Božena Chodunska

Viņi

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

September 12th, 2026

vērotāji un pārliecinātāji

Add to Memories Tell A Friend
starp citu, Zviedrijā rīt ir vispārējās vēlēšanas.

Add to Memories Tell A Friend
Mēģinu sev iestāstīt, ka ar mani viss kārtībā. Es vienkārši esmu bruņurupucis zaķu pasaulē. Vismaz, ja runājam par attiecībām. Jā, man jau, protams, arī gribētos "I na łące jak królik brykać"*, citējot Poļu govi**, a bet nesanāks. Labākais, ko es varu darīt - uzvesties atbilstoši un pieņemt sevi. Ommm.
*"un pa pļavu kā trusim lēkāt"
**Cypis - Wjedzie biały węgorz

Add to Memories Tell A Friend
Ko es šogad darīju pirmo reizi - centos uzvilkt ofisa bikses pa virsu pidžamas biksēm. Bija pieci no rīta un mana kārta ielaist darbiņā mūsu pārcentīgos logu atjaunošanas meistarus.

September 11th, 2026

Add to Memories Tell A Friend
Carrying the loyalty to suffering

Add to Memories Tell A Friend
no sarunām ar ChatGPT: 
Kā var nogalināt vampīru? 
Folklorā un fantāzijā: saules gaisma, miets caur sirdi, nocirsta galva vai svētīti priekšmeti. Atkarīgs no konkrētā stāsta pasaules noteikumiem.  
Vai mietam jābūt no kāda īpaša koka vai der jebkurš? 
Parasti der jebkurš ass koka miets, bet dažās tradīcijās īpaši min pīlādzi, vilkābeli vai apsi. Fantāzijā noteikumi bieži atšķiras — drošākais ir sekot konkrētā stāsta kanonam.

September 8th, 2026

Add to Memories Tell A Friend
karš pret personām!

September 7th, 2026

par mūziku

Add to Memories Tell A Friend
centos noskaidrot, kā vispār manu iecienīto dziemu "wild ones" var nospēlēt uz ģitāras
kādiem trīs akordiem, pārējos es ne pārāk
atradu izcilu bernarda batlera kospleijeri

nebrīnos, ka viņai sociālajos tīklos nav daudz kaveru

tehniski
no vienas puses, it kā viss saprotams, kurās sfērās darbojamies
no otras, vispār nezinu nevienu, kas tā prot braukāt pa stīgām
gribas iemācīties tāpat

September 5th, 2026

Add to Memories Tell A Friend
Mans pēdēja laika "vainīgais prieciņš" ir ķīniešu horoskopi. Tā nu pēc 2 stunda garas dzīvokļu īpašnieku sapulces, kurā neizdevās nobalsot ne par vienu no dienaskārtībā iekļautajiem jautājumiem, jo viens wannabe jurists lakkurpēs nepārtraukti piesauca neesošus likuma pantus vai vienkārši apvainoja visus klātesošos, man taisni vai gribējās pieiet viņam klāt, paraustīt aiz piedurknes un pačukstēt:
- Vjačeslav, vai Jūs esat gailis arī pēc horoskopa, vai tikai pēc rakstura?

par videospēlēm

Add to Memories Tell A Friend
nu, star wars zero company ir ļoti teicams
par publisko tēmu ikskoms + mass effect:

no mass effect tur ir pirmās divas minūtes
toties tādas, ka profesionāli nesagatavotus cilvēkus aizraidīs reanimācijā uzreiz
pēc tam vairs nebūs
taču bija brīnišķīgi, asaras acīs, lamuvārdi noutpadā

par ikskomu
man tas mazliet vairāk pēc izjūtām atgādina nevis x-com klasiku, bet čimeru (kuru es ar visu sirdi arī ļoti mīlu)
te, protams, nedaudz atbalsta abpusēju aplikšanu ar overvatča konusiem, taču bez īpaša fanātisma
tādēļ tāda proaktīvisma iedvesmota geimpleja, kā jagged aliance:wildfire (labākā TBS pasaulē, ja kas) nav
toties violeto diskursu akvadiskotēkas, kā gears tactics, arī nē

pretinieki pārvietojas samērā atjautīgi
trīs desantnieki izsēžas, tu ar visiem saviem čuvakiem uz overvača aizver vienu galveno koridoru
taču viņi kruta sadalās, lūk, viens tur koridorā iekļūst un uzreiz izmanto bezmaksas teleportu atpakaļ debesīs, toties otrs lien caur konteinera jumtu, trešais vispār aiziet no sētas otras puses
sēdi un rādi ienaidniekiem labās rokas īkšķi, tā arī vajag, mums galīgi nav garlaicīgi

