mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2008-11-08 19:45:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
mēs pielūdzam dievību, japāņi - cilvēcību.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]stepes_vilks
2008-11-08 20:50 (saite)
drosmīgs apgalvojums

(Atbildēt uz šo)


[info]artis
2008-11-08 23:06 (saite)
daži neko nepielūdz

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 02:32 (saite)
nekad tādus neredzēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sickboy
2008-11-09 13:14 (saite)
japāņi ir faking ateisti. dēmoni.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 13:16 (saite)
nav gan! tikai kaut kādi urļiki, kas lien TV, tādi ir. kārtīgi lauku japāņi ir ļoti garīgi un viedi onkulīši/ tantiņas. + nenormāli labsirdīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 21:44 (saite)
man likās, ka labsirdībai nav nepieciešamas saites ar ticību.

t.i., ka ateists var būt labsirdīgs, un ne 'fakinais', un ne 'urļiks'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 21:47 (saite)
fakinais ateists ir konkreets ticiigais. urliki ir gariigi kropli.
bet labsirdiba ir ipashiba, ko veelos izcelt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 21:52 (saite)
es gribeju pateikt, ka japani ir gariigi, bet nav ticiigi. vismaz ne tajaa izpratnee ticiigi, kur neticeeshana buutu ateisms - taads 'faking ateisms', kaadu sikboj mineeja. peectam vinsh paskaidroja. un vinam tur savs razklads.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 22:10 (saite)
jo cilveeks, kas ir izaudzis uz (piem) kristieshu kaapneem, ir izaudzis ar Dievu, pat ja vinsh ir ateists - vina pasaule ir pilna ar Dievu vai taa noliegumu. cilveeks, kursh ir piedzimis pasaulee, kuraa nav 1 dieva un ir tikai laifstails un daba, kas aiziet nezinaamajaa, ir no pavisam citas miiklas un nav ieliekams kristieshu labajaa un launajaa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 22:16 (saite)
ar to ir tikai viena problēma: tas, ar ko cilvēks ir uzaudzis, nepavada viņu visu mūžu.

precīzāk: cilvēkam ir izvēle. kristiešiem nepieder jēdzieni 'labais' un 'ļaunais'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 22:22 (saite)
tu nekad nevareesi nezinaat to, ko tu zini.
kristieshiem nepieder, bet kristieshiem ir savs labais un launais, kas (piem) japaniem iisti nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2008-11-09 22:27 (saite)
runāt par kristiešu civilizācijām un austrumu civilizācijām ir sloppy mental habit, tas ir pārāk neprecīzi. eiropa ir kristietības civilizācija, tāds uzskats taču pastāv populārajā kultūrā. taču cilvēki aizmirst, ka veidu kā mēs šodien dzīvojam (t.i., 'eiropejisko dzīvesveidu', ja tā var atļauties teikt), ir vienlīdz ietekmējusi cita—apgaismības laika kultūra, kurai ar kristietību dažbrīd bija tikai tik liela saistība, cik tā bija kristietības negācija (noliegums).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 22:30 (saite)
tas, savukārt, nozīmē, ka man nav jāpārstāv kristietība, in deed, man nekas no tās nav jāpieņem, lai es varētu sevi sauktu par eiropieti. ergo, nav vienas, nedalāmas eiropas, tāda nekad nav eksistējusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 22:37 (saite)
nekas, iznemot tavas kristieshu maaju, tavu kristieshu sintaksi un sejas izteiksmi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 22:46 (saite)
nē, ebreji arī ir eiropieši. nekavēsimies nacionālismā, kas balstīts reliģiskā, etniskajā vai ģeogrāfiskā piederība. tas beidzās neveiksmīgi, turklāt tas ir nepareizi. no tā, ka es uzaugu zemē, kurā lielākā reliģiskā pārstāvniecība pieder kristietībai, neizriet, ka sākot no manas mājas un beidzot ar seju, manī ir kristietības pēdas. tas ir kļūdaini, un tas ir nepareizi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 22:55 (saite)
tas ir virspuseeji, bet mees nekad neizrunaatu to preciizi. ebreji jaa ir paradokss, kas piemerojas jebkurai vietai un taapeec iedziivojas jebkur. (taa runaa, bet taa arii izskataas) bet ar tikai nelieliem izneemumiem, visas rietumu maajas ir celtas peec kristieshu priekshstatiem par absoluuto skaistumu, droshibu un ertibu, nevis ar apzinaatu 'zirni' zem matrachiem, lai vienmer atrastos vienmer celjaa uz pilniibu, bet ne tajaa.
un no malas visi baltie izskataas vienadi. tas protams ir neprecizi, as u said, bet ta ir. ha.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 23:00 (saite)
un no kurienes tad nāk kristiešu ideja par skaistumu arhitektūrā? man šeit pat nav jāatbild, uz to visi zina atbildi, kas apguvuši kultūrvēstures rudimentus, taču tas lieliski demonstrē, kā cilvēki ierasti pārspīlē kristietības devumu eiropas kultūrai. strikti runājot, kristietībai per se nav savu arhitektūras kanonu, tāpēc runāt par to kā 'kristietības' ieguldījumu, ir diezgan pārgalvīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 23:08 (saite)
arhitektura bija maaju piemeram. 'kristieshi' ir diezgan visaptveroshs veids kaa apziimeet balto masu, kas taa ir bijusi peedeejaa un diezgan ilgaa laikaa un kas joprojam taa ir palikusi, un vel kadu laiku buus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 23:19 (saite)
nu jā, tad mums vienkārši ir pretēji viedokļi jautājumā par to, vai šo masu vajadzētu saukt par kristiešiem, ņemot vērā to, ka liela daļa šīs kopas locekļu tādi nav

