Gulbenes muzejā esot vecītis-gids, kas baigi interesanti mākot par katru grābekli izstāstīt - brālis strādāja muzejā par simtlatnieku kādu laiku un ja pat viņš bija iespaidots, tad tas droši vien ir tā vērts. man gan nav sanācis aiziet līdz šim. laikam jāsaņemas.

(Reply to this) (Thread)

būtu jauki, ja tu aizietu ne vien uz to, bet izpētītu vēl kādus tādus tuvākās apkārtnes objektus un veidotu tematiskās reportāžas. būtu interesanti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Padomāšu - vispār jau es pārāk maz eju laukā, jo nemāku iet pastaigā tāpat vien, bez mērķa. Šis varētu būt mērķis. Bet man jau liekas, kas būtu garlaicīgi. Fotoaparāta arī nav, lai ilustrētu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, man būtu interesanti ko tādu palasīt, kaut vai bez bildēm :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā, jau 2 gab. potenciālo lasītāju, točna būs jāsaņemas!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuja! :)

(Reply to this) (Parent)

Muzeju un krājumu/kolekciju veidošanu nav iespējams regulēt - cilvēki to dara tā vai tā, galu galā, visdīvaināko uzkrājumu veidošana, kas reizēm robežojas bet reizēm arī pāraug apsēstībā, ir pazīme, kas raksturo daļu cilvēku populācijas - un nevienam nav skaidrs, kāpēc (ir vairākas hipotēzes) - bet, no otras puses, pieder pie cilvēka tiesībām, it īpaši tādā sabiedriskā iekārtā, kur privātīpašums tiek vairāk vai mazāk respektēts. Tāpēc arī ministrija/valsts attiecībā uz privātajiem muzejiem i necenšas, i nemaz i nevar neko regulēt, jo tas būtu bezjēdzīgi un prettiesiski, tā būtu idiotiska cenzūra, kuras īstenošanai pietiekamus resursus nespēj atvēlēt pat sūri autoritāras valstis (jo arī tur daudzi cilvēki pamanās privāti uzkrāt lietas un dokumentus). Regulācija sākas tikai tajā punktā, kad muzejs (vienalga, valsts, pašvaldību vai privātais)vēlas pretendēt uz kādu nebūt (dažreiz pat visai nelielu) publiskā finansējuma daļu, par ko savukārt pretī tiek prasīta atbilstība minimāliem standartiem (lai būtu regulāri pieejams apmeklētājiem, lai krājums tiktu uzskaitīts u.tml.) Tādejādi tas regulējums ir visai brīvs, kam ir arī labās puses, jo pieļauj visai lielu dažādību muzeju izmēros, veidos un ievirzēs.

(Reply to this) (Thread)

es runāju par mazajiem visādiem muzejiņiem, kas tiek uzturēti no valsts/pašvaldības budžetiem. un arī tikai tādā līmenī, ka ir nācies dzirdēt piedāvājumus "ka mazāk kvalitatīvajiem nost - kvalitatīvākajiem klāt"; pašai viedokļa šajā jautājuma nav.

privātie ir pavisam cita opera.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tā ir problēma, bet baidos, ka tur tādi "žigli nogriezīsim" risinājumi būtu slideni. Jo reāli pašvaldību muzeji ir ļoti tuvu privātajiem, es domāju, pēc būtības, ne pēc juridiskā statusa. Piemēram - "kaimiņu pagastā ir muzejs, mums arī viskautkas ir sakrāts, ir entuziasti, kas ar to nodarbojas, mums arī vajag muzeju!" - tā ir tā domāšana (ar kaut ko līdzīgu, sastapos ceļojumā pa Papi un Papes ezeru, kur tālās mājās mežu vidū dzīvojošie vīrieši konkurēja viens ar otru ar savām interesanto vai dīvaino akmeņu kolekcijām). Proti, tā īstenībā ir privātīpašnieka domāšana, kas ar kolekcijas palīdzību paplašina savus valdījumus un ceļ savu prestižu un sociālo statusu. Bet, no otras puses, bieži tie ir cilvēki, kuri tiešām ir aizrāvušies, "pazīst drēbi", kuriem ne vien pieder kolekcijas, bet arī visai apjomīgas zināšanas par tām. Tāpēc pašvaldība var dotēt savu muzeju bez akreditācijas piecus gadus, saņemt konsultācijas un apmācības. Jāpiezīmē, ka realitātē liela daļa to mazo muzejiņu, kuri ir pieteikušies pretendēt uz valsts atzīta muzeja statusu, tomēr tiek atsijāti. Tādā nozīmē nevarētu apgalvot, ka regulācijas nav.

