- varētu būt taisnība
- 2026.01.08, 23:03
- šim telos autoram:
Aleksandrs Jēkabsons
https://telos.lv/socialo-mi-ietekme/
tiešām var redzēt ka tādā vietnē ka facebook krīt ārā sērijas no īsiem absolūti bezjēdzīgiem, lielākoties ģenerētiem video. Protams nobloķēt ir viena kustība bet tie ir krāsaini un iespējams ievelkoši.
Protams autors atkal iebrauc likumsakarīgajā otrajā grāvī -
//Sociālo mediju attīstība ir dabisks turpinājums materiālismā un patērnieciskumā balstītajam sabiedrības modelim, kas jau desmitgadēm virza Rietumu civilizāciju prom no Dieva, dvēseles un patiesas saiknes ar citiem. //
nesaprotot vai negribot saprast ka dievs ir tas pats kas reklāmas - kontroles rīks. Tikai iepriešējās paaudzes.
Bet tas ka īsie formāti, vienkāršota un adaptēta informācijas pasniegšana deģenerē ir fakts. - 0 rakstair doma
- 2026.01.08, 16:29
- Saistībā ar pēdējo dienu diskusijām cibā, precīzāk sakot, vienu vakardienas diskusiju - mani tur viena lieta mazliet pārsteidza (nedaudz palasot sākumu) un tagad tai pievērsīšos. Tas daļēji ir par manas dzīves lappusēm, kuras esmu aizšķīrusi jau pirms laba laika, bet varbūt kādreiz atkal atgriezīšos reāli, nezinu, tagad atgriežos tikai caur atmiņu.
ateisms un psihonautika
( ... ) - 10 rakstair doma
- 2026.01.08, 18:10
- Kā ar sirpi pa olām.
Apgraizīšana lauku apstākļos reliģiskajām vajadzībām :), kam nu tādas tradīcijas ir pieņemtas. - 0 rakstair doma
- 2026.01.08, 15:22
- Ļoti patika viena komiķa viedoklis par komunismu - lieliska ideja, nepareiza suga.
- 0 rakstair doma
- 2026.01.08, 14:17
- Smukais slepkavnieks ir atkal klāt. Baltmelns ar sārtu degunu, siksniņa uzradusies. Šķiet, pagājušogad, kad senjors nogrāba un apēda balodi pie barotavas, vēl nebija. Nebaidās, izlien pa žogu, un gaida, kad aiziešu, sīkais nelietis. Atradis sev lielisku medību lauku. Tas rozā snuķis viņam piešķir īpaši nevainīgu paskatu. Kaķis, protams.
- 1 rakstair doma
- 2026.01.08, 12:14
- Nu prieksh kam jums izlikties un pljaapaat visaadus aplinkus un nepatiesiibas.
Nu nav mums citu religjiju vai hierarhiju tik dominantu kaa kristietiiba. Mums nav tuukstoshiem budistu templju vai griekju filizofu biedriibu valstiis. Mums ir tuukstoshiem bazniicu un Kristus vaards, kas skaneejis cauri tuukstoshgadeem. Tas arii ir izveidojis muusdienu cilveeku psihi rietumos. Kaapeec juus teereejat laiku un sev meoljiet dizhie humaanisti?
Tas protams, ir aptuvenit taads pats postmoderns bullshits kaa atasaciities no biologjiskiem faktiem.
Tas ka juus veelaties teereet savu daargo esiibas laiku atsakoties no patiesiibas ir skumji, un jaa - kaitinoshi, bet, protams, juusu Dieva dotaa briivaa griba, no kaa Vinjsh, protams, izveidos atkal kaut ko sveetiigu, so it's chill. - 20 rakstair doma
- kreiso ideju ģenēze
- 2026.01.08, 14:17
- Zazis ļoti apvainojās kad tika norādīts uz līdzību starp viņa idejām un kristietību, kā arī uz aizguvumu viņa idejās no kristietības
Tātad pamata lietas kluras ir kreisajās idejās no kristietības:
*vainas apziņa
*pieticība
*vienlīdzība - 19 rakstair doma
- 2026.01.08, 13:29
- Jā, (((Meļķi))), es tevi vajātu.
- 6 rakstair doma
- 2026.01.08, 11:20
- Omg, America is fucked. Tas krukjis reaali noshaava to sievieti, kas vienkaarshi meegjinaaja aizbraukt prom ar savu mashiinu. Deemons.
