnes - pieskatošs kaķs. aizeju līdz vannasistabai - bože moi, vakardienas fotosesijiņas meikaps pa visu seju, liekot man izskatīties pēc narkomānīga rokstāra.

nu neko. bija tāda anekdote, kur publika sauca "ļaujiet viņai minēt vēl! ļaujiet viņai minēt vēl!", nu tad man viņi varētu saukt: "ļaujiet viņai strādāt vēl". abet tā kā, izskatās, šodien vēl viens karš, atšķirībā no viņvīkenda, nav sācies, tad no ziņu lentām šas atraušos un iešu pie vienas dūdaliņas daiļu vizbuļmēteli lūkoties. un, ja nesāksies vēl viens karš arī dienas otrajā pusē, fingers crossed, tad varēšu arī pēc tam pastrādāt ar ar ziņām nesaistītām lietām unnnnn - nobukot beidzot biļeķāgus uz Madridīti!! nyce. ļaujiet viņai strādāt vēl! :)

ahhahā, derētu aizbraukt uz Madridku pāris dieniņu ātrāk, lai redzētu Džastinu Bīberu. būtu lielisks Primavera Sound 2011 kompensasjooon.

Īīī, kruta, man tagad būs jauns un foršiņš katalāņu darbdevējs!! ..TREŠĀ darba devējs (darbaholiskie rūķīši galvā saka "trolololol"). Džordi tāds; nu, un feins tas Džordi, navvārdamviets. Šķiet, es viņa simpātijas iekaroju ar paziņojumu, ka itāļu valodā man līgumu labāk nesūtīt, jo itāliski es lielākoties saprotu tikai ļoti sliktus vārdus, kā arī ar izklāstu par savas agrākās rezidences - Espaņjas ziemeļrietumu mazpilsētiņas - bohēmiskajām tradīcijām, par kurām viņš, pats tanī valstī dzīvodams, informēts vis nebija. Foršākā darba intervija dzīvē, vārdsakot, - tāda, kura noslēdzas nevis ar kaut ko no sērijas "paldies par Jūsu laiku, mēs ar Jums sakontaktēsimies", bet gan ar tekstu "nu ko, skāvieniņš", hahahah.

Ūuun tagad mēs te ar mala, ņemot vērā, ka uz Liepājas Andeli-Mandeli ņibrauksim, uztaisījām savu privāto andeļmandeles filiāli pašu dzīvoklī; un tad nu tagad man ir, piemēram, divas jaunas augstpapēdenes, kleita, ar kuru braukt uz bērēm, and the list goes on. Ai, lieliska diena vispār.

aīī, iegāju vēlreizīt šīpavasara Primavera Sound lainapā un - apsāpējās vēders no uztraukuma. El Guincho, Fleet Foxes, Gold Panda, Interpol, James Blake, Jamie XX, LOW!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!, Mogwai, PJ Harvey, Sufjan Stevens, Flaming Lips, The National, Tune-yards, etc.

bet, domāju, šogad es iztikšu bez. nevar tak divreiz divos mēnešos braukt uz Espaņju, tas tak jau smiekļāgi būtu - it kā man būtu daudz piķa n tā. bišķi jau sirde sāp, bet, tā kā man apriļčiks izskatās, ka būs brīvs, varētu nedēļiņu ilgāk Madridē palikt; jāpaskatās, moš tur kādiem no maniem varoņiem taisni koncīt's kāds iekritīs. īīī, gribu koncīšus. bet nu šitais ir note-to-self pilnīgpilnīgs.

mīļais, tuklais Jēzusbērniņ, kā milkies teiktu, par ko man tagad tik hujova (pardon)? vai par to, ka vakar apķiķinājos, Tavā biudiņā veroties?
()

..da nē, nu labi, šitik reliģioza es vēl neiru izvērtusies, kingsaiz pārstrādāšanās drošvien pie vaines; 'ot tā ir, kad cilvēks pats sev nespēj pateikt nē, tad orgaņizms pats sev kādu atpūtiņu izriktē.

un, kad manas ģimensārstes medmāsa man klausulē paziņoja, ka uz šodienu viņa mani nevarot pierakstīt, teju vai bija uz mēles "nu tad atvadāmies" pateikt, ko gan, par laimi, noriju; bet, ja man kaut kādi šitādi egoistisko kucīšu manipulatīvie gājieni var vispār ienākt prātā, tas nozīmē, ka brālītis Hujova ir paguvis jau aizvirzties arī uz galvu.

- žēlošanās beigas.

man ļoti patika, kā mala vienreiz teica, ka viņa rakstījusi dzejoļus līdz brīdīm, kad iemācījusies risināt dzīves problēmas, ar ko nāk neizbēgamā komplektiņā lietu uzlūkošana racionāli un pragmatiski. nu lūk, un ar mani ir līdzīgi - kad es spēju shiny happy eksplozīvi funkcionēt, es to daru un nereflektēju par dzīvi, viss ir lieliski, un nafig man ir vajadzīgs kaut kas dziļš un/vai poētisks. un es te tagad jokojos tikai pa pusei.

un pāris dienas atpakaļ atklāju, ka, hei, es taču atkal esmu tā sapņainā meitene, kura, ejot pa ielu, brīžam aizdomājās un, pie sevis smaidot, bolījās debestiņās, nevis uz zemi, un tā nav nekāda tur metafora, bet reāls fakts, klišejiski as it might sound. jā, vot, tādu es sevi atceros, un tāda es laikam tagad atkal esmu. miers, prieks, gatavība pieņemt jaunus "izaicinājumus" un pašai tos radīt. tas droši vien ir ļoti labi.

un dzīve paiet smiekļāgā karuselītī, kurā katra diena virpuļo, uzsēdusies katra savas krāsas zirdziņam; man iet labi, vienvārdsakot.

JA VIEN NE TĀ FRICKIN' GRIPA tagad, jak-fak! :)

UPD: mala tikko šito izlasīja un sāka protestēt, ka viņa esot nevis iemācījusies risināt dzīves problēmas, bet gan, ka problēmu daudzums liekot paskatīties uz lietām kā sausiem faktiem, nobloķējot iespēju iegrimt dzīves poetizēšanā. vot! labots! atsaukts! are you happy now, user mala? :D