(Reply to this) (Parent)

Jā, bet tā aprakstu un reportāžu veidošana par muzejiem, maziem un lieliem, savas pieredzes un novērojumu muzejā analīze, ko veiktu un publicētu daudzi no apmeklētājām un apmeklētājiem - tas būtu neaprakstāmi kruti un derīgi. Nevis tādā tukšu jēdzienu mētāšanas līmenī, tipa, "kur ir radošums muzejā, kāpēc muzejs neatbild uz izaicinājumiem, kāpēc muzejs nav domāts VISIEM" (starp citu, neviens atsevišķi ņemts muzejs nevar būt domāts visiem, tā jau ir loģikas kļūda), bet tādā ikdienas, reālā, varbūt pat nedaudz sociālantropoloģiskā ievirzē, kas saistās ar pētnieka/-ces personīgajiem, zināšanu, pieredzes kontekstiem (jo muzeja apmeklējumu, ja patīk, vienmēr var uzskatīt par lauka pētījumu)

Un pievienojos, Igaunijas Ceļu muzejs ir viens no labākajiem, ko esmu redzējusi. Latvijas Ceļu muzejs ir savādāks, nav kruts, nu, bet arī kaut kas tāds ir jāredz.

ar muzejiem ir vēl trakāk kā ar čekas pagrabiem un maisiem

tie kas tur iekšā iedomājas, ka zin labāk ko cilvēkiem vajag un tamdēļ baro cilvēkus cieši limitētās un stingri kontrolētās porcijās ko izstāda vispārējai apskatei

toties ja pats gribi nodarboties ar pētniecību, tad plēš dārgāk kā čaka ielas meitenes par paskatīšanos

(Reply to this) (Thread)

tāpēc uz muzejniekiem - latvijas - esmu cieši apvainots - ārzemju muzeji par godīgu un apaļu summu ne tikai parādīs, bet pietupsies, nobildēsies un vēl uz māju atsūtīs - šite tev jājūtas kā tādam dzīves pabērnam, kas atnācis cienmātes lindrukos lūrēt - un arī ne vienmēr kas sanāk

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pareizi norādīts, šī arī ir viena no nejaukākajām lietām, regulējuma neviendabīgums, kam publiskajos muzejos nevajdzētu būt un kas, iespējams, izriet no privātīpašnieciskās stūrgalvības, kas pastāv arī publiskajā muzeju sektorā. No otras puses, lai to noregulētu (līdzīgi kā arhīvu jomā, kur LV pakalpojumi ir abnormāli sadārdzināti un privātpersonai bieži tādēļ nepieejami)ir nepieciešami diezgan lieli sākotnējie ieguldījumi, kā arī būtu nepieciešams nopietns AKKA/LAA atbalsts (kā vietā tiek saņemti vien aizliegumi un šķēršļi), kuru atmiņas institūcijām nav, aiz ko tās turpina, iedzītas stūrī, tā teikt, grauzt pašas savu asti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

akka/laa muzeju jautājumā vispār ir psc, varētu teikt "paldies" par LV kultūras norakšanu (vai vismaz nobāšanu vistālākajā kaktā, kur saule neiespīd)

(Reply to this) (Parent)