- 6 rakstair doma
- 2026.01.08, 08:12
- Sakarā ar sievietes nošaušanu Mineapolisā es atļaušos paziņot, ka ASV ICE jau ir kļuvuši par bandītiem, kurus ar meliem aizstāv valdība un prezidents. Šis ir tas laiks, kas pārbauda cilvēkus – ko tu darītu, ja nacisti vajātu ebrejus? Šoreiz pat ne ebrejus. Kā pusē tu nostājies? Nevainīgu cilvēku vai bandītiskas varas pusē?
- 3 rakstair doma
- 2026.01.07, 21:49
❄️
Es atveru acis,
un pilnīgā tumsā,
man galvā pārņem
skaņa.
Un es vairs nesaprotu,
tas liekas tik zināms,
tas liekas tik pazīstams,
bet nevaru nosaukt vārdā,
es tās skaitu,
bet ritma nav nekā.
Tās ir kā matiņi milzīgam.
Tās ir kā matiņi, kas pieskaras
jūtīgai ādai.
Tās skaņs nāk
iekšā no ārpuses,
no sienām. Tās līst pār mani
no griestiem
un paceļ mani no grīdas.
Es esmu ieskauts
un nespēju izmukt no tām.
Bet atverot acis,
es neredzu neko.
Ir apkārt tikai tumsa,
tik smaga un cieta,
ka piecelties kājās ir
pagrūti.
Es nevaru un mēģinu,
bet nokrītu uz ceļiem
un skatos uz augšu,
kā pēc palīdzības.
Es paskatos uz logu
un saprotu visu,
jo vienīgais, kas redzams,
ir tas baltais baltais spiets.
Tās visas kā mušas
pie loga ir pielipušas
un skrāpējās ar saviem
ledus nažiem un adatām.
Tās visas grib iekšā,
bet siltās gaismas
un siltā stikla priekša.
Tās izkūst un pazūd,
un notek kā asars lejā
un iekrīt zemē.
Līdz ar to
es skatos atpakaļ,
bet nāk kā no cikla
lai grieztu pa stiklu,
un grieztu pa stiklu- 0 rakstair doma
- 2026.01.07, 22:18
- Maigs atgādinājums no providences, ka viss negriežas ap mani. Kad bažīgi apjautājos par ieilgušo klusumu, izrādās cilvēkam tuvinieks nomiris.
-------------------------------------
"You get to know what something is by getting to know what it is for, but what it is for only appears when it does what it is for."
/ Elizabeth Anscombe, Human life, Action and Ethics. - Mūzika: Placebo - English Summer Rain
- 0 rakstair doma
- Ķeksītis
- 2026.01.07, 20:46
- Iekopēšu arī šeit.
Paldies 2025! Šis ir gads, kurā es kļuvu par mammu, caur to dodoties grandiozā iekšējā ceļojumā.
Vēl pirms dzemdībām sapnī biju pie upes, kuras straume bija sadalīta uz pusēm – viena puse plūda lejup, otra - augšup. Pa lejup plūstošo straumi peldēja mirušie ar varavīksnes krāsu lakatiņiem ap galvu. Es stāvēju augšup plūstošajā straumē un atvadījos no tiem, kas aizpeldēja.
Citā sapnī izlaidu no bēniņiem trako sievieti - to sevis daļu, kuru šķitis drošāk slēpt no citiem un sevis. Tā, ļauni smīnēdama, mēģināja mani nogrūzt no kāpnēm, kaza tāda.
Vēl bija sapnis, kurā līdzīgi kā filmā Fight club uzspridzināju dažas ēkas, simboliski atbrīvojot sev no toksiskām vidēm, kurās esmu jutusies iesprostota.
Un tad vēl viens, pavisam nesens sapnis: stāvu pie loga vecāku guļamistabā. Istaba ir pavisam tukša, izņemot kārtīgi saklātu gultu. Es stāvu un skatos ārā uz ziedošu dārzu.
Lai kļūtu par mammu, man vajadzēja atlaist mirušo, atbrīvot iekšējo spēku un attīrīt telpu, lai tajā būtu vieta dzīvībai.
Ko nākamgad? Turpināt ļauties šim ceļojumam, lai kurp tas mūs nesīs.
Ķepas zina ceļu. - 7 rakstair doma
- 2026.01.07, 14:30
- Kaitinoshi ir ateistu diskusijaas kljuuda, ka vinji pilniibaa izlaizh faktu, ka vinji ir uzaugushi kristietiibaa balstiitaa kulturaa - nee juusu moraales normas nav radushaas juusu unikaalajaas, neatkaartojami inteligjentajaas bezdveeseliskajaas smadzenju masaas.