tagad par draņķīgo
pirmkārt - varoņa kastumizācija labākajās andromēdas tradīcijās
centos komponēt meiču, kas ir krokodils, nevis floridas aligators
lai ko nedarītu, sanāk floridas aligators 
es tiešām ļoti centos
tas jau ir uz postironijas robežas

nu, un kamera ar tendenci līst sienā, kad tai pietuvojies
būtībā dzīves sīkumi, kam negadās

tutoriālis izsmeļošs (pat pārāk). dialogi ļoti labi uzrakstīti. sadarbības mehānikas interesantas, pat kaut kur aizraujošākas, kā čimerā / nav tāda horrora, kā otrajā ikskomā, tas arī vietām mēdz būt pozitīvi (a vietām nē).
gada spēle, čuvaki, tiem, kam pohuj uz gta 6 haipu vai pragmatas jauno skinu

September 4th, 2026

augusts

Add to Memories Tell A Friend
augustā:
*3 dienas pavadīju ar Kvadrifronu (un vēl miljons cilvēkiem) VVTF pie Gadsimta kāzām. tas bija mirklis, kas sevī ietvēra mūžību. viegli nebija, bet kopumā bija forši.
*uzreiz pēc VVTF metos taisīt ēst Undoingā Savvaļā. tas notika komplektā ar ļoti dīvainiem miega traucējumiem. man ir liela pieredze ar nevarēšanu iemigt, bet tas allaž bijis vnk tā, ka nevar aizmigt un viss. šoreiz bija tā, ka es migu ciet daļēji - nonācu kaut kādā tumšā starptelpā, kurā ar apzināto prātu vēroju, kā mēģina izšķilties sapņi, bet nevar un novīst neizplaukuši. komplektā tam bija ļoti auksti, ar drebuļiem. visu nedēļu jutos kā zombijs miglā. tas pēkšņi beidzās, kad 7dien atbraucu mājās un uz 3 stundām iekritu bezgalīgi dziļā miegā.
*Cēsu direktore beidzot ieinteresējās par to, ar ko nodarbojas kultūras biedrība. mums piešķīra jaunu vadītāju un pārcēla uz citu struktūrvienību.
*vēl vairāki kolēģi uzrakstīja atlūgumus.
*priecājos, ka pielauzu Smiri, jo Hope Dies Last koncis bija ļoti, ļoti foršs. nebija bēdīgi jāskatās uz veciem sentimentāli nostaļģiskiem onkuļiem un tanti, bija norm hardcore power ar cietu pimpi.
*bijām diezgan sūdīgā eckursijā uz Alūksni, pareizāk sakot, es biju vēl arī Stāmarienā, Gulbenē un pāris mazākos nostūros, bet dzīvesbiedrs tikai Alūksnē.
*uzorganizējām Zaļumballi ar Smiltenes pūtēju orķestri parkā. man, protams, būtu labāk paticis, ja būtu tikai orķestris bez vokālistiem, bet jāpielāgojas piedāvājumam/pieprasījumam.
*vēl mums bija Nielslena koncis, kurš nebija slikts, bet es overall jutos pietiekami sūdīgi, lai mani īsti neaizgrābtu.
*nujā, es overall jūtos sūdīgi.
*visi tie piedzīvojumi ar auto, par kuriem jau rakstīju.
*dārziņš ir ļoti neglected. vai nu man ir jāstrādā vai līst lietus. nu vai arī ir jau tumšs. par ātru tā tumsa pienāca.
*zirgam novīlēja zobus. viņam izrādās vairs nav neviena priekšzoba. bet pārējie zobi ir viņa vecumam visnotaļ ok.
*bija atbraukusi ciemos Andreta - aizbraucām pie Rauzas pameklēt vai nav jau manas mīļās melnas sēnes. Ir!
*atsāku smēķēt. kaut kādā brīdī likās, ka tas ir kkāds pēdējais salmiņš, kas noturēs mani kapitālistiskās sabiedrības vēlamajā funkcionāla un ekonomiska aktīva pilsoņa rāmī. pagaidām esmu tur noturējusies, bet man tiešām, tiešām grūti iet. liekas, ka ir nenormāli daudz kortizola, vislaik sajūta, ka ūdens smeļas mutē un gribas kkur pazust un nebūt.
*vismaz diezgan daudz peldēju. katru dienu nesanāca, bet tiešām regulāri.
*netiku skoliņā, kurā gribēju iet - grupa piepildījās un es paliku pirmā aiz svītras. man kaut kā bija licies, ka tas varētu būt mans way out un atbrīvošanās no iesprūduma sajūta un, ka gan jau viss saliksies un notiks. bet nesalikās un nenotiek.

p.s. vēl man ir drausmīgi noriebies organizēt. jebko.

