Jā, bet tā aprakstu un reportāžu veidošana par muzejiem, maziem un lieliem, savas pieredzes un novērojumu muzejā analīze, ko veiktu un publicētu daudzi no apmeklētājām un apmeklētājiem - tas būtu neaprakstāmi kruti un derīgi. Nevis tādā tukšu jēdzienu mētāšanas līmenī, tipa, "kur ir radošums muzejā, kāpēc muzejs neatbild uz izaicinājumiem, kāpēc muzejs nav domāts VISIEM" (starp citu, neviens atsevišķi ņemts muzejs nevar būt domāts visiem, tā jau ir loģikas kļūda), bet tādā ikdienas, reālā, varbūt pat nedaudz sociālantropoloģiskā ievirzē, kas saistās ar pētnieka/-ces personīgajiem, zināšanu, pieredzes kontekstiem (jo muzeja apmeklējumu, ja patīk, vienmēr var uzskatīt par lauka pētījumu)

Un pievienojos, Igaunijas Ceļu muzejs ir viens no labākajiem, ko esmu redzējusi. Latvijas Ceļu muzejs ir savādāks, nav kruts, nu, bet arī kaut kas tāds ir jāredz.