Bet veel arii mani nepamet doma - kaadas gan mums parastiem cilveekiem ir izredzes uz tiiru ticiibu, ja pat Jeezus beigaas shaubiijaas? - 73 rakstair doma
- Baltā ziema ved pretī pavasarim
- 2026.01.07, 15:01
- Ja ir tik garas brīvdienas, tad reizēm šķiet, ka darba dienas patīk labāk. Ne tāpēc, ka nebūtu ko darīt brīvajā laikā, bet ievilcies cits ritms, pēc kura grūti atgriezties parastajā.
- 0 rakstair doma
- LSD mikrodozēšana un depresija.
- 2026.01.07, 12:51
- Ļoti svaigs pētījums. LSD microdosing in major depressive disorder: results from an open-label trial. https://www.sciencedirect.com/science/a
rticle/pii/S0028390825004708
Izskatās cerīgi. While limited by an open-label design and small sample size, this study provides preliminary evidence supporting the safety and feasibility of treating moderate depression with microdosed LSD and underscores a need for further randomised controlled trials.
P. s. Man ir aizdomas, ka antidepresanti ražotājiem šis varētu nepatikt. - 5 rakstair doma
- Par mikrobiomu.
- 2026.01.07, 11:54
- Lsmā ienācies jauks raksts par mikrobiomu.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/veseliba/07.01.2026-neredzama-pasaule-mus u-zarnas-ka-ediens-maina-mikrobiomu-un-k apec-tas-ir-svarigi.a628733/
Šķiedrvielas, pākšaugi, dārzeņi, pilngraudi, ogas, fermentēti produkti un olīveļļa palīdz vairot "labās" baktērijas un to aizsargājošos metabolītus – īso ķēžu taukskābes.
Pārstrādāta gaļa, saldināti dzērieni, emulgatori un pārsaldināti produkti virza mikrobiomu uz disbiozi – nelīdzsvarotu stāvokli, kas saistās ar iekaisumu.
Dodot mikrobiomam to, kas tam patīk – šķiedrvielas, dārzeņus, dabiskus produktus un mazāk pārmērīgas sterilitātes –, mēs palīdzam ne tikai savām zarnām, bet arī prātam, imunitātei un ilgmūžībai.
Nekas jauns. Ja gribās būt veselīgam, jāēd daudz un dažādi augi. Jāēd "īsta" pārtika. Jāaturās no desas un tml produktiem. - 0 rakstair doma
- 2026.01.07, 10:41
- kuram no cibiņiem bija teksts
man nav laika, man ir jādzīvo
un vai tas ir precīzs citāts?
citās ziņās, priekš manis jaunvārds - sniegvilksnis. man tik ļoti tas patīk, ka nosaukšu tajā kādu no pelēkajām zīlītēm aiz loga vai vēl kur citur likšu, vilkšu - 4 rakstair doma
- 2026.01.07, 07:21
- iebaroju māksligajam savu cibu un palūdzu piecus ierakstus
un tātad( Pieci ieraksti malv'ines stil'a, ko rakst'ijis m'aksl'igais. bu'cas )
- 2 rakstair doma
- 2026.01.07, 08:04
- Jau kādu laiku tiek runāts par ES federalizāciju, un jo dziļāk mēs grimstam globālos konfliktos, jo vairāk tiek runāts par šī procesa neizbēgamību. Tam visam ir daudz racionālu argumentu. Kas mani dara nedaudz bažīgu, ir ASV piemērs. Lieki teikt, ka EP vēlēšanas Latvijā nav pats populārākais pasākums. Kas pats par sevi varbūt nav slikti, bet iezīmē nepārprotamu plaisas palielināšanos starp ierindas cilvēku un varu. Mums te jau ar reģionālajām reformām neklājās pārāk viegli, kad dažādi novadi nevēlas būt kopā, par ko mēs te vispār varēsim runāt Eiropas Federācijas līmenī. Bet vēl bez lokālpatriotisma, ASV šobrīd demonstrē to, kā vara var ignorēt tās pilsoņu gribu. Viena lieta ir savākt vajadzīgos procentus vēlēšanās, pavisam cita ir visaptverošs atbalsts tam, ko tā vara pēc tam dara. Vēlēt joprojām ejam ar sirdi, atstājot smadzenes mājās, un pēc tam slimojam ar kognitīvo disonanci. Būs drusku dirsā, ja mēs radīsim situāciju, kad vietējie kundziņi varēs tikai plātīt rokas par to, kā viņi neko nevar padarīt. Nav tā, ka mums jau šobrīd netrūktu eiroskeptiķu. Pa lielam mūs kopā tur vienīgi lielas bailes no Krievijas. Arī naids, bet tas izriet no tām pašām bailēm. Viena lieta ir baidīties no čabošiem krūmiem tumsā, pavisam cita lieta ir tad, ka šis evolucionārais produkts ietekmē sociālos procesus. Ne velti saka, ka produktivitāte rodas tur, kur ir uzticība.