September 3rd, 2026

Add to Memories Tell A Friend
aicina iedzīvotājus bez īpašas vajadzības nedoties uz kapiem

Add to Memories Tell A Friend
tiem, kuri tēmā – mēs taču mierīgi varam lokalizēt saīsinājumu sdh kā snv
(subtitles for the deaf and hard of hearing = subtitri nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem)
es piemēram tagad tā vien lietošu, ņemiet jūs arī un nesiet tālāk

September 2nd, 2026

par juridiskām niansēm

Add to Memories Tell A Friend
cik es saprotu, tad lindsijas klensijas keisā (ļoti relevants blīkšķis štatos) zvērinātie piesēdētāji izgāja uz 50/50
vispār jau šaubas diezgan ir no abpusēja problēmas vektora (nē, ne tādas, kas ir tviterfeministēm, tur konkrēti neko nesaprot)

es, piemēram, viņai ne pārāk ticu, man ir grūti noticēt, ka antidepresantu blakusefekti, trigerējot psihozi, var izsaukt darbību ar aukstu aprēķinu
taču no otras puses vispār hz, ko šīs nacionālās firmas šaibas var izsaukt šādā situācijā, sk. čaka palanaka interviju restlerim, tur ir labi par pobočkām

strīmeris un komentators nībergs izteica viedokli, ka tam visam nav nozīmes, jo lindsijai tāpat dzīve ir beigusies, un viņā jebkurā situācijā visdrīzāk pabeigs iesākto
pat nepamanīja, ka keisija jau vairāk nekā divus gadus cietumā kaut kā pat nedomā par to
arī moments, par ko aizdomāties

September 1st, 2026

Par ko partiju vēlēšanu programmas [jums] neraksta

Add to Memories Tell A Friend
Tas laikam nāk ar gadiem, kad cilvēkus sāk uztraukt lietas. Esot uzskatā, ka partiju programmu lasīšana ir dumjš veids kā tērēt savu laiku, sanāk būt ar viedokli nelasot :D. Interesantais ir, kā programmās nav, nevis kas tur ir rakstīts, jo atmazoni par to, kāpēc rakstītais nav izdarīts ir diezgan vienkāršs lingvistisks vingrinājums ("koalīcija", ziniet).


1. Kad tiks izbeigts 3 mēnešu garais skolēnu vasaras brīvlaiks? Valstī esot ap 60K skolotāju, lielākā daļa tur ir dēļ stabila 2 mēnešu, bet praktiski vēl ilgāka, apmaksāta atvaļinājuma. Runā, ka to maiinīt būtu partijas pašnāvība. 60K skolotāju skandālu toč uztaisīs, bet tos pāris simtus tūkstošus vecāku, kuriem tas dzīvi atvieglos, neviens nepamanīs. Mani tas vairs neskar, bet to sajūtu vēl tīri labi atceros, kad mazo klašu skolēnu mājsaimniecībā jāžonglē ar atvaļinājumiem, vecmammām un neganti dārgām nedēļu nometnēm, lai nosegtu 3 mēnešus skolas neesamību. Starp citu, runā, ka tas 3 mēnešu brīvlaiks ir plānošanas ekonomikas izgudrojums, lai varētu nosegt superneefektīvas lauksaimniecības darbaspēka trūkumu ar skolēniem.

2. Kad pensiju 2. līmenis atgriezīsies sākotnēji plānotajā procentpunktu līmenī? Seni plāni saka, ka tam procentam jākļūst par 10, un viss gāja pēc plāna līdz 2008. gadam, kad bija sasniegti 8%, bet tad tie kļuva par 2%. Un tad atkal auga līdz 6, tagad atkal ir 5. Kāpēc tas svarīgi? Nu, vispirmām kārtām, katram ar krietnu darba stāžu, nenovēršamā nākotne sāk izskatīties jau tīri sasniedzama. Klišejas par "mums tāpat pensijas nebūs" brūk, ja vien valsts spēj pensijas 2. līmeni noturēt pienācīgā stāvoklī. Par to gan velti daudzināt mileniāļiem, bet tiklīdz sadzirdam signālus par 2. līmeņa izmaksāšanu vai (pasargdies) nacionalizēšanu, tā balsojamo partiju īsais saraksts stabili saraujas. Te lūk problēma, ka pensionāri ir liels un aktīvs elektorāts, kuram saprotamu iemeslu dēļ tālāka nākotne neinteresē. Tāpēc par šo partijas programmmās diez ko neraksta.