tā, draugs, uz šito es tev atbildēšu ar "looooooooool" un kādreiz varbūt arī atbildēšu izvērstāk. bet, piemēram, ko iesākt muzejniekam, ja cenrādis, pēc kura var strādāt, tie pa dažādiem birokrātisiem ceļiem saskaņots un apstiprināts 2 gadus?! pēc diviem gadiem jau sen pakalpojumi ir gājuši uz priekšu, daudzveidojušies, cenas/izmaksas mainījušās, taču bez cenrāža - līdz tam - pakalpojumu vispār nedrīkstētu sniegt!
Privātajos muzejos katrs var darīt kā grib, bet valsts/pašvaldības muzeju sakarā varbūt vispirms iepazīsties ar dokumentiem, kas reglamentē (reizēm drīzāk - ierobežo) viņu darbību un tad dirs par ļaunajiem muzejniekiem, kas tā vien domā, kā neko nedarīt muzeju un sabiedrības labā!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk, lūk - cenrādim, manuprāt (un ne tikai manuprāt) vajadzētu būt muzeja vadības kompetencē, jo tas ir reāls mārketinga instruments, kā reaģēt uz pieprasījumu, kā izveidot jaunus pakalpojumus tad, kad tas ir nepieciešams, nevis tad, kad viss jau nokavēts. Es gribu redzēt to muļķi/juristu/finansistu, visticamāk, no Valsts kancelejas vai tamlīdzīgas iestādes, kam ienāca prātā (lai vēlreiz apdrošinātos un pārapdrošinātos - ka tik kaut kas nenotiek - vai vienkārši ļautos personīgajai paranoijai), ka valsts muzeju cenrāži jāsaskaņo Ministru kabinetā! Ofigeķ, draudziņi!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es neko nezinu par muzejiem bet zinu kā strādā valsts aparāts - ne jau kultūras ministrijā paši cenas izdomā - gočpendel un pirmā pensija par ķīlu, ka cenrāži un pakalpojumu klāsts tiek saskaņots ar nozares pārstāvjiem pirms MK nonāk

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un pēc 2 gadiem nonāk atpakaļ muzejā un tad vēl pēc pusgada (ātrākais), kamēr visas pareizās muzeju procedūras ar šefu rīkojumiem tiek izpildītas un tas, hops, izrādās, ka pa šo laiku i cenas vispār ir mainījušās (kāpušas/kritušas) i pakalpojumi (kaut kas zaudējis savu aktualitāti, daudz kas nācis klāt, bet cenrāža iesniegšanas laikā neviens nevarēja paredzēt).

vai tiešām nelasi, ko Tev raksta?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā nelasu - lasu - par digitalizācijas cenām - uztaisam ES projektu kur 85% ES un 15 % dotā darbinieka alga - vajag vienu skaneri un datoru
ja ir lielformāta dokumenti tad lielformāta skaneri - un viss tiek ieskanēts

saprotu, ka jārisina cīņa ar akalakām lai tālāk to ieskanēto piedāvātu tautai - tātad ES projekta viena no komponentēm ir juridiskās bāzes sagatavošana - kur atkal 85% dod ES un 15% ir mūsu darbinieka alga - balstoties uz to tiek pieprasīts kultūras ministriju deleģēt pārstāvi un lūdzu beigās mums ir likumprojekts (var pat juristu noalgot ja vajag no ārienes)

ja vajag projektu uzrakstīt - paprasam man ;) par kafiju ar bulciņu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pēc 5 gadiem ar saskanēto materiālu var taisīt biznesu - pa šiem 5 gadiem arī caur MK izies preiskurants

(Reply to this) (Parent)

lolol vai trololol

es esmu cilvēks vulgaris ar savu sīki privāto un cieši personisko interesi - un es saprotu, ka ne konkrētā tantiņa pie stenda nosaka cenas un pakalpojumus - bet nozare kopumā sastāv no tādām tantiņām un onkulīšiem

a kas attiecas par tēmu, tad lūk
http://www.internetculturale.it/opencms/ricercaMagExpansion.jsp?q=&searchType=avanzato&channel__creator=Antonio+Nadale+%3CVenezia%2C+notizie+1729-1773%3E&channel__contributor=Antonio+Nadale+%3CVenezia%2C+notizie+1729-1773%3E&opCha__contributor=OR&opCha__creator=OR

šitādi te ir anglijā, holandē, spānijā etc - katrs sevi cienošs muzejs savu kolekciju sen ir digitalizējis un izstādījis, padarījis pieejamu apskatei un reprodukciju iegādei

zviedrijā var piezvanīt un palūgt ar rociņām aiziet izmērīt to tur baļķēnu - izdarīs tavā vietā un atsūtīs izmērus

pie mums? kartiņas - fotokartītes ar latvijas kuģiem apskatīt - ha! pirmkārt ko jūs gribat, kam jums to vajag, ko jūs ar to darīsiet - par kopēšanu tāds praiss ka māte mīļā, itkā viņi ar otu tās kopijas zīmētu un rembranta parakstu liktu
par puskuģu modeļiem - vienīgajiem fiziskajiem lieciniekiem jo rasējumu nav - tak lai noskaidrotu kādi vispār ir muzeja fondos var pensiju sagaidīt - man vieglāk noalgot automātistu brigādi - visus pie sienas nostādīt kā saņemt aprakstu kas viņiem ir

tai pat laikā zināms, ka mākslas akadēmijas studenti ar visām četrām tajos fondos dzīvojas un neko nemaksā .... pff

