![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man tagad ir jauns mīļākais barības veikals, proti, Santa&Barbara. Es tur reiz iegāju tikai tā pie Bankomātes naudu paņemties un paliku uz pusstundu. Sortiments ir tiešām ievērojams, un man tūlīt vajadzēja visu aptaustīt kā lauku tantei, kura pirmo reizi nonākusi Drogās.
Kādi 17 veidi rīsu, t.sk. melnie, savvaļas un kādi tik ne, vairāku veidu amaranti (tas bija tas, kas lipa pie karotes un kas man negaršoja), kādas 3 kvinojas (arī kaut kā neaizgāja), lēcas tādas un šitādas, dažādu krāsu, turku zirņi, parastā mārdadža milti (lai jūs un visa cilvēces progresīvā daļa varētu gatavot savus veselīgos smūtiju, ja), amaranta milti (tādiem pašiem nolūkiem). Tad es nonācu sauso brokastu nodaļā, kur acis un netiklas fantāzijas iepriecināja sausās brokastis bez glutēna, toties no amarantiem (amarantu spilventiņi ar šokolādes pildījumu, amaranta spilventiņi ar kokosu, amaranta spilventiņi ar saldā krējuma glazūru un vienkārši amaranta spilventiņi ar Sūkli Bobu, uz kastītes, nevis iekšā). Eļļu nodaļā pulcējās eļļas visām gaumēm, ķirbju, linsēklu, avokādo, parastā mārdadža un, protams, amaranta (neizdevās pārsteigt, vai ne?!) un melno ķimeņu. Viss šis klāsts ne vezuma apjomā, bet pilnīgi pietiekami, lai daudzu tautību un ādaskrāsas amaranta adikti te pulcētos caurām dienām kā uz kapusvētkiem. Starp citu, lielākajai daļai vielu ir uzrakst „organisks” vai „bio”.
Nav jābrīnās, ka tieši šajā bodē atradās arī gī sviests (veselu divu ražotāju pat!). Vēl viņi tirgoja manas mīļākās šokolādes, bet tās nu ir izpirktas, pie tam es vairākkārt mainīju viedokli par savu mīļāko šokolādi, tik un tā katrreiz pazuda visas, tāpēc nu es domāju, ka tā ir sazvērēstība.
Gandrīz piemirsu, ka pirms kasēm ir pirmās palīdzības stends ar visādiem zemestauku ekstraktiem un āpšu taukiem. Gočpendel, nopirkšu vienu pudelīti, man nekad nav bijuši āpšu tauki.
Ja nu jūs nospriedāt, ka tas ir kāds veikals hipsterjūgendam, kliedēšu šos maldus, tur tirgo arī ķīniešu čības un ogļu šķidrumu.
Kādi 17 veidi rīsu, t.sk. melnie, savvaļas un kādi tik ne, vairāku veidu amaranti (tas bija tas, kas lipa pie karotes un kas man negaršoja), kādas 3 kvinojas (arī kaut kā neaizgāja), lēcas tādas un šitādas, dažādu krāsu, turku zirņi, parastā mārdadža milti (lai jūs un visa cilvēces progresīvā daļa varētu gatavot savus veselīgos smūtiju, ja), amaranta milti (tādiem pašiem nolūkiem). Tad es nonācu sauso brokastu nodaļā, kur acis un netiklas fantāzijas iepriecināja sausās brokastis bez glutēna, toties no amarantiem (amarantu spilventiņi ar šokolādes pildījumu, amaranta spilventiņi ar kokosu, amaranta spilventiņi ar saldā krējuma glazūru un vienkārši amaranta spilventiņi ar Sūkli Bobu, uz kastītes, nevis iekšā). Eļļu nodaļā pulcējās eļļas visām gaumēm, ķirbju, linsēklu, avokādo, parastā mārdadža un, protams, amaranta (neizdevās pārsteigt, vai ne?!) un melno ķimeņu. Viss šis klāsts ne vezuma apjomā, bet pilnīgi pietiekami, lai daudzu tautību un ādaskrāsas amaranta adikti te pulcētos caurām dienām kā uz kapusvētkiem. Starp citu, lielākajai daļai vielu ir uzrakst „organisks” vai „bio”.
Nav jābrīnās, ka tieši šajā bodē atradās arī gī sviests (veselu divu ražotāju pat!). Vēl viņi tirgoja manas mīļākās šokolādes, bet tās nu ir izpirktas, pie tam es vairākkārt mainīju viedokli par savu mīļāko šokolādi, tik un tā katrreiz pazuda visas, tāpēc nu es domāju, ka tā ir sazvērēstība.
Gandrīz piemirsu, ka pirms kasēm ir pirmās palīdzības stends ar visādiem zemestauku ekstraktiem un āpšu taukiem. Gočpendel, nopirkšu vienu pudelīti, man nekad nav bijuši āpšu tauki.
Ja nu jūs nospriedāt, ka tas ir kāds veikals hipsterjūgendam, kliedēšu šos maldus, tur tirgo arī ķīniešu čības un ogļu šķidrumu.
jāsaka kā nesen dzirdēju kādu sakām - klau, mēs esam jau TIK pieauguši!
bebrišdziedzeri man acumirklī ir, spirtas/kandža beigusies jau pirms mēnešiem trim.
es jau ne par vienu negribu neko sliktu teikt, bet stiprūdens izžūšana hronolōģiski sakrita ar Aurōras turneju. ak, šie bezdibenīgie matroži!
ap 2000. bieži gāju ciemos pie sava puiša, kas dzīvoja netālu, astoņstāvenē pie statoila, un bieži gājām uz s&b pēc kaut kā garšīga, piemēram, ārzemju krēmīgajiem jogurtiem, 10%, ja. tad mēs apprecējāmies, pārvācāmies dzīvot citur un vairs tur nav būts.
pilnīgi jāiet uz to veikalu
Bet pats veikals patiešām ir tāds dikti neparasts - var iet ekskursijā.
bet "ādaskrāsas amaranta adikti" izlasīju kā "daikti", kas nebūtu brīnums:D
es tur iegādājos sezama eļļu, kuru šādā tīkamā cenas/tilpuma attiecībā citur vairs nemanu, interesantākas tējas, un saldējumiem arī ļoti bieži ir lieliskas atlaides.
visa cieņa Santai un Barbarai. Kādreiz (tagad laikam vairs ne?) tas turklāt bija diennakts veikals.