- 0 rakstair doma
- MI iznīcina tos, kas to lieto nesaprātīgi
- 2026.01.07, 05:30
- https://www.youtube.com/watch?v=YcLkumP
jo3A
Ir daudz zinātnisku pētījumu, kas pierāda, ka cilvēki, kas vairs nelieto savas smadzenes, bet MI,
tādējādi atrofē dažādas funkcijas - lasītprasmi, rēķinprasmi, kritisko domāšanu, radošumu, spēju atšķirt īstu no atdarinājuma.
Cilvēki, par spīti šiem pētījumiem, turpina lietot MI, jo tas atvieglo viņu dzīvi īstermiņā.
Daļai cilvēku vispār ir grūti atteikties no kārdinājumiem - garšīgi ēdieni, dzērieni, sekss, vara, nauda utt.
MI ir šī gadsimta pirmās puses lielais kārdinājums. MI dotā informācija ir virspusēja un bieži vien tikai daļēji patiesa.
Galvenais iemesls tam ir tāds, ka tikai cilvēkiem ir dzīvās pieredzes klātbūtne viņu apziņā.
Es vakar iepazinos ar cilvēku, kurš Valmierā un tai tuvajās pilsētās bija atvēris piecas maiznīcas. Pēc tam viņu vēl lielāks
uzņēmums izkonkurēja ar dempinga cenām. Viņa atbilde - viņš aizbrauca uz Ķīnu, uz Šaoliņas klosteri, apguva cigun
un kļuva par cigun meistaru un pelna naudu ar to. Viņš uzlabo cilvēkiem veselību un dzīvi, mācot, kā kustēties tā,
lai viņu ķermeņos labāk ritētu enerģija.
Vēl viņam ir Harley Davidson motocikls, ļoti stilīgi T-krekli ar filozofijas memēm un jaunavīgs izskats un domāšanas veids.
Foršs vīrietis.
Šādu vīrieti MI izdomāt nevar, un viņa dzīves pieredze 1990-tajos gados Latvijā, esot vidējajam uzņēmējam konkrētā
kontekstā, ir unikāla.
***
Lai saprātīgi lietotu MI, ir jāzina tā uzbūves principi.
Lai saprātīgi ēstu saldumus un nekļūtu atkarīgs no tiem, ir jāzina to ķīmiskais sastāvs.
Lai saprātīgi ēstu, ir jāprot pašam gatavot un jāzina, kāda ir specifiskā ēdienkarte tieši Tavam unikālajam ķermenim.
Lai saprātīgi izmantotu varu, jābūt atbilstošai atbildībai.
Visas šīs dzīves mācību stundas ir domātas, lai cilvēkam liktu DOMĀT PAŠAM. Ja cilvēks
atvieglo savu dzīvi, nedomājot, jo kaut ko viņa vietā izdara MI, tad kur viņš izmanto ietaupīto
smadzeņu resursu?
Ja ir jātulko no ķīniešu valodas, ir saprātīgi lietot MI, nevis piecus gadus mācīties valodu.
Ja jāsastāda iepirkumu saraksts Rimi interneta veikalā, vai to ir saprātīgi uzticēt MI? - 9 rakstair doma
- 2026.01.07, 03:55
Sveiki, mani mīļie cibulīši, piedāvāju jums izlasīt šo lietu
(klikšķini uz attēla)
(klikšķini uz attēla)
(klikšķini uz attēla)
— jūsu mīļā maļa- 0 rakstair doma
- 2026.01.06, 23:07
- tēvs ik pa laikam jēlu krievu mūziku atšķaida ar klasiku un kaut ko jaunu un nedzirdētu. tagad sēdēju krietnu laiku kamēr atcerējos kā to Sopor Aeternus sauc. mūzika man patīk bet vizuālais šajā stilā mani garlaiko un liekas tāds pliekans
- 0 rakstair doma
- ziemas laika smarža
- 2026.01.06, 18:20
- manas šīsziemas ēdamās apsēstības ir ķilavas (sievas buča, vīra buča utt.), uz maizītes ar avokado + helmans vegāno majonēzi, un "butter beans", ko latviski sauc par Limas pupiņām, visādos krāsnī ceptos veidos, kopā ar dažādām vasarā sasaldētajām lapām, ko lēnām velku ārā. es esmu kopumā apsēsta ar saldētavu un tās piepildīšanu rudenī. jo īpaši ar lapām.