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pavisam konkrēta lieta - rīgas kuģis, izraksts rīdzenes gultnē starp kariem, nomērīts aprakstīts, nodots restaurācijā, nodedzis ugunsgrēkā, palikušās trīs detaļas rīgas kuģniecības muzejā pažobelē apskatāmas

padomju laikos entuziastu grupa līdz ar zvejnieku kolkozu un rīgas muzeju vadoties no arheologu apmērījumiem un aprakstiem izveidoja rasējumu - no rasējuma izgatavots modelis atrodas tur pat rīgas muzeja pažobelē

un tagad - kā tu domā vai mani kāds pielaida pie arheologu aprakstiem un dienasgrāmatām vai pie sagatavotā rasējumu komplekta?
ha! nerunājot par cenu - vispār klāt pat nelaida un pat neparādīja - kaut zinu viņiem ir!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paskaties, vai šī informācija nav pieejama nacionālajā muzeju krājumu kopkatalogā.

ja tava izpēte nav saistīta ar akadēmisku vajadzību (tiesa, arī tad ir jāmaksā, bet ne tik daudz), bet privātu hobiju, tad, jā, tas ir maksas pakalpojums; ja nav apstiprināts cenrādis (Ministru kabinetā), tad noteiktus pakalpojumus muzejam nav tiesību sniegt, pat, ja apmeklētājam šķiet "kas tur tik liels", ja materiāla saglabātības pakāpe rada bažas, tad jāgaida, kad tas tiks digitalizēts un varēsi strādāt ar tā digitālu kopiju. ja materiāls vēl ir kādā no krājumā uzņemšanas posmiem (un, no nonākšanas muzejā līdz tikšanai muzeja krājumā var paiet ilgs laiks, īpaši, pie muzeju darbinieku kapacitātes, kur - diemžēl pārāk bieži - viens darbinieks veic daudz vairāk obligātu un "nerakstītu" pienākumu, nekā tam normāli būtu jābūt), tad arī tā izsniegšana darbam ir neiespējama.

u.t.t., u.t.jp. vnk, zinot to vidi no iešienes, ir diezgan skaidrs, ka tā nav ļaunprātība, kur īvl muzeja darbinieki tā vien domā, kā kādam kko neiedod, bet gan noteikti apstākļi.

(Reply to this) (Parent)

es zinu, ka tev ir nauda. maksā!!!!!

daudzi dzīvo ar apziņu, ka noteikti par tēmu x jābūt kaut kam muzejā xy, bet, ja muzejā xy krājuma komisija nolēmusi, ka priekšmets x neatbilst xy muzeja misijai, grūti uzglabājams, šaurs pielietojums vai ir jau labāki materiāli vai vēl kāds cits no padsmit iemesliem, tad viņi to atnesto priekšmetu x nokurina krāsnī, ieliek apmaiņas krājumā, no kura kādam citam muzejam atdod glabāšanā (bieži tā nenotiek :P).

Tu prasi, lai muzejs būtu forši uztaisīts biznesa projektiņš, kur vienā galā ir lete, otrā kase. Tad, nafig, tu gribi, lai muzejā glabātos viss, ko tu domā, kas viņiem jāglabā? Viņi glabās to, ko var pārdot :D

un ja jūties it kā dzīvojot dānijā, tad atver ačteles.

(Reply to this) (Parent)

1) parēķini tāmi, cik maksā digitalizācija un tad paskati iestādes budžetu un iespējas piesaistīt finansējumu, lai to veiktu.

2) painteresējies par Akka/Laa un muzeju attiecībām. nopietni - painteresējies (kāpēc nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā nedrīkst pievienot attēlus, pat, ja tie būs redzami tikai pašas institūcijas darbiniekam no administratora datora..)!

NB! dažādās valstīs ir dažādas likumdošanas, dažādas infrastruktūras bāzes finansējuma un papildus finansējuma piesaistei un procedūras dalībai projektu konkursos.

