vispār jau, protams, tās 20 darba dienas gadā, kas ir atvaļinājums, ir tāds diezgan liels izsmiekls. un kad ārā tāds laiks, tad vispār gribas uzreiz, bet man divu nedēļu atvaļinājums tikai jūlija otrajā pusē. tagad bija extended weekend ar drušku, kura atbrauca uz divām naktīm. laiks mūs lutināja, šampanietis mūs dzesēja, tad slinkuma diena un atpakaļ pie virpas. labi vēl, ka par donoriem var kādu dienu dabūt. ā, un vienu par nepilngadīgu bērnu. un tad vēl vienu brīvu dienu par to, ka 8 h dienā pavadu pie datora. 

bet es to kripatu salīdzinu ar vasaras, rudens un ziemas b-rīvlaikiem, un uz tā fona šis tāds čiks vien ir. kas laikam nozīmē tikai to, ka esmu pārāk sailgojusies pēc restaurēšanās un bateriju uzlādes, un vispār šorīt pamodos ar sāpošu galvu. ne. no. kā. kur tas vispār redzēts.