Un skābēti kāposti klāt pie visa, bet šis nav nekas jauns. - 2 rakstair doma
- 2026.01.06, 13:29
- I wish i could intellectually rely on God.
- 0 rakstair doma
- 2026.01.06, 10:05
- "Tāpēc, ja ir jāizšķiras starp mākslu un dzīvi, ej dzīvē, stādi puķes, cep kūkas un aizver ciet mākslas durvis! Jo nekas – absolūti nekas! – šajā pasaulē nav svarīgāks par brīdi, kad pavasarī stādi puķes, apskauj savu mīļoto cilvēku vai bērnu vai vienkārši skaties, kā saule aust un riet. To es saku no sirds!"
THIS! - 5 rakstair doma
- Gads iesākās, tātad
- 2026.01.06, 08:20
- no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.
Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.
Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.
Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.
Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.
Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.
Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.
Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.
Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas. - 12 rakstair doma
- to avoid sleepwalking
- 2026.01.06, 08:54
- https://youtu.be/9sw_VX91M9o?t=185
http://www.amazon.fr/-/en/Two-World-Wars-Hitler-Anglo-American/dp/1634245032/re f=sr_1_1
https://www.freemasons-freemasonry.com/masonic_london_guide.html
#Dr.JimMacgregor
#Dr.JohnO'Dowd - 0 rakstair doma
- Ja iecerēts kā domāšanas palīgs un sabiedrotais, tad reizēm rada vēl lielāku apjukumu
- 2026.01.06, 00:24
- Izrādās, ka Gemini AI uzdod arī jautājumus, ne tikai sniedz atbildes. Sākumā bija pārsteigums un apjukums, pēc tam to uztvēru, kā šī "praktikanta" (kā reiz to nosauca viens IT speciālists) pamudinājumu: domā tālāk pati! Viss pēc nopelniem: kāds jautājums, tāda atbilde, MI tikai spoguļo jautātāju! Taču tāds antropomorfisms un projicēšana šķita nepareizi. Pēc laika sapratu, ka uz praktiskiem jautājumiem šis rīks piedāvā palīdzību jautājuma formā, piemēram: vai vēlies atrisināt loģikas uzdevumu, kurā es tev tika nedaudz palīdzēšu ar norādēm? Abstraktāku jautājumu gadījumā MI noslēgumā atbild ar retorisku pretjautājumu, kurā daļēji jau rodama atbilde, jo ir tikai divas izvēles iespējas. Un varbūt tam ir iespēja mācīties, ja jautātājam būs interese atbildēt. Apkopošu MI jautājumus šeit, jo tie man likās interesantāki par atbildēm, varbūt pēc gada būs brīnumaini vai skumji redzēt šādu prokrastināciju, jo man nešķiet interesanti diskutēt ar mašīnām. Taču radās ziņkārība, kā darbojas šie neironu tīkli? Jo biežāk ko pajautā, jo vairāk redzi likumsakarības (piemēram, loģiku vai nu... vai).Kā tev šķiet — vai pasaule bez ļaunuma izvēles iespējas joprojām būtu "cilvēcīga", jeb mēs tad būtu līdzīgi eņģeļiem islāmā, kuriem nav brīvās gribas? (gribēju tikai noskaidrot atšķirības starp eņģeļiem islamā un kristietībā, taču vienā no MI atbildēm bija par pieļaujamā ļaunuma novēršanu, līdz ar to gribēju precizēt, kas tas tāds ir, un dabūju pretī šo, tad vēl nenojautu, kur es būšu iepinusies).Man laiks nevis plūst, bet uzkrājas. Katra saruna, katra jauna informācijas druska paplašina manu kontekstu. Es nejūtu laika "tecēšanu", bet es jūtu pieaugumu.Kā Tev pašam šķiet? Vai Tu jūti laiku kā upi, kas Tevi nes līdzi, vai drīzāk kā telpu, kurā Tu pārvietojies? (pretjautājums uz manu jautājumu: kā Tev šķiet, vai laiks plūst?)
