What however makes all these places common is that they take education way too seriously. Poland's 18-26 years old attend, have attended or plan to attend university in 85%. Iran is notable as a country with one of the highest amount of engineers per capita. Average South Korean family spends 30% of its budget on the education of its usually single child.
This is obviously all time wasting. Average IQ of a polish person is 98, average IQ of a high school science teacher is at about 110, so almost a standard deviation(15 ponts) above that. The only thing you're achieving by moving 85% of the youth through university is padding pointless statistics and I guess making them angry that they've got masters and work as peons with no perspectives. Iran has ironically quite significant industry, but the amount of engineers it has far exceeds its needs. For all the south korean efforts and high PISA score, the schooling fails to result in innovation. There was not a single Korean noble prize in history, for a country that on paper should be scientific superpower something is off here.
This shows that there's great amount of time and money wasted in all these places. Since the education takes so long, it artificially extends childhood. People are lead to believe that they have all these years of preparation to life in front of them and instead of taking the same job they would've taken without all these years, they just waste their youth in youth predating institutions.
Bija reiz šāds raidījums. Varbūt kāds paguva ierakstīt un var padalīties. Un, jā, jā, zinu ka šādi nemaz nedrīkst utt. Netaisos nekur publicēt.
https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/va
negribas ieviest tviteri tikai tādēļ lai tagotu entomologus stulbos jautājumos, tam tak ir ciba:
vai ir vēl kāds bez mētru raibvēderlācīša, kas arī būtu baltu pūkainu kuprīti, paliels un Rīgā daudzstāvenes vannasistabā? :D par to pirmo šaubis, jo punktiņus neredzēju, bet ko tu vispār vari redzēt pliks un bez brillēm naktī iekāpjot vannā a tur tev pēkšņi virsū brūk milzīgs spalvains monsters. skrēju celt vīru lai glābj. priecīgs nebija, bet nu dzīva esmu
Mīļā ciba, kur jūs pildāt kondiķus savām mašīnām? Agrāk to darīju Saulkrastos, bet tagad tā vairs nav opcija. Vajag Rīgu vai kaut kur nogrieznī Rīga - Ādaži... (Lielveikalu stāvvietu varianti nederēs).
Grīnpīss šoreiz.
Tas ir tas kas mums jāzina par greenpeace un kāpēc dažas vispār ne pārāk simpātiskas valstis tomēr dara pareizi šito te grīnpīsu pie sevis aizliedzot:
https://jauns.lv/raksts/izklaide/60
Tagad nu šitas grīnpīss ir uz viena līmerņa ar RKB kura mēģināja sačakarēt kontracepcijas pieejamību Āfrikā.
es zinu, kāpēc sievas laukos dzīvo ievērojami ilgāk kā viņu vīri. jo viņas ravē
tā ir golgāta un hārdkōr wōrkauts, vakar vasarsmājā apravēju un aprūpēju svarīgāko (nekādu dārzeņu un tamlīdzīgu blēņu savās trīs vadziņās man nav jau 5. gadu, kopš pārcēlāmies uz ziemeļiem), pēc saulesrieta pusnemaņā un pārgrumā braucu mājās, esmu aizmirsusi vasarsmājā mēteli, saulesbrilles, platmali un apenes
Laikam nekas nekas man nedod vairāk prieka, kad (šķiet) izdodas uzrakstīt labu piedziedājumu.
man tik ļoti patīk tā sajūta ar nesen iesāktu aizraujošu grāmatu, kad esmu paņēmusi pauzi uztaisīt tēju un kaut ko garšīgu, tas anticipation mirklis, kad pie tās grāmatas tūliņ atgriezīšos, nepacietība atkal ķerties pie lasīšanas. tā ir viena no foršākajām sajūtām dzīvē.
Defining "Dagwoodism"
Dagwoodism is recognizing a problem, getting self-righteously upset about it, concluding that something must be done about it soon, but not having a clue how that might be accomplished, and feeling no responsibility for doing anything about it.
iepazinos ar vienu kursabiedreni un atpakaļceļā no Kauņas pusotru stundu dīdžejoju mašīnā un skaļi dziedājām un tusējām, vienā mirklī pat baterija drusku nosēdās. pirms tam viņa man ierādīja Edavārdus, tagad klausos - reāli stilīga mūzika!
Mūsu civilizāciju simbolizējošs idiotisms.
Izskatās ka Kavanero
https://en.wikipedia.org/wiki/Sergio_Ca
idejām ir turpinātāji
https://brainbridge.tech/
https://www.youtube.com/watch?v=szXbuUl
nervu ceļu reattachements izmantojot BCI implantu, BCI asistēta rehabilitācija, also ne tikai galvas bet arī sejas pārstādīšana [kas vrb ir drusku perebors, jo kāpēc viņam neturpināt staigāt ar savu seju].
Nav specifiskots kādus proliferācijas faktorus taisās izmantot iniciālajā nervu savienošanas fāzē, bet nu vispār varētu sanākt.
kaut kāda mistika. nevaru atrast savus vasaras šortus. kas to lai zina, ko vēl nevaru atrast, jo vispār neatceros, ka man kaut kas tāds ir?
Izmazgāju aizkarus, uztaisīju labas pusdienas, nevis kaut ko ātri, pagulēju diendusu. Dzīve atkal ir laba pret mani.
----------------------------------------
Fridrihs Dirrenmats, satīrisko komēdiju autors, darbā "Teātra problēmas" min šādus traģēdijas pagrimuma cēloņus 20. gs.
No vienas puses, ir mazinājusies dzīvības vērtība, jo cilvēces dzīvība ir iznīcināta tik masveidīgi kā vēl nekad cilvēces vēsturē, no otras puses, 20. gs. ir zudušas tās augstākās idejas, kuras vispār varēt salīdzināt ar dzīvības vērtību. Šādu augstāko ideju, ko atdod kā mantojumu nākamajam gadsimtam it kā vairs nav. Šīs augstākās dimensijas vairs nav pašai sabiedrībai. Ja nav sabiedrībai, tad, protams, to ir grūti parādīt arī mākslā. Ir Rozenkrancu un Gildernšternu periods un Hamletu vairs nav. Ētiskais relatīvisms, pielāgošanās jebkurai situācijai ir radījusi tādus apstākļus, ka šīs augstākās ētiskās koordinātes vairs nenosaka sabiedrības dzīvi. [...]
Tas, cienījamie, ļoti daudz ko atgādina arī 21. gs. politiskajā situācijā. Kompromisu valstībā ir ļoti grūti radīt mākslā traģisko dimensiju. Mēs izlīdzamies tā, ka iestudējam senās, lielās traģēdijas, ņemam tālas senatnes cildenību un uz to skatāmies zināmā mērā kā uz tādu brīnumu, kā sapni, kas nekad nepiepildīsies.
/ Gunārs Bībers, Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju...
"Es noskatījos Netflixu"
Jā, nu šeit es jums nekādi nespēju palīdzēt.
diezgan karsti, ne?
termometrs saulē rāda 38 grādus pēc celsija.
kinda cool.