|
Feb. 16th, 2013|02:57 pm |
paskaties, vai šī informācija nav pieejama nacionālajā muzeju krājumu kopkatalogā.
ja tava izpēte nav saistīta ar akadēmisku vajadzību (tiesa, arī tad ir jāmaksā, bet ne tik daudz), bet privātu hobiju, tad, jā, tas ir maksas pakalpojums; ja nav apstiprināts cenrādis (Ministru kabinetā), tad noteiktus pakalpojumus muzejam nav tiesību sniegt, pat, ja apmeklētājam šķiet "kas tur tik liels", ja materiāla saglabātības pakāpe rada bažas, tad jāgaida, kad tas tiks digitalizēts un varēsi strādāt ar tā digitālu kopiju. ja materiāls vēl ir kādā no krājumā uzņemšanas posmiem (un, no nonākšanas muzejā līdz tikšanai muzeja krājumā var paiet ilgs laiks, īpaši, pie muzeju darbinieku kapacitātes, kur - diemžēl pārāk bieži - viens darbinieks veic daudz vairāk obligātu un "nerakstītu" pienākumu, nekā tam normāli būtu jābūt), tad arī tā izsniegšana darbam ir neiespējama.
u.t.t., u.t.jp. vnk, zinot to vidi no iešienes, ir diezgan skaidrs, ka tā nav ļaunprātība, kur īvl muzeja darbinieki tā vien domā, kā kādam kko neiedod, bet gan noteikti apstākļi. |
|