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 23:29 (saite)
es diezgan apzinati lietoju skalos vardus kaa 'baltie' vai 'kristieshi', saprotot ar to, kas nav aazieshi, arii melno rasi in a way, lai paustu godigi savu viedokli, kads tas man izveidojies esot aarpusee, kur nianseem 'balto' attiistiibaa nav nekaadas noziimes, tapat ka vaardam, kuraa to sauc, jo taa tikuntaa vaaraas turpat uz vietas - noticot un ticiibu zaudeejot.
vareetu runaat par nianseem, bet tas buutu svariigi tikai, ja starp austrumiem un rietumiem kaut kur buutu paareja un saskares punkti. bet to nav, tie ir paraleeli. tiktaal esmu savaa veerojumaa pashlaik.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2008-11-09 23:04 (saite)
piedod, bet es neredzu kāda īsti starpība starp emancipētu ebreju 19. gs. vīnē, austrijā, kas aizstāv kosmopolītismu, ir pret etnocentrismu, ir par sekulāru, progresīvu izglītības reformu utml., un mani. nekādas starpības nav, mēs abi esam eiropieši, un kāda ebrejiskums 2. paaudzē bija svarīgs tikai nacistiem, pēc austrijas anschluss. ebreji nav speciāls gadījums, viņus par tādiem padarīja radikāļi ar iznīcinošām rasisma teorijām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 23:10 (saite)
ebreji vai ne ebreji - mees esam tas, kur mes dzivojam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 23:22 (saite)
nē, mēs esam tie, kas izvēlamies būt. turpināsim piemēru ar ebrejiem, šoreiz ne emancipētie 19. gs. vīnes iedzīvotāji, bet hasīdi—ortodoksālā judaisma pārstāvji. viņu kultūra un reliģiskās prakses ir neatkarīgas no dzīvesvietas izvēles, no valsts, kurā piedzimuši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 23:33 (saite)
vinu vieta nav vieta fiziskaa izpratnee.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 23:42 (saite)
sorri, maita, ir 6:40, man liekas beidzot naak miegs.
ja tev shii diskusija ko dod, varam rit turpinat. /es to saku bez kaada niknuma. man ir diezgan interesanti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 23:44 (saite)
ok!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 22:33 (saite)
es runaaju par 2 punktiem, kas ir man paziistami un kas pamataa atshkiras ar 1 buutisku lietu: dievu augshaa un dievu priekshaa. lai kaadas ari nebuutu ietekmes un transformaacijas, shajaa zinjaa starp abaam puseem ir konkreeta robezha. paareejais sure ir bezgaliigs staasts. + mees esam piesuucinati ar vietu, kur dziivojam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2008-11-09 21:28 (saite)
lohs srannijs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sickboy
2008-11-09 22:54 (saite)
starp citu, no taadiem hardcore ateistiem dazhreiz meedz beigaas iznaakt arii hardcore ticiigie.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 23:09 (saite)
jā, un otrādi; dzīve ir pārāk sarežģīta, lai mēs spētu zināt, kam noticēsim rīt, bet kam zaudēsim ticību jau parīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 23:12 (saite)
ja aprobezho sevi tikai ar izveeli - noticeet vai ticiibu zaudeet.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 23:15 (saite)
protams, ir jautājumi, kuros vienīgā intelektuāli godīgā pozīcija ir 'suspension of judgment'.