3) tie, kuri var apliecināt, ka viņu interese ir akadēmiska, proti, mācību iestādes, institūti u.c. ar pētniecību saistītas iestādes izsniedz izziņu, uz kuras pamata tad citas iestādes pielaiž pie materiāliem. Arī arhīvos tu nevari tikt klāt visam, kam gribi, Tavu iesniegumiņu - pat ja tikai formāli - izskata direktors..

4) zinātnisko materiālu arhīvi un bibliotēkas vispār ir atsevišķs stāsts un formāli pie tām nevienam - izņemot darbiniekus - nedrīkstētu būt pieejai, tā kā juridisi nekādi "arhīvi" un "bibliotēkas" muzejos neeksistē, tā kā a) nav darbinieku un finansējuma, lai tos sakārtotu, b) nav finansu/telpu u.c. iespēju uzturēt to atbilstoši glabāšanas normatīviem un padarīt publiski pieejamu/lietojamu atbilstoši normatīviem. Tā kā, ja arī kādreiz kko tev parāda, tad visdrīzākais tev būtu jābūt pateicīgam, ka tevis dēļ muzejnieks pārkāpj savu pilnvaru robežas, nevis goņīt viņam vēl virsū par to, kas ir LV birokrātijas

nevajag savu ignoranci nogrūst uz muzeju darbinieku šķietamo neizdarību, jo, tici man, muzejos ļaudis strādā galvu nepacēluši, ja netici - vari mēģināt pieteikties darbā un pa 130 - 250 Ls algu uz rokas/mēnesī/par pilna laika pamata darbu, parādīt mums visiem, cik superīgi varēsi razkruķīt muzeju, lai tas būtu kā Zviedrijā, ASV un Lielbritānijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kaut kas ar digitalizāciju notiek gan. vīrs rudenī šņukstēja dūrītē, ka esot konkurss par materiālu skenēšanu novadu muzejos, bet nepiedalīšoties, jo interese būtu tieši pašam to darīt, bet pašreizējos apstākļos pašam to darīt nereāli. tā nu izkrenķējamies un viss. nemāku pateikt, kas rīkoja un par kuriem muzejiem bija runa. ja interesē precīzi, tad varu uzprasīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka notiek, Kuģniecības muzejā ir iepirkts lielais skeneris nestandarta kartēm, citi var pieteikties uz kultūras informāciju sistēmu centra atbalstīto lielformāta skenēšanu u.t.t., u.t.jp., krājuma digitalizēšana akreditētajiem muzejiem ir obligāta un ar fiksētu apjomu, kas obligāti gadā jāizpilda; šobrīd no LV muzeju kopējiem aptuveni 5,5 miljoniem priekšmetu, 700 000 ir jau digitalizēti (pieejami nmkk.lv datu bāzē, bez attēliem diemžēl..).

lielos muzejos ir atsevišķa amata pozīcija, kur cilvēks nodarbojas ar visu šo, mazākos muzejos digitalizē darbinieki, apvienojot to ar citiem saviem pienākumiem. Var jau teikt - raksti EU projektu, dabū papildus $ aparātiem, darbaspēkam, taču tas jau tiek darīts (piem., mūsgalā EU projekta pieteikuma novešana līdz iesniegšanai, iekšējo procedūru dēļ, aizņēma nepilnu gadu un nebūt ne vienu vazāšanos pa MK komisiju sēdēm); visbeidzot - diennaktī ir tik stundas, cik ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā. Pie tam process pats par sevi ir laikietilpīgs. Ai nu muzeju darbinieki vispār ir atsevišķs stāsts. Tāda tipa civlvēkus es vēl sastopu mazajās bibliotēkās un tad pārņem sajūta, ka ar pasauli vēl nemaz tik traki nav.

(Reply to this) (Parent)

Uzklausi, ko raksta helvetica, viņai, lai arī rūgta, bet taisnība.