3. Kad beigsies izlikšanās, ka ar bērnu pabalstiem iespējams jel ko sasniegt demogrāfijas labā? Par pabalstiem uzskatāmi arī bērnudārzi, brīvpusdienas utml., ne tikai skaidrucis. Nu tur, dzimstības līmeni virs 2.15, piemēram sasniegt. Ja jau to verētu ar naudu dabūt gatavu, zviedri, vācieši, briti, angļi, u.c. ņudzētu no bērneļiem un imigrācija būtu apturēta saknē. Tā tas nenotiek, un diez vai jelkāds visekstravagantākais politiskais spēks piedāvās ņemt piemēru no valstīm, kurās vēl dzimstība ir līmenī. Neviens arī skaļi nesaka, ka par demogrāfijas bedri nav vērts uztraukties, bet rādās, ka izņemot labākus pabalstus, neko jaunu nav piedāvājis. Tas tad sanāk rafinēts populisms, piedāvāt populāru lietu ("par bērniem!"), zinot, ka tas nedos kāroto rezultātu. Bet šī jau izskatās pārāk globāla lieta, un velti jau cerēt, ka tieši pie mums viedais atradīsies. Tas gan laikam ir speciāls viedoklis, ka novecojoša sabiedrība ir arī norietoša sabiedrība, bet tas ir manējais.

Nu ar šitiem jautājumiem es "pie urnām!"

August 31st, 2026

Add to Memories Tell A Friend
https://smiltenite.lv/

Add to Memories Tell A Friend
Atkarībā no tā, kura māsiņa tajā dienā dežūrē, fizikālās terapijas kabinetā mēdz būt radikāli atšķirīgs skaņas fons. Varianti ir trīs: vai nu klusums, vai lifta mūzika, kas izliekas par džezu, vai arī versija par to, kas varētu skanēt pa Latvijas Radio 2, taču, spriežot pēc džinglu un ziņu neesamības, tā drīzāk ir kaut kāda spotifaja pleiliste.

Reizēs, kad ir LR2 variants, es guļu, klausos un domāju: tāds trešs. Šo efektu vēl vairāk pastiprina tas, ka procedūras laikā tuvumā nav ļauts turēt elektroniskas ierīces, kas nozīmē, ka nav variantu prātu novirzīt kur citur. Vienkārši guli un domā: tāds trešs.

Taču kādu reizi dzirdēju kaut ko, kas piesaistīja uzmanību. Rokmūzikas dziesma, kurā aizdomīgi precīzi un paredzami integrētas visas žanra klišejas. Džeks ar spēcīgu vokālu, pieņemama melodija un klasiski ģitārsolo. Taču dziesmu teksts, piemēram – “tu mana lielākā vērtība, tu mana vienīgā mīlestība” radīja spēcīgu sveškaunu. Kas tie varētu būt par cilvēkiem, kuri māk dziedāt un spēlēt, bet kuriem nav neērti kaut ko tādu izmantot par liriku?

Atbilde uz šo mistēriju gan šķita acīmredzama: tā droši vien ir ar MI ģenerēta lirika (pat ja man līdz galam negribējās ticēt, ka tieši šis ir tas poētiskais līmenis, kas sanāk, ja savāc visus pieejamos dziesmu tekstus, sagremo un atvemj).

Taču, kad procedūra beidzās, tomēr iegūglēju tās dziesmas tekstu un par zināmu pārsteigumu atklāju, ka pēc kaut kā tik dženerik tomēr izdodas grupu atrast. Lielākais pārsteigums gan sekoja, kad izlasīju šī muzikālā projekta pašaprakstu: “Manis rakstīta dzeja ar vārdiem un ar mākslīgā intelekta radītu mūzikas skaņu, kas apvieno industriālu elektroniku, nostalģiju, dzīves pārdomas un romantiku par dzīvi pēc manas iedvesmas.” (Tajā, ko dzirdēju, no “industriālas elektronikas” gan nekā nebija, bet nav nekādas vēlmes iepazīties ar vēl kaut ko no šī projekta.)

Tātad viss ir otrādi. Tas teksts ir dzīva cilvēka rakstīts, un acīmredzot tas viss ir nopietni. Tik ļoti nopietni, ka viņam šķiet, ka šo nu noteikti vajadzētu izmantot mūzikā. To, ka autors pats neprot mūziku, viņš acīmredzot zina, tāpēc to rada MI. To, ka rakstīt šādu liriku ir lielāks trešs nekā ģenerēt mūziku ar MI, savukārt laikam nesaprot vis. Bet nu skaitās, ka dzīvojam laikos, kuros katrs var justies kā liels ārtists.

Add to Memories Tell A Friend
man liekas, ka dievi ir no manis novērsušies

augusts

Add to Memories Tell A Friend
riepu salīmēja. bija kaut kas ass iedūries aka nagla/skrūve.
prasīju vai tam var būt kāds sakars ar konkrētajām riepām (pārāk nobrauktas?), bet Andris teica, ka pilnīgi normālas riepas ar pietiekamu protektoru.
ērkšķiem kaisīts mans ceļš.
Tags:
Powered by Sviesta Ciba