un tā ir respektabla 3. iespēja, ja nav pietiekamu pierādījumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 23:18 (saite)
ir neskaitami daudz iespejas, bet tev daudz = 3.
tu esi mulkis, neskatoties uz saviem gudrajiem vardiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 23:21 (saite)
ja ir neskaitāmi daudz, vai tu vari nosaukt vismaz piecas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 23:32 (saite)
ir izveele nenosaukt, izveele neizveeleeties, izveele buut par vergu, nezinaat ka ir ticiiba, negribeet zinaat ka ir ticiiba, nespeet ne zinaat ne nezinaat utt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 23:43 (saite)
te ir kategoriju kļūda, es runāju par zināšanām, par kurām iespējams teikt, ka mēs tās vai nu 'zinām kā patiesas', 'zinām kā nepatiesas' vai 'vēl nezinām'. izvēle nenosaukt, ja ar to domāta iespēja nekomunicēt savu ticību citiem, ir sociāla izvēle, un tai nav nekādas nepieciešamas saistības ar to, ko tu zini. piemēram, tu vari atrisināt matemātisko vienādojumu, zināt tā atbildi, bet tomēr izvēlēties man to neteikt. tālāk, 'nezināt, kas ir ticība', ir tas pats manis pieminētais 'vēl nezinām', jeb agnosticisms (3. izvēle). tālāk, 'negribēt zināt, kas ir ticība' atkal ir tikai sociāla parādība, nevis mūsu zināšanas aprakstoša pozīcija, tāpat ir ar 'nespēt zināt', tāpat ar izvēli 'būt par vergu'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 23:50 (saite)
eghm.. pats tu esi kategoriju kluuda. saproti, ka ir arii taa, ka ticiibas NAV. nevis taa, ka bija un NAV, bet vienkarshi nav. taapt kaa zinashanas var buut zinaashanas un var vienkarshi nebuut. un ja ir taa, tad tas viss, kas var buut un nebuut, ir bezgaligs.
piemers, var nebuut vienadojuma, var nebut matematikas - ne jau tev (jo mums jau skolaa bija), bet tu vari satikt otru taadu kaa tu, kam taas nav bijis un nosaucot satikto par otru taadu kaa tu kaut kaadaa zinaa arii tev vienadojuma nav bijis, bet vel protams var nesatikt, var nebuut, var nevareet u.c.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-09 23:54 (saite)
jā, ir labi, ka ar šo piebildi varu precizēt—pozīcija 'nav ticības' var tikt formulēta kā 'nav atbildes uz jautājumu => nav iespējams atbildēt uz jautājumu dažādu apstākļu dēļ (trūkst spēju, zināšanu utml.), tas ierindojams manis nosauktajā 3. kategorijā, to sauc par agnosticismu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-10 00:01 (saite)
tikai tavaa 'kristiesha' praataa :)
/vienkarshi nav ari jautaajuma!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-10 00:09 (saite)
ja šķiet, ka nav jautājuma, tādu pozīciju sauc par ignosticismu, protams, labs jautājums, vai agnosticisms to sevi ietver, man tā nešķiet, jo ignosticisms, manuprāt, ir pozitīvistiska pozīcija, respektīvi, tā saka, ka ir iespējams vismaz zināt, ka jautājums ir bezjēdzīgs, pseidojautājums utt. un negatīvas zināšanas par lietu, arī ir zināšanas, tāpat kā pie atbildes var nonākt ar izslēgšanas metodi, neko nezinot par pašu pētījuma subjektu. jā, šis varētu būt 4. variants.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-10 03:22 (saite)
izskataas, rietumi tev spej sniegt visas atbildes un tu taam ari tici, liidz ar to citu realiati tu nespej pienemt, jo tev nav shadas nepiecieshamibas vai ari baidies zaudet pamatus, kas sniedz mierinajumu tavam iekaisushajam praatam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-10 04:12 (saite)