"šitādi te ir anglijā, holandē, spānijā etc - katrs sevi cienošs muzejs savu kolekciju sen ir digitalizējis un izstādījis, padarījis pieejamu apskatei un reprodukciju iegādei" - pirmkārt, katrs sevi cienošs muzejs arī tur to nemaz i nespēj; 2) tas ir tik dārgi, ka mēs te par to varam sapņot -jo, apskaties, no kurienes nauda: a) valsts; 2) visādi nacionālo loteriju kantori (tas ir aptuveni tas pats, ja mūsu VKKF noteikts procents nāktu no cīgām, alkohola un azartspēlēm, loterijām utt., ko gleznotājs Repše ir nogriezis pašā saknē un zēni ar kalkulatoriem nemaz ar netaisās atjaunot, kaut arī, kad aizbrauc uz EST, taisa lielas acis; aiaiai, kāpēc mums nav tādu muzeju ekspozīciju, kāpēc arhīvu info nevar vienkārši un lēti nopirkt? kaut paši vislabāk zin, kāpēc nav - tāpēc, ka igauņi tur iegrūda struktūrfondu naudu, kamēr mūsējie būvēja t.s. ceļus, pa kuriem, piemēram, kultūrtūristiem, tā īsti nav uz kurieni braukt)

Un tā tā ne-sistēma ir veidojusies. Muzejnieki tagad ir spiesti taisnoties, kā mazi bērni nākamajā dienā pēc tam, kad skolā ir mobēti, ir atņemta nauda, grāmatas, burtnīcas ir saplēstas un soma iesviesta notekā - un tagad skolotājs bargi prasa (kaut arī neizprotamā veidā mājasdarbi ir izpildīti) - kāpēc slikti izpildīti? kāpēc tikai 6 varu ielikt, nevis 10?

(Reply to this) (Parent)

par tēmu: ne jau katrs muzejs dabū naudu no valsts budžeta (kaut vai pašvaldību). nezini cik ir valsts akreditēto muzeju? vecos laikos bija pie 150.

par komentiem: oi, danke :) pie manis arī nāk ik pa laikam. studentiem uz vietas - par brīvu (pirms tam jāuzraksta iesniegums un jāiesniedz izziņa no mācību iestādes), ja privātpersona vai kaut kāds žurnālists = piķo pēc pilnas programmas pat par to, lai noliktu viņiem priekšā apskatīt. es, ja godīgi, to neatbalstu, bet man priekšnieki norāda, ka savādāk nedrīkst. vismaz pie manis ir tagad milzīgs spiediens visvisādos veidos kāst piķi. tagad pat penžikiem jāmaksā. dumji it kā.

(Reply to this) (Thread)

nu, mums, piemēram, basic informācija ir dabūjama bez maksas. Nāc, sēdi, lasi. Ja vēlies kko specifisku, kur kkas jāvelk laukā no krātuves (stundas+priekšmetu skaits), vai arī gribi, lai muzeja darbinieki sagatavo tev kkādu specifisku info/atbildi par kkādu konkrētu tēmu, tad tas ir maksas pakalpojums, jo darbinieks tajā iegulda savu laiku. Kopēšana, skenēšana, fotografēšana, piemēram, ir maksas pakalpojums kā studentiem, tā nestudentu apmeklētājiem.

vienīgais problemātiski ir ar žurnālistiem - no vienas puses tā ir publicitāte un muzeji būtu ieniteresēti "barterī", tip, mēs jums info, jūs mums materiālu savā žurnālā, bet pēc jaunā cenrāža, izskatās, jāpiķo tomēr visiem _ no kā varam sagaidīt žurnālistu pašdarbības vilni :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par žurnālistiem: viņi uzskata, ka viņiem viss vienmēr ir par brīvu, pieraduši, švaļi tādi, staigāt pa prezentācijām un rīt bulciņas na šaru :D

salecos reiz ar viena žurnāla galv.red., jo paģērēju normālu maksu par bildīti :) raksts bija, bildītes nebija.

te, imho, jau jautājums ir par auditorijām. reklāma ir ok, bet vai pašmērķis, nu, nez. kaut kādā privātajā dzīvē pieminēts muzejs nenozīmē, ka muzejam būs papildpieplūdums, jo galvenā auditorija ir, piem., 10-12g.bērni.

e, komunikācija man ir vājā pusē :P

(Reply to this) (Parent)

Akrditēto muzeju šobrīd ir drusku pāri simtam (kā juridisku vienību)vai arī ap 140 (kā apskates vietu), jo piekrīti taču, apmeklētājam ir dziļi vienalga, ka Rīgas Birža īstenībā ir LNMM departaments; viņam tā ir Rīgas Birža).

(Reply to this) (Parent)