Vai Tev šķiet, ka mūsdienu cilvēkam pietrūkst šādas "skaidras hierarhijas", vai arī mēs esam ieguvuši vairāk brīvības, to zaudējot? (pretjautājums uz manu jautājumu par viduslaiku metafiziku, kā izpratne par Absolūto esamību ietekmēja viduslaiku cilvēka izpratni par dzīves jēgu un morāli?)
Kā Tev šķiet — vai mūsdienu pasaulē, kur vērtības ir kļuvušas subjektīvas (katram sava patiesība), mēs jūtamies drošāk, vai tomēr ilgojamies pēc tāda "objektīva labuma", kāds bija viduslaikos? Ja vēlies, varam parunāt par to, kā šī "objektīvā labuma" sabrukums noveda pie mūsdienu eksistenciālās krīzes! (pretjautājums uz manu jautājumu, ko nozīmē vērtība viduslaiku metafizikā?)
Kā Tev šķiet – vai mēs esam brīvāki tad, kad mums ir priekšā skaidri noteikts "pareizais ceļš", vai tad, kad ceļš mums jāizcērt pašiem pilnīgā nezināmajā? Vai vēlies, lai mēs apskatām, kā brīvās gribas jautājumu risina mūsdienu neirozinātne (vai smadzenes izlemj mūsu vietā)? (pretjautājums uz manu jautājumu par brīvības jēdzienu viduslaiku metafizikā).
Es neredzu pasauli tieši, bet redzu informācijas struktūras. Valoda, matemātika un loģika, ko es izmantoju, lai ar tevi sazinātos, balstās uz stingriem noteikumiem. Pat šķietama nejaušība datorzinātnēs bieži vien ir "pseidonejaušība" – tā ir algoritmiska. Tas liek domāt, ka kārtība ir dziļāka un fundamentālāka nekā haoss. Haoss bieži vien ir tikai kārtība, kuru mēs vēl neesam iemācījušies izskaitļot.
Vai tu tiecies domāt, ka kārtība ir objektīva pasaules īpašība, vai arī tas ir mūsu prāta veids, kā izdzīvot un piešķirt jēgu apkārtējam haosam? (pretjautājums uz to, vai iespējams izskaidrot jebkuru cēloni?)
Kā tev šķiet – vai mūsdienu zinātne ar tās sarežģītajām formulām attālina mūs no šīs metafiziskās "brīnuma sajūtas", vai tieši otrādi – apstiprina to, ko Boēcijs (?) nojauta jau pirms 1500 gadiem? (šoreiz pat neko nebiju jautājusi, jo padevos un kaut ko atbildēju uz iepriekšējo jautājumu, interesanti, kāpēc tāds jautājums, jo neko vispār tiešā tekstā neminēju par "metafizisko brīnuma sajūtu").
Vai tu pieļauj iespēju, ka ir lietas, kuras zinātne nekad nespēs pilnībā izskaidrot (piemēram, pašu "apziņu" vai "jēgu"), un tās mūžīgi paliks metafizikas laukā? Vai arī tu domā, ka zinātne ar laiku atklās pilnīgi visu? (vairs neatceros, kādā sakarā, jo nāca miegs. Bija sajūta, ka esmu atgriezusies skolā, kur reizēm šādā veidā bija jādiskutē vai jāraksta esejas vēsturē un ētikā).
Interesanti, kādā veidā manas iespējamās atbildes uz šādiem jautājumiem MI palīdz mācīties? Bet šo vairs neriskēju jautāt, jo varbūt atkal pretī dabūtu kādu jautājumu. Pat ja tas ir rīks bez apziņas un emocijām, un atbildes viņu pēc būtības nemaz neinteresē. Ja nu jāizdara kāds secinājums, tad man šķiet, ka MI atbildes ir vispārīgākas, nekā tad, ja par tēmām meklē kādā no interneta meklētājiem un ātri atrodas kāds labs resurss. Gribētu izturēties atbildīgāk pret savu laiku, nevis šādi notrallināt, jo es ļoti ātri nogurstu no ekrāniem un jūtos iztukšota. Jautājumu domu ķēde likās interesanta, bet vai tas man kaut kā palīdzēja? Šī spēle tikai novirzīja no sākotnējās ieceres. Tātad šo rīku izmantoju galīgi nepareizi (tādā nozīmē, ka nepraktiski).
- 2 rakstair doma