tā arī neizdevās saprast, kāds manām atbildēm sakars ar rietumiem (ar debess pusi?), ja man prātā bija runāt par vienkāršiem principiem, kas izriet no jautājuma "kādu formu var ieņemt zināšanas par lietu dabu?" t.i., kāda veida stāvokļus var ieņemt mūsu pārliecība vai šaubas par zināšanu satura patiesību, nepatiesību, nenoskaidrojamību. runājot par pamatu zaudēšanu, to izdarīt var itin viegli. skat., piemēram, kartēzisko sketpicismu. šāda metodoloģiska pieeja īslaicīgai visu 'pamatu zaudēšanai' (lasi, mūsu uzskatiem par drošām zināšanām) ir vērtīga, lai izmeklētu robežgadījumus; šāda pieeja var atklāt problēmas mūsu spriedumos, bet tas nenozīmē, ka šādā 'bez pamatu stāvoklī' jāuzskavējās ilgāk kā nepieciešams; tas nav iespējams. diezvai tu gribētu, lai lidmašīnas pilots pēkšņi noticētu, ka 'viss ir tikai sapnis', vai, ka dzinēja slēdzis var ieņemt vairāk stāvokļus par ON/OFF. manuprāt, to sauc par pieaugušu un atbildīgu, nevis iekaisušu prātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-10 05:37 (saite)
tu lieto terimnus un apskati dazhadus gadijumus, kas visi naak no rietumu domashanas tradicijas. taa ir paziistama un klaatesosha arii austrumos, tachu tai vienmer ir tikai taada kaa hobija loma, neskatoties uz to, ka noderiigi rietumu produkti ir sheit integreeti (tava mineetaa lidmashiina: ja nebuutu instrukcijas, kuraa pilotam ir smalki paskaidrots, kas vinam jaadara un piekodinaats, ka instrukcijaa teiktais ir obligaati!! jaapilda, (piem) japaanu pilotam nepiemistu kaada ieksheeja saprashana, ka mashiinas iespeejamie staavokli ir tikai on/off).
japaana ar savu atklaato achgaarniibu ir tikai taads eerts laucinsh, protams, no kura konstateet atshkiriibas un 1 vai otras kultuuras shauriibu, jo citas vietas (ko gan daudz es zinu par visam vietaam??) ir paaraak jau savstarpeeji muteejushaas. es pielauju.
tava tieksme peec absoluuti pareizas atbildes atrashanas ir tavs rietumnieciskums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2008-11-10 05:45 (saite)
atshkiriibaa no rietumu apgalvojumiem, noliegumiem un shaubaam, japaanu sisteema ir sisteema 'bez kluudaam' - taa nav inovatiiva, lai arii taa atveel vietu eksperimentam, taa attiistaas leeni un bliivi, ar atkaartoshanu un minimaalu jauninaajumu ievieshanu un asimileeshanu, liidz tas kluust par organisku shis kulturas sastaavdalu. tai nav OFF, tai ir tikai ON - loooti looti leens ON kaa virziens, kura gals nekad netiks sasniegts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2008-11-10 12:44 (saite)
tas patiešām izklausās interesanti, tagad kad tu man to paskaidro. paldies! es gan nepalieku pārliecināts, ka šādai pieejai ir kaut kādas acīmredzamas priekšrocības pretēji tai, ko mēs šīs diskusijas ietvaros esam sākuši saukt par 'rietumniecisko domāšanu'. bet tāds jau laikam arī nebija mērķis—pierādīt vienas domāšanas sistēmas pārākumu pār citu. nu jā, bet tad rietumniekam arī nevar pārmest, ka viņš ir tik neizglītots citās 'domāšanas sistēmās', jo viņš, un es spriežu vismaz par sevi, vienmēr vēlas redzēt kā tas viņam palīdzēs 'kaut ko atrisināt'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-10 12:55 (saite)
pilniigi noteikti nevar paarmest. ja nu vieniigi tikai to nelielo pashparliecinatibu, varbut.
es tev apsolu ka mes sho sarunu paturpinasim, ja tev ir interese. bet kad man pashai ari bus skaidraks. es uzzinaju daudzas labas lietas ari no tevis.
bet shobrid: ES NEKO PAR VINIEM NEGRIBU ZINAAT UN DOMAAT.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2008-11-09 23:51 (saite)
precīzāk, 'nespēt zināt' arī ievietojama jēdzienā 'agnosticisms' (3. izvēle), kas tieši to arī nozīmē—nav iespējams zināt (dažādu iemeslu dēļ, vai nu in principle jautājums ir neatbildāms, vai nu par grūtu tam, kas to mēģina atbildēt).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-09 23:58 (saite)
bet tu dzivo un pilnasinigi ari arpus visam shitam 'zinashanam' , tu dzivo ar gudribu, ar maaku dzivot un zinaat, ja vajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2008-11-10 05:57 (saite)
kura kursa students tu esi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?